Liepājā riteņiem kļūst par šauru

2015. gada 15. jūnijs 07:00

1591

Velosipēdistu Liepājā kļūst aizvien vairāk, bet ietves pilsētas centrā tās pašas. Tuvākajos gados viss mainīsies un veloceliņš būs arī uz Tramvaja tilta, kā arī tālāk līdz pat Liepājas Universitātei, sola Liepājas domē, bet, kamēr tā nav, pensionāri rāj velosipēdistus.

Visjūtīgākā gājēju kategorija ir pensionāri, kuri saprotamu iemeslu dēļ bīstas no velosipēdiem. “Viņam jau pietiek tikai man piegrūsties, un būšu gar zemi, bet te uz tilta ir ļoti šauri,” “Kursas Laikam” pauda pensionāre Ruta pēc Tramvaja tilta šķērsošanas ceļā uz Vecliepāju.
“No pensionāriem esmu dzirdējis kārtīgu rājienu, un daļa taisnības viņiem ir, jo ietves vietām ir par šauru. Pa Tramvaja tiltu esmu mēģinājis braukt pa ielas braucamo daļu. Ceļu policisti mani apturēja un ieteica ar divriteni kāpt uz ietves, bet te vietas visiem ir maz,” atzīst Juris Ceruks, kurš ik rītu ar divriteni dodas uz savu dienesta vietu Zemessardzē. “Arī pats pārliecinājos, ka ietves apmale ir ļoti augsta un, ja uz tilta ir tramvajs un mašīnas brauc abās joslās, tad velosipēdistam labāk atrasties uz ietves,” tā J. Ceruks.
Mārtiņš Millers “Kursas Laikam” atzina, ka ir gan lamāts, gan pagrūsts. “Ar velosipēdu vadāju arī savus bērnus, un, braucot pa ietvi, nav iespējams ātri nokāpt no velosipēda. Esmu saņēmis pārmetumus, un vienu reizi mani ir pagrūduši. Veloceliņus pilsētas centrā vajadzētu sakārtot, jo divriteņus izmanto aizvien vairāk cilvēku,” spriež M. Millers. Arī viņš novērojis, ka velosipēdisti visvairāk kaitina gados vecākus ļaudis. “Reiz braucu pa samērā platu ietvi, bet no viena sirmgalvja saņēmu pārmetumu “kā nav kauna te braukt”,” tā M. Millers.

Aicina būt tolerantiem
Velosipēdisti, kuri brauc no “Laumas” rajona un Karostas uz pilsētas centru, lielī Aldaru ielas veloceliņu. “Tā varētu būt visur, arī uz tilta” cer Aldaru ielā sastaptais velosipēdists. Savukārt Jānis Poškus problēmas neredz. “Ja vajag, nokāpju no velosipēda un pastumju kādu gabalu. Es pa Tramvaja tiltu braukāju jau vairāk nekā 20 gadu. Dodos gan uz darbu, gan makšķerēt Vecajā ostmalā. Gājēji nav rājuši. Braucu pa ietvēm, jo sevišķi tur, kur intensīva satiksme. Protams, ja visās vietās būtu tādi veloceliņi kā Aldaru ielā, brauktu pa tādiem. Te uz tilta šajā pusē ir zīme – velosipēdistu un gājēju celiņš,” norāda J. Poškus.
J. Ceruks atzīst, ka autovadītāji ceļa braucamo daļu uzskata par savu un velosipēdistus ne pārāk respektē, tādēļ jebkurš jauns veloceliņš pilsētā ir apsveicams. “Ja ir noteikts gājēju un velosipēdistu celiņš, tad satiksmes dalībniekiem tas kaut kā ir jāsadala. Jābūt tolerantiem vienam pret otru. Tramvaja tiltam šāds celiņš ir vienā pusē, kas tuvāk jūrai. To nosaka atbilstošas zīmes abpus tiltam. Otrā pusē ir ietve tikai gājējiem,” “Kursas Laikam” paskaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste. Viņš uzsver, ka satiksmes dalībnieku tolerance vienam pret otru ir noteicošais faktors. “Celiņš uz Tramvaja tilta ir šaurs. Gan gājējiem, gan riteņbraucējiem vajadzētu būt uzmanīgiem vienam pret otru,” tā A. Jekste.

Sakārtos pilsētas centru
Pašvaldība 2015.–2020. gada investīciju plānošanas periodā iekļāvusi arī Tramvaja tilta rekonstrukciju, kas paredz veloceliņa izbūvi. “Izsludinātajā iepirkumu konkursā “Par tiesībām veikt būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību objektam “Tramvaja līnijas un pieguļošās teritorijas kompleksa rekonstrukcija Liepājā”” ir uzvarējis uzņēmums “Rem Pro”, kurš minētos darbus veiks par 92 388,00 eiro,” informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele. Tā kā projektā ir iekļauta gan Tramvaja tilta, gan krustojuma pie viesnīcas “Amrita”, gan Lielās ielas līdz viesnīcai “Līva” rekonstrukcija, pateikt, kad konkrēti ieraudzīsim veloceliņu, nav iespējams, tomēr plānos tas noteikts – atliek tikai paciesties.
“Projekts paredz veloceliņu izbūvēšanu un gājēju ietvju paplašināšanu tiktāl, cik to atļaus tehniskie nosacījumi,” sola domes pārstāve.
Sapņi par Baltijas veloceliņu
Ar velosipēdiem brauc daudz tūristu, un, ja runa ir tikai par Liepāju, tad ceļotāji ir ļoti apmierināti. Holandiete Marta van Hāgena “Kursas Laikam” uzlielīja Jūrmalas parka veloceliņu, tomēr sūrojās par likstām, braucot uz Liepāju no Lietuvas. “Lietuvā bija ļoti garš veloceliņš gar jūru. Ļoti patika. Latvijā braucām pa šoseju, lai gan kartē bija norādīts veloceliņš,” sacīja Marta.
Ideja par veloceliņu, kas stieptos no Sventājas līdz Ventspilij un vēl tālāk, ir sena, ne velti Martai no Holandes izdevies to atrast kādā interneta tūrisma ceļvedī kā jau lietojamu. Veloceliņi tiešām iestrādāti pašvaldību teritoriju plānojumā.
Pērn ideju par veloceliņu klāstīja vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Viņš paziņoja par ieceri izveidot unikālu veloceliņu gar jūras malu, kas savienotu visas Baltijas valstis. Tiesa, no R. Naudiņa cerēšanas Kurzemes pusē daudz nekas nemainījās.
Zināms arī, ka mēģinājumi lobēt veloceliņa izveidi lielceļa A11 Liepāja–Lietuvas robeža remonta laikā, kas sākas šogad, beigušies ar neveiksmi. Līdz ar to ārzemju tūristu lielie veloceliņu sapņi Kurzemes pludmalē jāatliek uz vēlāku laiku. Vidzemes jūrmalā veloceliņu izbūve sokas daudz raitāk un, piemēram, Carnikavas novadā tas jau gatavs. Aktīvi darbojas Vidzemes Tūrisma asociācija, un šogad atkal iegūti Eiropas līdzekļi dažādu ar velotūrismu saistītu projektu realizācijai.
Pagaidām lielajai iecerei Kurzemes pludmalē par labu runā vien Liepājas veloceliņi, kas stiepjas no viena pilsētas gala līdz otram. Savukārt Rucavas novadā pie Latvijas robežzīmes, paņemot binokli, var saskatīt veloceliņu Lietuvas teritorijā.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājā riteņiem kļūst par šauru

Kategorijas