Garās rindas nogalina

2015. gada 26. jūnijs 07:00

687

Lai onkoloģiskās slimības veiksmīgāk izārstētu, vēzis ir jāatklāj laikus un ātri jāuzsāk tā ārstēšana, tomēr bieži pacientiem rindā uz izmeklējumiem ir jāpavada vairāki mēneši, kas var izrādīties bīstami dzīvībai.

Ļaundabīgi audzēji attīstās no epitēlijaudu šūnām un var ietekmēt dažādus ķermeņa iekšējos un ārējos orgānus. Mūsdienās onkoloģiskās saslimšanas ir izārstējamas ar ķirurģijas, staru terapijas un internās onkoloģijas jeb ķīmijterapijas palīdzību. Tomēr, lai ārstēšanās būtu veiksmīga, vēzis ir jāatklāj laikus, uzsver Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Dr. med. Gunta Purkalne. “Šī ir slimība, ar kuru jācīnās ilgi, tāpēc novēlots ārstniecības sākums vai nepamatota vilcināšanās var būt kritiska pacientam. Diemžēl ir gadījumi, kad nokļūšana pie ātrākiem izmeklējumiem iespējama tikai ģimenes ārsta kontaktu vai paša pacienta uzņēmības dēļ, kas liecina par nepilnībām šī brīža sistēmā,” problēmas atklāj speciāliste.
Lai labotu šo situāciju un novērstu gadījumus, kad ar aizdomām par audzēju pacienti uz izmeklējumiem gaida divus līdz sešus mēnešus, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija ir ierosinājusi cilvēku plūsmu organizēt pēc reģionālā principa jeb katru izmeklēt iespējami tuvāk dzīvesvietai. Latvijā ir četri multidisciplinārie centri, kas ir katra valsts reģiona vadošā ārstniecības iestāde onkoloģiskajiem slimniekiem. Pēc asociācijas ierosinājuma, par Kurzemes pacientiem būtu atbildīga Liepājas reģionālā slimnīca, par Latgales reģionu – Daugavpils reģionālā slimnīca, par Vidzemi gādātu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, bet par Zemgales iedzīvotājiem rūpētos Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.

Īpašos gadījumus neskars
Sekojot loģiskajam sadalījumam, ieguvēji būtu gan slimnieki, gan ārstniecības iestādes, apgalvo ieceres virzītāji. Pirmkārt, slimnīcām būtu vieglāk plānot pacientu plūsmu, speciālistu un aparatūras noslodzi. Pagājušajā gadā reģionos onkoloģisko slimnieku skaits bija sadalījies šādi – 33 procenti ārstējas Rīgā, Vidzemē 24 procenti, Kurzemē 14 procenti, Zemgalē 13 procenti, bet Latgalē 16 procenti no visiem onkoloģiskajiem pacientiem, teikts Slimību profilakses un kontroles centra datos.
Otrkārt, arī cilvēki šādā sistēmā skaidri zinātu, kurā ārstniecības iestādē vērsties pēc palīdzības, savukārt slimnīcas spētu plānot pacientu skaitu, izdevumus un nepieciešamo kvotu daudzumu. Tomēr reģionālais sadalījums neattiektos uz specifiskiem vēžu veidiem, kur ārstēšana iespējama konkrētā ārstniecības iestādē.

Būtiska – vienlīdzīga kvalitāte
Lai sakārtotu iedzīvotāju plūsmu atbilstoši slimnieku dzīvesvietai, nepieciešams atbilstošs finansējuma sadalījums, pilnīga informācijas aprite un vienlīdzīga medicīnas kvalitāte visās ārstniecības iestādēs. “Pakalpojuma kvalitātes definēšana ir izšķiroši svarīga, lai neveidotos situācijas, kad dažādās ārstniecības iestādēs izmeklējumus veic atkārtoti, nevajadzīgi sūtot pacientu uz papildu izmeklējumiem un tādējādi arī mākslīgi pagarinot rindu,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
To, ka katram slimniekam palīdzība būtu jāsaņem tuvāk mājām, atbalsta arī pacientu organizācijas “Dzīvības koks” valdes locekle Zita Daukste: “Veiksmīga savstarpējā sadarbība un sapratne ir daļa no zālēm, kas nepieciešamas, lai ārstētu vēzi. Ceram, ka spēsim vienoties par sistēmu, kur ikviens pacients bez sakariem vai īpašas sarunāšanas spēs saņemt nepieciešamo palīdzību ātri un vienlīdz kvalitatīvi visās ārstniecības iestādēs.” Šie Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas izstrādātie priekšlikumi tiks iesniegti Veselības ministrijā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Garās rindas nogalina

Kategorijas