Audzē neparastus mājputnus

2015. gada 15. jūnijs 07:00

3756

Kā radies apdzīvotās vietas optimistiskais nosaukums “Saulaine”, uzrunātie Priekules pagasta iedzīvotāji neatceras, bet Graudu ielas 1. nama iemītniekiem tas netraucē turēt kārtībā kopīpašuma pagalmu un iekopt piemājas dārziņu. “Nu sametināju puķu podu statīvu, nekas īpašs,” dzīvesvietas uzpošana pašsaprotama liekas arī Aleksandram Bučkinam, kurš te dzīvo jau vairāk nekā divdesmit gadu. Par viņa vaļasprieku – interesantu mājputnu audzēšanu – liecina sētsvidū cierējošs pāvs.

Savdabīgi, krāšņi, skaļi
Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienas pasākumā divpadsmit dzīvokļu nams apbalvots ar pateicības rakstu “Par ilggadēju ieguldījumu apkārtējās vides sakopšanā”, bet Aleksandrs, kuru “Kursas Laiks” sastop ar cālīšu kasti rokās, par to nav dzirdējis. Astoņpadsmit ‘Araukānu’ šķirnes mazulīši iepriekšējā naktī izšķīlušies inkubatorā un nu tiek iepazīstināti ar saulīti. Aleksandrs ir mazliet nevaļīgs, jo atprasījies no darba, taču savus mājputnus gatavs parādīt ar prieku.
‘Araukānu’ gailim ir tāda īpatnība – nav astes, toties vistiņas dēj zilas olas. Vienīgajam ‘Holandes baltcekulam’ savukārt ļoti izteiksmīga frizūra – kā kupla, izbalināta parūka. No Aizputes vientulim drīz tikšot atvesta brūte. Voljerā, kas blakus ziņkārīgajam gailītim, mīt mandarīnpīļu pārītis, kas atvests no Rīgas Zooloģiskā dārza.
Skaisti, bet mežonīši: negrib kontaktēties ar cilvēkiem, teic mājputnu kolekcijas īpašnieks un vedina iepazīties ar ‘Šabo’ šķirnes pārstāvjiem. Trijotnei tik kuplas bikses, ka kājas nav saredzamas. Gailim arī neparastas formas aste. Tālākajā stūrī medību fazānu pārītis. Tētuks, kā jau putnu pasaulē ierasts, krāšņs, iespaidīgs, bet mammīte neizteiksmīga – lai sugas pēctečus naidnieks nepamanītu. Pūkainās zīda vistiņas atgādina baltus pūdelīšus, atsevišķā būra platību tās dala ar trīspadsmit baložiem. “Bija agrāk visādas šķirnes, arī pāvu baloži, bet viņi ir slimīgi. Likvidēt žēl, pamazām kratos nost no viņiem.” No pērļu vistiņu saimes palikusi tikai viena, Aleksandrs vairāk negribot, “jo viņas bļaustās, trobeli taisa”.

Savus mīlulīšus neēd
‘Brama’ šķirnes vistas Aleksandrs iegādājies tādēļ, ka tās ātri aug. “Bet lietoju tikai oliņas. Visi mīlulīši aug un savu dzīvi dabīgi nodzīvo. Ēšanai nopērku sasaldētās, zilās angļu vistas, jo savējās nevaru, neiet pie dūšas.” Uz mājputnu kolekcijas paplašināšanu vīrietis raugās piesardzīgi: trīs kūtiņas ir, bet tās kārtīgāk jānosiltina.
Pāvam draudzene nesen nomirusi, eksotiskais putns, milzīgo asti līdzi vilkdams, brīvi pastaigājas pa namam piegulošo teritoriju. Viņa lielākie ienaidnieki esot zosis, kas pamanās ieknaibīt. “No rokas gluži mans pāvs maizi neņem, bet klāt nāk, kad pasauc,” priecājas saimnieks.
Cik īsti mājputnu kopā? Ar visiem cāļiem trīsdesmit galviņas sanākšot. “Graudus varu dabūt, kartupeļus paši izaudzējam, mikroelementus piepērku. Kā iesākās šī aizraušanās, nepaskaidrošu, bet pirms gadiem pieciem pēkšņi sāku neparastos putnus pirkt gan daudzās vietās Latvijā, gan arī Lietuvā. Esmu aizņemts darbā, strādāju par mehanizatoru un palīgstrādnieku netālajā zemnieku saimniecībā “Pauguri”, kas nodarbojas ar lopkopību, un mājputnu pieskatīšanā man palīdz sirsnīgā kaimiņiene Dzintra. Varu mierīgi pelnīt naudiņu.”
Maksa par dzīvošanu “Saulainē” pagaidām esot paceļama, visi komunālie sanākot ap simts eiro mēnesī. Atspaids ļaudīm ir saimnieciskā zona aiz mājas, tur katram no divpadsmit dzīvokļiem iedalīts pa lauciņam. Rušinās, kā nu prot un saprot, dažs dod priekšroku puķēm, cits – pārtikas programmai.
Uzskata sevi par vietējo
Aleksandrs, praktisks cilvēks būdams, siltumnīcu gan sev, gan atsaucīgajai kaimiņienei uzmeistarojis, zāli nopļāvis, kāpostus vistiņām sastādījis. Sava vietiņa skābenēm, garšvielām, ābelei, bumbierei. Dārza kamīnam malciņa sagatavota. Zemenes vairāk esot domātas Aleksandra bērnu – Dinas, Danas un Anda – pacienāšanai. “Viena meita dzīvo Rīgā, otra Liepājā, bet dēls kopā ar mani. Dinai septembrī gaidāms puika, būšu opis,” priecājas vīrietis.
Aleksandrs Bučkins sevi uzskata par vietējo, jo dzīvo šeit kopš dzimšanas. “Tēvs bija no Baltkrievijas, māte no Krievijas. Piecdesmito gadu vidū, kad dibināja kolhozus un sovhozus, viņi tika šurp aicināti strādāt. Pats esmu Priekules slimnīcā dzimis, tepat audzis un skolā gājis. Priekules kapos vecāki guļ. Te pierasts, citur nevelk. Pilsētās, kur grūstīšanās un stumdīšanās, nepatīk.”
Iepriekšējā darbavieta brigadieri Aleksandru komandējumos sūtījusi, bijusi iespēja pasauli apskatīt un salīdzināt. “Piemēram, Uzbekistānā vēl ir sociālisms, bet pie mums – civilizācija.”
Jautāts, kā jūtas, vairāk kā krievs vai latvietis, viņš atsaka. “Man kaut kā vienalga, kas pēc tautības esmu. Varu runāt gan krieviski, gan latviski, laukos tam nav nozīmes. Mūsu pusē krievus neapspiež, domāju, tas ir uzpūsts. Viss man ir. Paretam televīzijā skatos krievu un latviešu programmas, bet politika neinteresē.”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Audzē neparastus mājputnus

Kategorijas