Ar brīvmākslinieka serdi

2015. gada 29. jūnijs 07:00

1235

Brīvmākslinieks, brīvdomātājs – Artis Ernstsons neiebilst pret šiem tituliem, jo dodas paša nospraustajā virzienā. Pat ja tas ved pret straumi. Uz savu darbnīcu “Kursas Laiku” neaicinot “tāpēc, ka tur pārāk liels bardaks”. Tostarp viņa darinātās rotas uzrunā ne vien ar ļoti precīzām ģeometriskām līnijām, bet arī ar īpatnēju dizainu un izgatavošanas piegājienu.
“Tās ir senākas par vikingu rotām – ved uz laiku ap trīs tūkstoš gadu pirms mūsu ēras. Arī ēģiptieši, babilonieši pina un vija ar metāla stieplēm, šī tehnika ir vecāka par lodēšanu un citiem rotu darināšanas paņēmieniem. Vadu pīšanu jeb wire wrapping apguvu pašmācības ceļā, turklāt izgudroju arī pats savu tehniku,” atklāj neparasto rotu meistars.
Nodarbei grobiņnieks nopietni pievērsies tikai pirms gada. “Esmu apsēsts ar šo tehniku. Varu strādāt desmit stundas no vietas, iztiekot bez ēšanas. Paņemu ūdens pudeli, uzlieku dokumentālo filmu, dažkārt pat piecas paralēli noskatos.”
Sākumā Artis Ernstsons veidojis vikingu laikmeta rokassprādzes, ķēdītes no dažāda resnuma stieplītēm, bet apnicis darīt vienu un to pašu. “Pamēģināju izveidot krustiņu un citus simbolus. Speciāli no interneta neko nešpikoju: gribējās pašam izdomāt.”
Filigrāni gredzeni, kuloni, auskari. Lūk, ēģiptiešu dieva Horusa acs – mitoloģija. Atgādina iespaidīgu piespraudi, brošu. Tomēr nav nēsājams, drīzāk no visām pusēm skatāms mākslas darbs, ko uzdāvināt lietpratējam. Kāds dzintara gabals ietīklots metālā.
Tiek izgatavotas arī kapara skulptūras. Viss tikai roku darbs, nekāda konveijera, vienīgie izmantotie instrumenti ir flaķenītes ar apaļiem galiem un knaibles. “Kapars un apsudrabots varš, no tīra sudraba taisu tikai uz pasūtījuma, materiālus piegādā uzticama firmā Anglijā.”
Tās ir vīriešu vai sieviešu rotas? Meistars saka – pēc izvēles: piemēram, auskarus tagad nēsā arī vīrieši. “Cilvēki ir fascinēti, ieraugot manus darbus. Vienkāršus man nepatīk taisīt. Pasaulē tikai viena māksliniece strādā līdzīgā stilā, viņai bizness sokas ļoti labi, jo ir atradusi savus klientus. Es savējo loku vēl tikai meklēju. Rīgā mēģināju iet uz galerijām, izrādās, trim firmām pieder Vecrīga un nevar tikt iekšā: viss tiek ievests no Polijas. Lai tirgotos no ielas stendiem Vecrīgā, gadiem jāgaida rindā.”

Izbauda vikingu laikus
“Latvijā neesmu neviena vēstures restaurācijas kluba biedrs, bet Īrijā – biju. Pats uzšuvu sev lina svārkus, jo pagājušajā vasarā katru vīkendu piedalījos vikingu atainošanas festivālā un filmējos seriālā “Vikingi”,” stāstot Artis brīžiem mudžinās, piemeklējot aktivitāšu nosaukumus latviešu valodā: pārāk ilgi esot dzīvojies pa ārzemēm. “Izbaudījām īstu vikingu dzīvi – gulējām īstās pilīs, dzīvojām nometnēs,” Artis pieļauj, ka iesaistīšanos sekmējusi viņa skandināviskā āriene. Pirmā reize vikinga tēlā šķitusi mazliet dīvaina, bet, “ja apkārt ir pārdesmit līdzīgi domājošie un saģērbtie, var iejusties”.
“Par to mums maksāja, un bija pretī arī kaut kas jādara. Sāku pie muzejiem dažādās vietās Īrijā pīt rokassprādzes, stāstot un rādot, kā to daru. Netīšām uztaisījās gredzentiņš īstā vikingu stilā. Valsts vecākās pilsētas Vaterfordas tūkstošgades svinībās mūsu varēšanu varēja vērot par maksu.”
Pievērsties šim vaļaspriekam Arti rosinājusi bijusī draudzene Līga, kura studējusi arheoloģiju un vēsturi. “Kopā ar viņas kursa biedriem un draugiem darinājām cepures senā vikingu tehnikā – neadot, bet tinot ar pirkstiem.” Īrijā bija vairāk iespēju savus darbus izrādīt un pārdot, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja, secina jaunais vīrietis. Latvijā viņš piedalījies tikai Līvas ciema tirgū un Grobiņas vikingu pasākumā. “Par iespēju būt Skābaržkalnā neguvu savlaicīgu informāciju, tam vajadzīgs menedžeris. Ja pīšana aizņem nedēļu, fiziski nepietiek laika, lai sabildētu reklāmai un meklētu festivālus. Zinu, ka lielākā daļa rotu tur bija štancētas, ne kaltas. Toties man nav divu vienādu darbu.”

