Spēks un daile Durbē

2015. gada 6. jūlijs 07:00

653

Durbes pilsētas svētki šogad norisa sava ģerboņa – ābeles – zīmē, ko nu var redzēt arī uz karoga. Tā krāsas durbenieki paši ielika ziedu dekorā. Izrādās, zilu un baltu ziedu viņu pļavās un dārzos netrūkst.

Sestdien pilsētas svētku pasākumi aizsākās jau no rīta. Lec jauns un vecs – tā var raksturot krāšņo deju koncertu laukumā pilsētas centrā. Durbes kultūras nama deju kolektīviem “Lindale” un “Lindalīte”, kur kopā dejo māmiņas ar bērniem, pievienojās vidējās paaudzes dancotāji no Lieģiem “Re, kā!” un Vecpils jaunieši no “Lāņupītes”. Ne tik bieži redzēts, ka laukumā reizē iziet un vienu un to pašu deju izpilda tik atšķirīgu paaudžu dejotāji.
“Silta diena, jauka. Kāpēc nepaskatīties, kā puikas mokās un lēkā? Ņemas nosvīduši,” koncerta atmosfēru raksturo kāds skatītājs, kurš svētkus apmeklējot katru gadu.
Pēc koncerta tā dalībnieki un skatītāji tiek aicināti stāties kopbildei. Fotogrāfijas no iepriekšējiem svētkiem tradicionāli var apskatīt izliktajā izstādē.

Pērk pat izkaptis
Nelielajam, bet kolorītajam tirdziņam jūtama īpaša “garša”, un kopā ar tā organizatori Maiju Lankupu secinām – tas tāpēc, ka nav lupatnieku. Dažādu apģērbu tirgotāji pilsētas svētkos konsekventi netiek aicināti, tirdziņā tikai apkārtnes mājražotāju, amatnieku un rokdarbnieku prece. Konkurēt mēģina arī maizes cepēji no kaimiņu valsts. “Šī maize ir mūsu lepnums, kas 2012. gadā ieguva diplomu,” lielās tirgotāja no Lietuvas. Kukulīša neparastums slēpjas faktā, ka tas ir “divi vienā” – puse balta, puse melna. Viņa atzīst, ka tirgošanās vedas ļoti slikti, jūtama liela vietējo konkurence. Maizes cepšanas receptes atšķiroties ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī saimnieču starpā.
“Iešu ķekatās, tēlošu Nāvi,” joko Arnis, kura pirkums garumā pārsniedz pašu raženā auguma pircēju. Veikalos pļaušanai varot iegādāties dažādus darbarīkus, tikai ne šādu. Izkapts kāta garumu Arnis pielaikojis atbilstošu savam augumam, bet mājās būs jāliek lietā prasme pareizi pievienot asmeni.
Dārza darbarīku meistars Gunārs teic, ka šogad par pircēju trūkumu nevar sūdzēties. Viņš kapļu un citu dzelžu gatavošanai izmantojis rokas zāģus, kādus vairs ikdienā nelietojot.
Normunds ar ģimeni iegādājas pāris koka olu, kas tiek piedāvātas kā padēklis vistu rosināšanai uz dēšanu. Vienu uzdāvināšot radu bērnam vārda dienā, otru mēģināšot kādam iešmugulēt Lieldienās. Tirgū viņi jūtoties kā mājās, jo dzīvojot trīs kilometru attālumā. Tas dod iespēju pēc iepirkšanās braukt uz dzīvesvietu un vēlāk atgriezties uz citiem pasākumiem.
Iemūžina gleznās
Nelielie attālumi ir Durbes trumpis – no vienas pasākumu vietas uz citu var bez steigas aizstaigāt kājām.
Kad centra laukumā norimusi dancošana, tirgošanās un mūzikas baudīšana baznīcā, ļaudis dodas skolas sporta laukuma virzienā, kur jau laikus ieradušies spēkavīri – brāļi Agris un Ivars Kazeļņiki. Vēl pievienošoties kolēģi no Kuldīgas.
Agris stāsta, ka šovs viņiem daļēji ir treniņš, pievaramais svars ne tuvu nebūšot tik liels kā sacensībās. Interesantākais pārbaudījums – ar skatītājiem piepildīta autobusa vilkšana.
Spēkavīri piedalījušies arī citu pilsētu svētkos, bet tur bijušas sacensības, šovs esot pirmo reizi. No spēkavīriem droši vien iedvesmojās tie durbenieki un viesi, kuri vakarā sadūšojās ņemt uz pleciem savas dāmas un uznest pilskalnā.
Durbes muzejā ar izstādi otro reizi atgriezušies mākslinieki Jānis Judins un Liene Bernāte, kuriem spontāni radusies ideja mazpilsētas svētkiem veltīt izstādi. Jānis ieradies šeit plenērā un uzgleznojis divas Durbes ainavas, kurās ikviens atpazīs Skolas un Raiņa ielu.
Aizņemtiem ar svētku rosību, durbeniekiem, iespējams, pagāja garām kāds neparasts “sveiciens” – tieši sestdienas rītā no ligzdas pirmo reizi izlidoja daudzu iemīļotā un interneta tiešsaistē vērotā jūras ērgļu atvase Durberts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Spēks un daile Durbē

Kategorijas