Strādājot savā jomā, diskomfortu nejūt

2015. gada 12. jūnijs 07:00

1564

Sezona, cītīgi jāstrādā – iemeslu, kāpēc nav vienkārši atrast laiku sarunai, skaidro Dainis Gabaliņš, individuālā darba veicējs ar gandrīz 23 gadu stāžu. “G.D. Darbnīca” realizējusi dažādus projektus visā Latvijā, arī mūspusē ir vairāki ievērības cienīgi. Piemēram, restaurēta klēts Grobiņas novada privātīpašumā “Purāni”, koka dzīvojamā ēka Jūrmalciema “Augsmās” un putnu vērošanas platforma Jūrmalciema “Peldēs”, tāpat apkalpes ēka Ziemupes stāvvietā, statņu ēkas tapušas gan Pāvilostā, gan citviet. “Tas, ka ne visiem ir nauda – cita lieta, bet darbs ir bijis vienmēr. Man pašam interesanti, kā viss ir noticis: laikam likteņa lēmējs tā saplānojis – pareizi,” saka pāvilostnieks.

Atjauno baznīcas interjeru
“G.D. Darbnīca” veic arī vides labiekārtošanu, viens no spilgtākajiem piemēriem ir Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta Liepājā pagalms, kur izveidota slēgta lapene ar galdu un soliem.
Uzņēmuma darbība vairāk saistīta ar koka ēku renovāciju, restaurāciju, rekonstrukciju un būvniecību, māksliniecisko kokapstrādi, kā arī ar specifiskiem sakrālu ēku interjeriem. “Daudz darba šajā virzienā nav, bet tas ir īstais, manai sirdij tuvākais darbs,” apgalvo D. Gabaliņš. Esot jau kāds solītis pretī jāsper pašam, bet pārsvarā pasūtītāji atrodot viņu. Grobiņas evaņģēliski luteriskās baznīcas interjers nav pirmais. “Lielākie objekti bija Rucavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, tur būvējām altāra retablu. Nīcas baznīcā esam atjaunojuši un Pāvilostas Svētā Gara katedrālē izgatavoju visu iekštelpas interjeru, Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē un Liepājas Svētās Annas baznīcā strādāju pie atsevišķiem darbiem, pēdējais apjomīgais darbs ritēja Grobiņas baznīcā.”
Šādu prasmju apgūšana nav vienas dienas jautājums, atzīst kokamatnieks, kurš savulaik strādājis Restaurācijas pārvaldē. Pamatskolu Dainis pabeidzis dzimtajā Pāvilostā. Dienests padomju armijā tikai nostabilizējis domu par amata apgūšanu. “Dzimtā ir bijuši amatnieki, bet ne ar koka darbiem saistīti, vecvectēvs bijis kalējs, vectēvs – pulksteņmeistars, bet tēvs – kapteinis.”
Pēc dienesta puisis devies uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu. Ticis līdz pusei, tad pārgājis uz Liepājas mākslas vidusskolu. Arī tāpēc, ka tuvāk mājām, bet galvenokārt – te izveidotās ģimenes dēļ. Dzīvesbiedre Agita, pirmskolas mūzikas pedagoģe, nāk no Liepājas. Pēc mācību iestādes beigšanas D. Gabaliņš ieguvis koktēlnieka diplomu. “Tā ir specifika, ar ko iegāju sakrālo darbu jomā,” atzīst meistars.

Ražo un klāj skaidu jumtus
Vēl viens uzņēmuma “G.D. Darbnīca” virziens ir jumta skaidu izgatavošana un uzklāšana, restaurējot, renovējot senās celtnes. “70 procentu šo vēsturisko ēku ir muzeji. Plūdoņa muzejs, kur Zaķīšu pirtiņa, Annas Brigaderes muzejs, Kārļa Ulmaņa ”Pikšas”, Brīvdabas muzejs. Pēdējā sadarbība ar Pastariņa muzeju Tukumā.”
To, vai skaidu jumta materiāls saucams arī par šķindeļiem, kokamatnieks izvairās apgalvot. “Latviski tās drīzāk ir jumta skaidas, nevis šķindeļi, šis vārds nācis no vācu valodas. Reiz, kad bija piedāvājums uzklāt šādu jumta segumu, prātojām: kāpēc to iepirkt, ja varam paši mēģināt izgatavot. Nu jau gandrīz divdesmit gadus jumta skaidas uz pasūtījuma, lielākoties no apses, ražojam Grobiņā. Nesakām, ka esam pionieri vai vienīgie, kas ar to nodarbojas, bet saviem jumtiem dodam garantiju. Ar katru klientu tiek rūpīgi pārrunāta un izsvērta jumta kalpošanas specifika. Parasti skaidu jumts kalpo vairāk nekā divdesmit gadu. Dažam muzejam ir pat piecdesmit gadu nostāvējis. Agrāk skaidu jumti bijuši populāri Skandināvijā, Ziemeļeiropā. Zviedrijā šie roku darba paraugi redzēti zem veco ēku dakstiņiem. Diemžēl tikai Baltijas valstīs ir saglabājušies šie dabīgie un vizuāli baudāmie jumtu segumi.”

Sāk no nulles
Doma par sava uzņēmuma radīšanu radusies 1992. gadā, līdzko pavērusies iespēja juridiski noformēt patstāvīgu darbošanos. “Sāku no nulles, vēlāk piesaistīju palīgus – savas nozares pārstāvjus. Uzturēt lielu firmu ir sarežģīti, esošo pakalpojumu klāstu nodrošina sastrādāšanās ar uzticamiem amata brāļiem. Paša spēkiem un sadarbojoties daudz kas paveikts. Savulaik man bija veiksme pastažēties Zviedrijā, pamazām statņu ēku būvniecību pielietojām arī mūsu valstī.”
Taujāts par pirmajiem objektiem, D. Gabaliņš min Doma baznīcu. “Dzīvošana Liepājā netraucēja darbus veikt citur. Tā tas ir arī tagad – strādājam pa visu Latviju. Šobrīd būvējam koka ēku privātpersonai Siguldā.” Tuvāk galvaspilsētai esot vairāk aktivitāšu un arī materiālās iespējas cilvēkiem lielākas. “Bet specifisku darbu netrūkst arī šai pusē. Kopēju risinājumu atrodam, gan piedāvājot savu skatījumu, gan vadoties pēc pasūtītāja vēlmēm. Ar guļbūvju būvniecību gan cenšamies neaizrauties, vairāk restaurējam, renovējam.”
Arī Gabaliņu vienīgais pēctecis Artūrs ir beidzis Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, pēc tam Alberta koledžu Rīgā. Vides dizaina speciālists kādu brīdi tēvam piepalīdzējis, bet pašlaik izvēlējies pievērsties savam biznesam.
Kurpniekam gadās visādi ar savām kurpēm, bet D. Gabaliņš paspējot gan naudu pelnīt, gan savā lauku mājā Pāvilostā darbus apdarīt. “Miljonārs ar šo amatu nekļūšu, bet, lai neaizbrauktu no Latvijas, pietiek. Daudz gan jāstrādā. Ir lietas, ko nevaram ietekmēt un saprast. Mums tiek daudz kas dzīvē piedāvāts, un katram savs lēmums jāliek lietā. Strādājot savā jomā, diskomfortu nejūtu, viss vienmērīgi virzās uz priekšu, tātad mana izvēle bijusi pareiza. Bet pa lielam jau tas Augstākais visu sakārto.”

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Strādājot savā jomā, diskomfortu nejūt

Kategorijas