Grib arbūzu padarīt par Latvijas ogu

2015. gada 10. jūnijs 07:00

3142

Lielo ogu – arbūzu – var izaudzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, pārliecina zemnieki, kuri to pieradinājuši. Rucavnieks Artis Ķūsis ar arbūziem vēlas bagātināt mūsu pierasto produktu klāstu un ķeras tiem klāt ar vērienu.

Tagad ir īstais laiks stādīt ārā, par siltumnīcā izlolotajiem arbūzu dēstiem pagājušajā nedēļā sacīja Artis Ķūsis. Eksotiskās ogas viņš audzē trešo gadu. Sākumā veikta izpēte. “Papētīju un sapratu, ka Latvijā to var izdarīt, un kāpēc ne?” Ideja bijusi jau sen, “bet ne tādos apmēros”. “Redzu, ka Latvijā pašmāju produkcija ir dikti ierasta, visu laiku viens un tas pats.” Tāpēc nobriedusi vēlme pameklēt ko jaunu.

Pievieno vērtību
Par pašu galveno labas ražas nosacījumu Artis teic: jāmāk tikt pie smukiem, veselīgiem stādiem. “Ja stādi ir pašvaki, tad tur nekas nav.” Tos divās siltumnīcās audzē pats no Francijā pasūtītām sēklām. Sēj aprīļa beigās, un viss maijs paejot darbos siltumnīcā.
Ar šķirnēm Artis eksperimentējis mazos daudzumos un sapratis, kuras Latvijā ir vērts audzēt. Būtiski, lai ražo kvalitatīvi, nevis tikai kvantitatīvi. “Nekvalitatīva prece lielā daudzumā nevienam nav vajadzīga.” Īpašu vērtību Arta arbūziem piešķir fakts, ka tie tiek audzēti bioloģiskajā saimniecībā. Viņš spriež, ka konvencionāli audzētajiem nebūtu ne kvalitātes, ne cenas, tie nevarētu konkurēt plašajā importa klāstā. Tāpēc “mums jāražo kaut kas cits – ar lielāku pievienoto vērtību”. Pircēji atšķirību jūtot pēc garšas – “uzreiz var pateikt”.
Siltumnīcā jaunais lauksaimnieks pārbauda katru aizdomīgu lapu, vai nav ieperinājies kāds insekts. Pašplūsmā to atstāt nedrīkst, cīņā ar insektiem talkā tiek ņemtas bioloģiskās baktērijas. Šopavasar aukstā laika dēļ pielietojis arī bioloģisko augšanas stimulatoru. Konvencionālā saimniecībā tas būtu vieglāk panākams, “bioloģiskajiem nav viegli”. Uz lauka stādi garšojot gliemežiem. “Ceru, ka visus neapēdīs,” smejas Artis.

Rudzi mēslo un sargā
“Ir jau cimperlīgi arī,” audzētājs zina arbūzu dabu. Jābūt labai zemei, siltumam, ļoti ietekmē pie mums tik mainīgie laika apstākļi. Šogad iegriezis aukstais pavasaris, bet, uzspīdot saulei, stādi sasparojušies. Ja būs laba vasara, tad var cerēt uz bagātu ražu.
Pērn par labu nākušas karstās nedēļas jūlijā, bet smags trieciens bijis aukstums un spēcīgās lietavas augustā. Tad daudzi arbūzi no mitruma pārsprāguši un tirgum nav derējuši. Par valgmes trūkumu ikdienā nav jābēdā, jo tiek nodrošināta pilienveida laistīšana.
Arbūziem nepatīk temperatūra zem plus 10 grādiem un ass, spēcīgs jūras vējš. Piejūras klimata dēļ Artis izmanto ārzemēs noskatītu tehnoloģiju – starp arbūzu dēstu rindām aug rudzu slejas. Savukārt pārējā lauka daļā iefrēzētais rudzu zelmenis ir zaļmēslojums. Efektu dod melnā, “elpojošā” plēve, un pērn Artis ar rezultātu bijis apmierināts. Arbūziem derot daudzveidīgs mēslojums, bet bioloģiskie lauksaimnieki šajā ziņā ir ierobežoti. “Izlīdzamies ar to, ko daba piedāvā.”
Šogad ar arbūzu dēstiem apstādīti 1,35 hektāri. Artis lēš, ka šovasar labos laika apstākļos varētu izaugt līdz desmit tonnām arbūzu. Pērn no lauka, kas bijis uz pusi mazāks, novāktas četras tonnas.
Pie dažiem citiem Latvijas arbūzu audzētājiem Artis pieredzes apmaiņā nav bijis. Viņš ņemot paraugu no internetā iepazītiem ārzemju kolēģiem.

Ieguldījumu nežēlo
Pirmo ražu varot gaidīt augusta vidū, bet tā pakāpeniska vācama līdz pat oktobrim. Pērn lielākais arbūzs svēris 12,7 kilogramus, bet tirgū vēlamāki esot šogad stādītās šķirnes pārstāvji, kas nobriest maksimāli līdz astoņiem kilogramiem.
Ražu Artis realizē ekoveikalos Liepājā, uzsākta sadarbība ar “Elvi” veikaliem, jau pērn ieiets “Lido” tīklā un interesi izrādījis pavārs Mārtiņš Rītiņš. Mazumtirdzniecībā viens Arta arbūzs maksā aptuveni divreiz dārgāk nekā ievestais. Bet atsaucība no pircējiem esot ļoti liela. Neviens neesot iebildis, ka par dārgu.
Audzēšanā ieliktie ieguldījumi ir pamatīgi, tāpēc lēti nevarot atdot. Ja cena būtu tāda kā veikalā, tad izmaksas par sēklām, podiņiem, plēvi, laistīšanas sistēmu, tehnikas pielāgošanu nekādi nevarētu atpelnīt. Atmaksātos, ja platība pārsniegtu 20 hektārus, rēķina Artis.
Tāda situācija kā zemeņu un ābolu audzētājiem, kad tiek apšaubīta preces vietējā izcelsme, ar arbūziem neesot gadījusies. Viņš izgriež no arbūza mazu trīsstūrīti un dod potenciālajam pircējam pagaršot. Ļoti reti pēc tam kāds atsakoties pirkt. Ja Artis novērtē, ka arbūzs nav īsti gatavs, to nemaz nepiedāvā.

Atzīst daudzveidību
Saimniekošana laukos Artim zināma jau no bērnības. Kopā ar vecākiem koptās saimniecības pamatnozares ir piena lopkopība un graudkopība. Mazliet audzē arī ķiplokus. Kopumā apstrādā līdz 140 hektāriem zemes. Artis vienmēr uzskatījis, ka nevajag uzsvaru likt tikai uz vienu nozari. Pienu saimniecība realizē LPKS “Laura”, un situācija šajā nozarē pasliktinājusies mainīgās cenas dēļ. Kā bioloģiskā saimniecībā slauktu to nav iespējams realizēt, no pārstrādes uzņēmuma Tukumā tik tālu pakaļ nebrauc. Turklāt cenā liela atšķirība nav piedāvāta.
Rucavā brīvu zemju vairs neesot, zemniekiem nav, kur izplesties. Tāpēc jādomā, kā pēc iespējas attīstīties uz esošajām platībām. Par arbūziem cilvēki esot izbrīnīti – kā Latvijā ko tādu var izaudzēt. “Man bieži prasa, kāpēc es neaudzēju melones. Es smejos, ka tās jau audzē citi.” Artis uzskata, ka līdz saknei jāsaprot, kā ikviena kultūra audzējama, un lēkāt no vienas uz otru nav viņa dabā. Pieredzi un zināšanas viņš iegūst praktiskajā darbā, jo katru gadu jārisina citas problēmas. “Ja grib, visu var izdarīt. Galvenais ir gribēšana.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grib arbūzu padarīt par Latvijas ogu

Kategorijas