Pucē moci līgavai

2015. gada 26. jūnijs 07:00

9217

Mākslinieks, skolotājs, saimnieks, daiļdārznieks, ceļotājs un vienkārši aizputnieks Ģirts Brumsons teic, ka viņam tīk dzīvot tā, lai katra minūte būtu piepildīta. Nupat viņš paspilgtinājis savas dzīves krāsas košāk, piedaloties šovā “Saimnieks meklē sievu”, lai gūtu radošu uzrāvienu un visa pasākuma sāli – līgavu!
“Šovam mani pieteica Lažas skolas kolēģi,” smejoties atklāj mākslinieks un darbmācības skolotājs, tomēr nu jau tik ilgi ar šo domu aprasts, ka pašam radusies interese un azarts piedalīties šajā afērā. “Laiks pagājis, esmu noskaņojies, jūtu atbalstu. Draugiem un paziņām ir ļoti interesanti, domāju, ka būtu arī man pašam.”
Tas, vai mākslinieks no Aizputes būs viens no pieciem saimniekiem, kuri šovasar varēs izvēlēties šovam pieteikušās daiļavas un tās uzņemt pie sevis saimniecībā, atkarīgs no tā, kāda viņam būs piekrišana un cik daudz vēstuļu TV3 pastkastītē.
Ja sievietēm mākslinieks būs iekritis acīs, šovasar pie viņa mājās dzīvos paša saimnieka izvēlētas sievietes un operators, kurš ķers labākos savstarpējās sadzīves kadrus un filmēs šovu. Tāpēc Ģ. Brumsons aicina sievietes vecumā no 18 līdz 33 gadiem rakstīt viņam veltītas vēstules uz televīziju un tur norādīt viņa vārdu.
Uz “Kursas Laika” jautājumu, vai viņš tic, ka prožektoru gaismā var atrast īsto un vienīgo saimnieci, šova pretendents atjoko: “Domāju, ka jā – vai tad ballītēs nav prožektoru? Vai uz ielas nav saule? Dienasgaismā taču ir vēl gaišāks!” Arī uz nākamo jautājumu – vai viņš nebīstas, ka kameru priekšā līgavas izliksies labākas, nekā patiesībā ir, skolotājam atbilde kabatā nav jāmeklē: “Var būt arī tā, ka meitenes grib izrādīties un tādējādi netīšām parāda sevi no sliktākās puses. Lai sanāktu interesants šovs, operators filmēs visu, ko varēs. Būs jābūt gatavam visam, jo tas nav kā uz pāris stundām aiziet uz vienu pasākumu. Šādā šovā 24 stundas diennaktī ir jāpārdomā katra rīcība.”

Cer atrast mājas saimnieci
Mākslinieks pēc dabas ir darbīgs, tāpēc arī viņa sirdi drīzāk iekaros aktīva sieviete. “Galvenais – lai abas rokas nav kreisās, lai cilvēks grib kaut ko darīt arī praktiski, nevis tikai gulēt pie televizora. Varētu teikt tā – saimnieks meklē saimnieci,” saka Ģ. Brumsons. Labi būtu, ja arī līgavai patiktu ceļot, kas ir mākslinieka hobijs. Viņš pat ieplānojis doties ceļojumā ar motociklu, ja neizdosies tikt šovā tālāk. Tomēr tagad, kad tik tāls ceļš noiets, ir stipra vēlme dalību projektā novest līdz galam. Arī dzīvē aizputnieks ir azartisks un mērķtiecīgs.
“Mani nevar ielikt rāmjos! Nav patīkami dzīvot ierāmētam. Bildes var ierāmēt,” teic mākslinieks. Viņš ir pārliecināts, ka interesantāk ir radoši izpausties un ikdienas katra minūte ir piepildīta. Kaut gan stereotipiski radoši cilvēki tiek saistīti ar strikti nenoteiktu dzīves ritmu, Ģ. Brumsons uzsver, ka laiku paradis plānot un viņam netīk dzīvot pēc principa – kāda rītdiena būs, tāda būs. Arī mākslas darbu vai dārza labiekārtošanas darbiem laiks ir jāieplāno. Tomēr, ja ideja ir radusies, arī laiku tās īstenošanai viņš atrod. “Nē, pa nakti es pastrādāt nevaru,” smejas mākslinieks, jautāts, vai arī viņam ir tādi iedvesmas uzplūdi, ka darbnīca netiek atstāta līdz rītausmai.

Citreiz ir tā, kā izskatās
“Man tuvs ir sirreālisms, tomēr nav tāds konkrēts mākslas stils, kam sekoju. Man visu patīk uztaisīt tādu nedaudz savdabīgu – ne tādu, kā ierasts – piemēram, interesantas galda kājas vai apaļus lodziņus. Godīgi runājot, tāda ļoti moderna māksla man nepatīk. Var būt izkropļoti un sirreāli, bet tā, lai kaut ko var saprast.” Ģ. Brumsons priecājas par iespēju pasniegt darbmācības stundas bērniem Lažas speciālajā internātpamatskolā, jo šajā priekšmetā tur nav iespējams strikti pieturēties pie noteikumiem un programmām – katrs skolēns strādā pēc spējām. Tādējādi māksliniekam arī skolotāja darbā ir radoši jāizpaužas un jāpielāgo apgūstamā viela iespējām.
Vasaras atvaļinājumā skolotājs iecerējis visa cita starpā arī pievērsties savam mākslas parkam, īstenot idejas jauniem mākslas objektiem. Viņa izveidotajā mākslas parkā aug interesanti koki un izkārtotas paša radītas, dažādu formu skulptūras. “Katram mākslas darbam vienmēr nav “apakšā” ļoti dziļa doma. Citreiz gadās, ka stāsts rodas veidojot, bet citreiz iznākums ir jautājums man pašam,” par interesantajiem priekšmetiem un gleznām stāsta autors.

Dzīvē tiecas pēc pozitīvā
“Pēdējā laikā mazāk gleznoju, bet vairāk dzīvi izdaiļoju ar augiem,” atklāj Ģ. Brumsons un nosmejas: “Varbūt arī, vecumam mainoties, mainās prioritātes. Neskrienu apkārt, bet labāk iestādu vai uztaisu kaut ko smuku. Nevaru pabraukt garām stādu audzētavai, kaut ko nenopērkot.” Visus dārza darbus saimnieks dara pats, jo savu apkārtni viņš vēlas veidot pats savām rokām. Vasarā būs vairāk laika dārzam pievērsties, jo pēc darba skolā daudz spēka vairs neatliek.
“Ar rutīnu un nogurumu tieku galā, neko nedarot. Es uz darbu eju kā uz atpūtu – tāpēc manī sliktā enerģija neuzkrājas. Dzīvē vienmēr ir jāatrod pozitīvās lietas, kaut ir negatīvās. Jūtu – ja dara kaut ko labu, tad labais arī nāk atpakaļ. Turklāt, kad esmu pozitīvi noskaņots, pats arī labāk jūtos!”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pucē moci līgavai

Kategorijas