Apglezno arī grūtnieces punci

2015. gada 3. jūlijs 07:00

771

Smalka otiņa un krāsu palete Beātes Vecvagares rokās ir kopš 2009. gada vasaras. Ķermeņa apgleznošana liepājniecei pašreiz ir ļoti saistošs hobijs, un “Body Art By Beta” gribētu attīstīt nopietnāk.
“Fotogrāfs Hardijs Kulmanis, kuram lūdzu iemācīt fotografēt, pajautāja, ko vēl daru, un piedāvāja apgleznot kāju kādai foto modelei. Dažādos pasākumos, sporta spēlēs biju apzīmējusi bērnus, bet nezināju, ka tas interesē arī pieaugušos un ka ar to var pelnīt. Pamēģinājām un – aizgāja,” atceras Beāte. Nodarbe gājusi plašumā pēc iesaistīšanās radošu liepājnieku Raivja Bruža un Dinas Brences izveidotajā “Svinam kopā”, kas piedāvā svētku un pasākumu organizēšanu. Katru otro nedēļas nogali jauniete kuplina kādu bērnu burziņu Liepājā, pēdējā lielākā darbošanās bijusi izstādē “Ražots Liepājā”. Divus gadus tikusi aicināta uz labdarības pasākumiem Rīgā.
Pieprasījums pēc mākslas uz ķermeņa ir neprognozējams, jauniete secina. Tas bija aktuāli uz Ziemassvētkiem, bet vairāk tomēr – vasarā. Beāte izmanto oriģinālās ķermenim paredzētās krāsas, kas nesatur alergēnus, nav toksiskas un viegli uzklājamas, sajaucot ar ūdeni. Pamēģinājusi tetovēt ar hennu, taču labāk patīkot izpausties ar krāsām. Oriģināla zīmējumu sērija tapusi uz grūtnieces punča. “Septiņus mēnešus to darījām: dažreiz realizēju viņas idejas, citreiz improvizēju. Radoši, bez skices. Vajag tikai impulsu, piemēram, ieminas sieviete par jūras zirdziņiem, un uzreiz aiziet kaut kas vijīgs.”
Arī šovasar Berģos kādā meiteņu ballītē zīmēts uz dažādām ķermeņa vietām, ieskaitot vēderu. “Pārsvarā cilvēki izvēlas zīmējumus no pleca līdz plaukstai, kas labi izskatās fotogrāfijās. Iespaidīgāk ir pirmajā dienā, ar katru nākamo kļūst bālāks, savukārt zīmējums ar hennu jābildē dienu vēlāk.”

Gan sīkucim, gan omei
Kāds motīvs kuram piemērots, Beāte izjūt, iepazīstot “objektu”.
Ģimenes svētkos “Lielmutis Fricis un Lielmute Marta” pieprasīts bijis taurenis. “Bet katram bērnam ir savs raksturs, tāpēc taureni ota it kā automātiski velk apaļāku vai spicu. Divas mīļākās krāsas uzzinu no apgleznojamā un piedāvāju vēl krāsu – odziņu. Sāku veidot skiču albumu, bet tas apslāpē fantāziju, turklāt ir grūti uztaisīt divus identiskus. Bija patīkami bērnu ballītē Grobiņā – daži ar prieku atcerējās iepriekšējā pasākumā zīmētos tēlus un varējām turpināt. Puiši pasūtīja pūķi no multenes, paskatījos internetā, un strādāt bija viegli.”
Ķermeņa apgleznošanai labprāt ļaujas piecgadīgie, mazākiem sīkučiem nepietiek pacietības nosēdēt mierā. Diviem trīsgadīgiem jubilāriņiem gan process licies interesants un arī rezultāts izraisījis spēcīgas emocijas. Peonijas uz rokas Beāte uzgleznojusi savai omei. Meitene ar tetovētu ķirsīti uz rokas palūgusi to nomaskēt ar puķēm – lai pārliecinātos, vai spēs sadzīvot ar citu zīmējumu.
“Cilvēki jau fano, bet pati saprotu – prasmes nepārtraukti jāatfrišina, lai sanāk ar dzirkstelīti, ne ķeksīša pēc. Idejas un iedvesmu smeļos gan no dabas, gan klienta būtības,” neslēpj Beāte. Esot nācies arī nepabeigtu zīmējumu lūgt nomazgāt, lai atsāktu ar mazliet citu pieeju. Bērnu pasākumos, kur darbojas citi ķermeņa apgleznotāji, pamanīta atšķirīga attieksme – dažs to darot pavirši, iespējams, naudas pēc.

“Taurenis” grib palikt Liepājā
Personība, kurai Beāte pateicīga par klātbūtni savas dzīves skolas sākumposmā, ir Daira Bergholce – dvēseliski pozitīva un impulsu dodoša audzinātāja no 1. līdz 4. klasei.
Lai izpaustos profesionālāk, liepājniece apguvusi grafiku, vecās tehnikas, “ielecot” Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas trešajā kursā, kad atvērta divgadīgā mākslas nodaļa cilvēkiem jebkurā vecumā. “Tas deva jaunu skatījumu, zināšanas, bet pietrūka prakses, pilna kodola, lai uzsāktu ko savu.”
Jaunā sieviete ieinteresējusies par restaurēšanu un, iespējams, to studēs, tāpēc pašlaik Rīgā praktizējas pie mākslinieka, dekoratīvās apdares meistara uzņēmumā “Pelēks Decor Design's”. Finansiāli to nodrošināt palīdz darbošanās bodiārta jomā un arī vecāki.
“Uz galvaspilsētu un atpakaļ dodos stopojot. Rīgā īrēju istabu hostelī, kājām eju līdz prakses vietai – Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai, kur ar ruļļiem un otiņām restaurējam betonu. Sapratu: lai ko arī restaurētu, nav viegli, bet vēlme to studēt Mākslas akadēmijā nav noplakusi. Būtu interesanti atjaunot kultūrmantojumu. Ceturtajā klasē skolotāja maniem vecākiem teica, ka Beāte ir kā taurenis. Laikam viņa saskatīja pareizi – iekšēji gribas ko stabilu, taču turpinu meklējumu ceļu un vēl īsti neredzu virzības mērķi. Lidinos kā taurenis,” Beāte atzīst, ka vēlētos hobiju apvienot ar darbu vai arī izpausties citādi.
“Kā vecākai meitai man laiks atrast pietauvošanās vietu. Doma par darbu ārzemēs ir caurstrāvojusi, bet nerealizēta. Gribu, lai miera osta un reizē iedvesmotāja būtu Liepājā. Lai es dotu tai savu pienesumu. Biznesa ideja par rotaļlietām jebkuram vecumam varētu šeit pieturēt, jo Rīga nepiesaista.”
Kāpēc pie mugursomas piesprausta lentīte Latvijas karoga krāsās un nozīmīte – auseklītis? “Gribu rādīt savu piederību, tā ir mana vizītkarte.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apglezno arī grūtnieces punci

Kategorijas