Aizrauj ģeometrija
Līdz sešu gadu vecumam Artis dzīvojis Liepājā, bet tagadējo dzīvesvietu neprecizējot sauc par Grobiņas mežiem. Skolā puisim ļoti patikusi ģeometrija, grafiski zīmējumi. Pats arī mēbeles sev šad tad dizainējot.
“Dzīve pārāk īsa, lai darītu to, kas nepatīk. Man bija tikai viena stingra, bet ļoti laba skolotāja – matemātikas pasniedzēja RTU, tāpēc matemātika un ģeometrija manā dzīvē ir ļoti svarīga. Caur loģisko domāšanu var izprast, kā uztaisīt to vai citu rotu. Iespaidojos no dabas, paskrienot pa meža taku. Visam ir ģeometriskas proporcijas, tāpēc viens no maniem favorītiem ir da Vinči. Proporcijā 1:6 taisu krustiņus, spirāle nav uz dullo salocīta, jāzina, kādā leņķī salocīt, lai objekts rotā kustētos.”
Aizskarot nepabeigtās studijas, sarunas biedrs ir atklāts: “Nomācījos četrus gadus, bet nepatiku psiholoģijas skolotājai un viņa mani nepielaida pie eksāmeniem. Pārvācos uz Rīgu un iestājos darbā “Latvijas Finierī”. Pāris mēnešos uzdienējos par auditoru, paralēli pabeidzu vakarskolu. Uztaisīju savu kokapstrādes biznesu, bet rudenī diemžēl nevarēju izvest mežu. Aizbraucu uz Īriju, sāku strādāt kompjūteru rūpnīcā “Dell” un ieguvu zelta apbalvojumu kā labākais no desmit tūkstoš strādniekiem. Studijas nekādā gadījumā neturpināšu: esmu absolūti pret organizēto izglītību. Kur ir tikuši cilvēki ar augstāko izglītību, kur es bez tās? Vajadzīgo, interesējošo atrodu internetā.’’
Dzīve īru zemē Artim iestiepusies astoņu gadu garumā, Latvijā atgriezies mammas slimības dēļ. Iepazinies ar cilvēku no Liepājas Vācu biedrības, un tas pavēris iespēju aizbraukt uz Vāciju. “Vācu valodu iemācījos divās nedēļās, strādāju virtuvē un no nulles uzdienējos par šefpavāru Hamburgā, arī kalnos. Pēc tam ceļš veda atpakaļ uz Īriju.”
Pamanot, ka aplūkoju plāksterus uz Arta rokām, viņš skaidro, ka pirksti savainoti, kad darbnīcā zāģējis, urbis un naglojis, izgatavojot stendus rotu izvietošanai. “Tas ir tikai biznesa pirmsākums, maizi pagaidām pelnu ar dažādiem blakus projektiem, turklāt man ir labi ietaupījumi.”
Jautāts, vai nākotni uztic Fortūnai, Artis aizdomājas mirkli: “Paļaujos dzīves upei – kur tā mani izskalos. Ceru, ka ar šo lietu man viss aizies, ka atradīšu pareizo cilvēku, menedžeri, kurš pārvalda tirgus nišu un spēj pacelt arī mākslinieku brīvdomātāju.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar brīvmākslinieka serdi

Kategorijas