Slimnīca nes tik, cik var pacelt
SIA “Priekules slimnīca” darbība ir sašaurināta, toties modernizēta – uzlabota laparoskopiskā iekārta, digitalizēta laboratorija. Vadītāja uzsver galveno – sniegtās palīdzības kvalitāti.
Operāciju blokā ir uzlabots aprīkojums laparoskopisko operāciju veikšanai, stāsta SIA “Priekules slimnīca” galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. “Ilgi uz to gājām un šogad nosvērāmies par labu šim iepirkumam.”
Ciparus vairs nepārprot
Plānveida operāciju kvotas atsevišķos mēnešos tiek pārpildītas, bet T. Ešenvalde cer, ka gada griezumā tās izlīdzināsies. “Kvotu sistēma ļoti ierobežo,” atzīst daktere. Operācijām un izmeklējumiem, ko Priekulē varētu veikt vairāk, piemēram, datortomogrāfiju, lielāku kvotu nedod.
Slimnīca gatavojas laboratorijas akreditācijai, kas notiks 2017. gadā un esot pakāpiens augstāk nekā sertifikācija. Jau sperts solis – laboratorija digitalizēta. Iegādāti datori, programma, apmācīti darbinieki. “Tas ir dārgs prieks, un prasības arī lielas,” par laboratorijas saglabāšanu saka T. Ešenvalde. Tās atrašanās turpat slimnīcā ļauj ārstiem ātrāk uzzināt un efektīvāk reaģēt uz rezultātiem.
No dažiem laboratorijas aparātiem rezultāti nāk automātiski, bet dažu sniegtās atbildes jāraksta datorā laborantēm pašām. Atbildes var izsniegt gan izdrukas veidā, gan nosūtot ārstam elektroniski. “Tas ir 21. gadsimts. Prasa koncentrēšanos, bet atvieglo darbu,” atzīst laboratorijas vadītāja Inese Jaunzeme. Viņa smej, ka tagad vairs nav kuriozu, kad ārsts zvana un jautā, kāds cipars ar roku uzrakstīts. Ērtībai arī samazināts izdrukas formāts. “Tas ir liels ieguldījums, bet varam panest tik, cik varam pacelt,” par modernizētajām iekārtām saka T. Ešenvalde.
Izmaksā dārgāk
SIA “Priekules slimnīca” darbojas kā dienas stacionārs, par kurā pavadīto dienu pacients maksā 7,11 eiro. Daļa pacientu vakaros dodas mājās un atgriežas no rīta. Tiem, kuriem pēc operācijas jāpaliek ilgāk, pašiem jāpērk ēdiens un jāmaksā par uzturēšanos stacionāra viesnīcā.
Nestrādā vairs kādreiz topošo māmiņu iecienītā dzemdību nodaļa, jo tās uzturēšana par pacientu naudu vien nebūtu iespējama. Galvenā ārste atzīst, ka ārstēšanās dienas stacionārā, ja pacientam jāpaliek pa nakti, izmaksā dārgāk nekā lokālajās un reģionālajās slimnīcās, jo viņiem jāpiemaksā par nakšņošanu un ēdināšanu. Bet tādi ir Ministru Kabineta noteikumi.
Arī speciālistu esot par maz. Ārsti labprātāk pacientus pieņemot savās privātpraksēs. Savus 76 darbiniekus T. Ešenvalde raksturo ar vārdiem – “labu labie”. “Mēs nedrīkstam slikti strādāt”, jo pat maza neveiksme izskanēs tālu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām