Dzīvo tik labi, cik labi māk saimniekot

2015. gada 17. jūnijs 07:00

888

Kādreiz populārākais vīrieša vārds jaunākajās paaudzēs esot reti sastopams, taču lauku sētās Jāņi nav deficīts. Pirmssvētku nedēļā “Kursas Laiks” apciemo vienu no viņiem – Rucavas pagasta lielāko graudkopi Jāni Zemi.

Šopavasar Jānis Zeme vēl jūnija sākumā devās uz lauka ar sējmašīnu. Šis gads esot “interesants”, jo aprīlī sākto sēju pārtraukušas maija lietavas. Daži nemeliorētie lauki sāka nožūt tikai jūnija pirmajā nedēļā. Jānis stāsta, ka šaipusē zemnieki vairāk nodarbojas ar lopkopību. Ar graudkopību nopietnāk vien kādi trīs, četri. Jānim vislielākā platība – ap 300 hektāru. Saimniecību viņš pārņēmis no vecākiem un vairāk nekā 10 gadu strādā patstāvīgi.

Prasības uztver pozitīvi
Šis ir pirmais gads, kad Jānis iesējis tikai vasarājus, 70% sējumu aizņem kvieši. Bet rudenī atkal vairāk sēšot ziemājus. Katru gadu viņš nedaudz eksperimentē. Pērn nelielā laukā vasaras kviešus iesējis uz Jāņiem un, bagātīgāk mēslojot, ieguvis pieņemamu ražu. Tas liecinot, ka vēlie sējumi nav nereāli. Tiesa, jāpiemeklē šķirne ar īsāku veģetāciju.
Par jaunajām zaļināšanas prasībām rucavnieks izsakās pozitīvi – tās esot pārdomātas un vienkārši izpildāmas.
Kā papildu kultūru graudkopji izvēloties pupas vai āboliņu, bet viņš atstājis papuvi. Tai viņš izmanto no jauna apgūstamos laukus. Bet, piemēram, pupas ienes gan naudu, gan atjauno zemi.
Lielākās grūtības radot citas prasības – visu grāvju iztīrīšana un malu appļaušana. Jānis apstrādā ap simts atsevišķu lauku – pat vienu, divus hektārus lielus. Un grāvju apkopei atliek laika tikai ziemā. Iegādājies tieši tādiem laukiem piemērotu tehniku – paceļamu, apgriežamu. “Izpildīt visas prasības var tikai tas, kam maz zemes vai kurš neko nedara.” Pagājušajā ziemā grāvju tīrīšanā iegūtā koksne pārstrādāta ar iegādāto šķeldotāju. Šķeldu pārdevis SIA “Liepājas enerģija”.

Brauc pa savai modei
Jaunā tehnika kalpojot ideāli. Tā gādāta ar aprēķinu, lai varētu apstrādāt 300–500 hektāru. Par mazu esot vienīgi poļu miglotājs, kas paredzēts 100–150 hektāriem. Nespēja laikus nomiglot atstāj iespaidu uz ražu. Modernāks miglotājs to izdarītu piecas reizes ātrāk, izrēķinājis Jānis.
Brīvas zemes pagastā esot, bet tās aizaugušas krūmiem. Katru gadu Jānis mēģinot iekopt 10–15 hektārus šādu platību. Iespēja dabūt labu zemi nozīmējot to atņemt kādam citam, kas to nomā. Arī tā gadījies – “es iekopju, un tad man atņem”. Pašam esot neērti tā rīkoties. Īpašumā ir 120 hektāri, pārējos nomā. Valsts garantēto kredītu zemes pirkšanai nav ņēmis, aprēķinājis, ka tas nav izdevīgāks par hipotekāro kredītu bankās.
ES atbalstu, rakstot projektus, izmantojis vairākas reizes. Pirmais, sākot pašam saimniekot, bijis par naturālo saimniecību, tad divi projekti modernizācijai, dziļurbumam un cūku aizgaldiem. Cūkas, liellopi un dažas govis turētas saimniekošanas sākumā. Bijis moments, kad cūkkopība bijusi rentablākā nozare, bet ar to “palika arvien sliktāk un sliktāk”, līdz konstatējis, ka palicis pēdējais, kas ar to cīnās.
Pašlaik savas platības Jānis apstrādā viens pats. Dabūt varot tikai palīgstrādnieku, kuram jāstāv klāt, bet nav tādu, kuri varētu patstāvīgi braukt un strādāt ar modernu tehniku. Ja kopā ar palīgu, kam viss jārāda, darbs sokas lēnāk, tad labāk visu padara viens pats. Grūti dabūt pat traktoristu tikai braukšanai, jo ar jauno tehniku jāstrādā precīzi. Vecos traktoristus esot grūti iemācīt, “viņi brauc pa savai modei”, jaunajiem apnīkot mācīties vai arī šķietot par smagu. No citiem zemniekiem dzirdēts: ja mācīsi četrus, piecus, tad viens varbūt paliks. Saimniekiem par labu nenāk arī Rucavas pagasta mazais iedzīvotāju skaits un labāk atalgotās darba vietas. “Pie zemnieka strādājot, jāmāk gan ar traktoru braukt, gan skrūvēt, gan veikt fizisku darbu, piemēram, lasīt akmeņus, celt maisus.” Svešu darbā negriboties ņemt, bet no vietējiem ir ļoti maza izvēle. Traktorists pie viņa sezonas laikā varētu pelnīt vismaz 30 eiro dienā.

