Ģimnāzijā atstāj pozitīvu bilanci

2015. gada 10. jūnijs 07:00

1925

Grobiņniece Lelde Lēvalde tikko absolvējusi Grobiņas ģimnāzijas 12. klasi. Skolas gadus viņa izmantojusi pilnībā – gan mācoties un piedaloties ārpusstundu aktivitātēs, gan košāk iekrāsojot skolas biedru ikdienu, esot skolēnu līdzpārvaldes un Eiropas kluba prezidente.

Leldes erudīcija, uzņēmība un darba spējas Grobiņas ģimnāzijā tikušas pamanītas, tāpēc arī pēdējās vidusskolas klasēs viņa ievēlēta gan par skolēnu līdzpārvaldes, gan Eiropas kluba prezidenti. Parasti katru šo atbildīgo posteni uztic diviem dažādiem skolēniem, tomēr viņai abi reizē. Uz sevi liktās cerības prezidente attaisnojusi, un, ģimnāziju absolvējot, ir liels gandarījums par paveikto.

Nekurn un dara
Skolēnu līdzpārvaldē jaunieši apvienojas, lai uzlabotu visu skolas audzēkņu dzīvi un padarītu to interesantāku. Līdzšinējā prezidente lepojas, ka pēdējā gada laikā paveikts ļoti daudz – organizēti dažādi pasākumi, atsvaidzinātas skolas telpas, nokrāsoti soli, rīkoti labdarības tirdziņi, pat apmeklēts Liepājas bērnunams. Vai jaunieši ir ieinteresēti, vai grib darboties, jautā “Kursas Laiks”. “Jā! Piemēram, kad rīkojām labdarības tirdziņu, lai palīdzētu bērnunama bērniem, skolēni aktīvi tirgojās un iepirkās. Toreiz pat negaidīju tādu atsaucību, bet tad sapratu – ja darbojas un organizē, ir, kas atsaucas un līdzdarbojas. Kad jūtu atsaucību, tad arī pašai prieks uzņemties rīkošanu.”
Savukārt Eiropas klubā vidusskolas posma jaunieši tiek izaicināti intelektuāli. “Katru mēnesi kluba biedriem ir apaļā galda sarunas, kur tiek pārspriesti svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē, no tiem veidots Top 10. Ir arī uzdevumi, kas jāprezentē. Dalībniekiem ir jābūt labi informētiem, par katru notikumu ir jābūt savam viedoklim,” teic Lelde un pastāsta, ka papildu mājasdarbi klubā dalībniekus nebaida. “Strādājam uzņēmīgi un rūpīgi, skolotāji uzdevumus neļauj darīt pavirši,” smejas prezidente. “Tur ir ko noņemties, bet neviens nesūdzas un dara!”

Debatē Saeimā
To, cik Latvijas jaunieši ir erudīti un aktīvi, grobiņniece novērojusi arī savā šā pavasara lielajā piedzīvojumā – viņa piedalījās 5. Jauniešu saeimā. Tas ir Latvijas Republikas Saeimas veidots projekts, kas ļauj 100 jauniešiem no visas Latvijas doties uz Saeimas ēku Rīgā un diskutēt par sev svarīgiem jautājumiem un iegūt pieredzi, ko nozīmē būt deputātam – tautas pārstāvim. Deputāti tika sadalīti četrās frakcijās, Lelde tika Sabiedrības un cilvēktiesību grupā. Jautājumi bijuši nopietni, un piešķirtajā laikā – divās stundās – bijis diezgan grūti visus tematus aptvert, tomēr tas izdevies. “Biju pārsteigta, ka tik daudz jaunu cilvēku kvēli un argumentēti aizstāv savu viedokli. Redzēju, ka jaunieši saprot politiku un var tajā visā iesaistīties. Nav tā, kā rāda pa televīziju, ka jaunieši neko nedara,” iespaidos dalās ģimnāzijas absolvente.

Visu paspēj
Līdz ar dubultiem prezidentes pienākumiem un mācībām pēdējā klasē Lelde atrada laiku dejām Grobiņas jauniešu deju kolektīvā “Spararats”, dziedāšanai ģimnāzijas korī, loka šaušanas treniņiem un visam pa vidu vēl paspēja iegūt autovadītājas apliecību.
Skolas koris šogad dosies uz skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, tāpēc tagad dziesmas ir jāmēģina nepajokam. “Man patīk to visu darīt! Kaut arī citi ir ieteikuši kaut ko mest pie malas, es sevi nepārslogoju. Protams, citreiz ir ļoti grūti atrast un sadalīt laiku – tad viss iet pa gaisu. Tomēr esmu pārbaudījusi – jo vairāk dara, jo vairāk var paspēt.”

Interesē uzņēmējdarbība
“Es gribu veidot savu uzņēmumu,” nākotnes ieceri atklāj Lelde. Pirmais solis ceļā uz šo mērķi tiks sperts jau jūlijā, kad viņa stāsies Rīgas Tehniskajā universitātē studēt uzņēmējdarbību. “Jau kopš vidusskolas sākuma zināju, ka iešu uz Rīgu, ka vēlos pārmaiņas un iespējas.” Konkrēta niša, kurā viņa vēlētos izpausties, meitenei vēl nav padomā – to rādīs laiks. Jautāta, kuri viņai bijuši mīļākie priekšmeti skolā, Lelde atbild nekavējoties – matemātika, ekonomika un sports.
Viņa novērojusi, ka daudziem vidusskolā nav viegli izvēlēties nākamo mācību iestādi un jomu, ar ko saistīt dzīvi. “Daļa manu klasesbiedru vēl līdz šim brīdim īsti nezina, ko turpmāk darīt. Jauniešiem skolās īsti nav iespējas izmēģināt roku, praktiski darbojoties, un uzzināt – patīk tas vai ne. Arī augstskolas izvēle ir grūta, pie mums atbrauc studenti reklamēt savu skolu, tad šķiet – jā, es tur gribu mācīties, bet tad ir atkal cita reklāma un liekas – nē, labāk tomēr tur. Beigās vairs nezini, kas patīk un ko gribi.” Pakļaujoties reklāmas spiedienam, var sanākt, ka iestājas tur, kur īsti nav pa prātam, spriež absolvente. Ko tad? Vai pārtraukt un iesākt ko citu vai turpināt, ja nepatīk? Leldesprāt, Rīgā ir lielākas studiju un darba iespējas nekā Liepājā. “Man nervi bišķiņ norūdīti, domāju, ka varēšu tur izturēt,” viņa smejas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ģimnāzijā atstāj pozitīvu bilanci

Kategorijas