Tehnoloģijas nebaida
Jāņa stāstījumā jaušamas pamatīgas agronomiskas gudrības, bet tās nav skolā apgūtas, viss uzzināts pašmācībā un pieredzē. Laukus miglojis jau no sešpadsmit gadu vecuma, veicis to kā pakalpojumu citiem pagasta zemniekiem. Ar katru gadu audzējis zināšanas un visstraujāko attīstību sasniedzis pēdējos trīs gados. Jānis spriež, ka to laikā, intensīvi strādājot, sasniedzis līmeni, ko citi panāk piecos. Strādā tikai ar modernu tehniku, no kuras pats modernākais esot kombains.
Zemniekam ir ķēriens arī uz jaunākajām tehnoloģijām. Firmas dīleris tikai divas stundas pabraucis līdzi kombainā, bet sējmašīnas datorizēto sistēmu apguvis viens pats. “No jaunās tehnikas arī vecajiem traktoristiem un kombainieriem nevajag baidīties,” viņš iedrošina.
No aprīļa Jānis strādājot vidēji sešpadsmit stundas dienā, tomēr par pārstrādāšanos to nesauc. Miegam laika pietiekot. Agrāk paticis no rītiem pagulēt un strādāt ilgāk vakaros, tagad otrādi – jau sešos esot uz lauka.
Paradokss šķiet Jāņa sacītais, ka atslodze sanāk katru dienu. Viņš sadalot slodzi un braukšanu traktorā skaita par vieglu darbu. Gadoties, ka intensīvi strādā sestdien un svētdien, bet pirmdien atpūšas. Atpūta visas dienas garumā gan neesot ilgi pieredzēta.
Ne viens vien jautājot, kā viņš visu paspēj. “Atbildu, ka man ir trīs traktori, katram sava uzkabe un katru dienu braucu ar visiem trim.” Uz tālākiem laukiem aizbrauc visus trīs uz vairākām dienām, lai ietaupītu laiku. Skatās precīzas laika ziņas, lai zinātu – nosegt uz nakti piekabi ar graudiem vai ne.

Sitīs visus rekordus
Šāgada prognoze – graudkopība sitīs visus rekordus, jo apsētas lielas platības, ziemāju raža perspektīva arī citās valstīs. Līdz ar to cena biržā ļoti zema – “zemāk vairs nav, kur krist”. Tāpēc Jānis vēl neslēdz līgumus par iepirkumu. Neesot labi tā cerēt, bet, “ja citur ies slikti: būs karstums, sausums, tad mums cena celsies. Viss atkarīgs no pasaules tirgus, kurā mēs esam mazi spēlētāji”.
“Graudaudzētāji dzīvo tik labi, cik labi māk saimniekot.” Var izaudzēt pa nullēm, bet arī ar desmit, trīsdesmit un ideālos apstākļos piecdesmit procentu peļņu. Jānis piekrīt, ka sākumā visu aprēķina, bet, kad sāk strādāt, kalkulēšanai vairs laika nav, tad “jo vairāk izdarīs, jo vairāk dabūs”. Zemnieka ienākumu līmeni rādot arī tas, vai viņš var iegādāties zemi, labu tehniku, nomaksāt kredītus. Jebkura nenovākta raža varot būt saimniecībai liktenīga. “Ja ir iesēts un novākts, tad gads ir veiksmīgi pabeigts.”
Rucavnieks spriež, ka tādu zemnieku, kuri baidās ņemt kredītu, ir mazākumā. Arī pats vairākus gadus mēģinājis iztikt tikai ar paša nopelnīto, bet ieguvis zemākas ražas, jo minerālmēsliem un ķimikālijām naudas nav pieticis. Izmantojot kredīta naudu, labībai var iedot visu nepieciešamo un – “jo vairāk ieliec, jo vairāk nāk atpakaļ”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzīvo tik labi, cik labi māk saimniekot

Kategorijas