Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pusmiljons lietuviešu pabijuši Latvijas pludmalēs

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 8. jūlijs 07:00

308
Pusmiljons lietuviešu pabijuši Latvijas pludmalēs

Viens no prāvākajiem Lietuvas interneta medijiem – portāls “Delfi” –, balstoties uz Palangas glābēju aplēsēm, apgalvo, ka aptuveni miljons atpūtnieku, kuri pagājušajās garajās brīvdienās devušies atpūsties pie jūras, teju brālīgi sadalījušies starp Palangu un Latvijas pludmalēm.

Pirmās ziņas no Rucavas
Jau sestdienas rītā ap pulksten 9 “Kursas Laiks” saņēma pirmās vēstis no atpūtas kompleksa “Pūķarags” Papes ciemā. “Lietuvieši mūs burtiski gāž apkārt. Tik daudz atpūtnieku sen neesmu redzējis,” “Kursas Laikam” sacīja “Pūķaraga” īpašnieks Gundars Vītols. Lietuvieši zinājuši, ka Palangas pludmale būs pārpildīta un ka brīvdienās atpūsties dodas teju miljons Lietuvas iedzīvotāju. To, ka sestdienā Palangas pludmalē bijis ap 400 tūkstošiem cilvēku, lēš arī Palangas glābšanas dienesta vadītājs Jonass Pirožņikass. Lietuvas portālam “Delfi” viņš pieļauj, ka pavisam pie jūras atpūsties devušies aptuveni miljons valsts iedzīvotāju. Tā kā Lietuvai jūras robeža ir daudz mazāka nekā Latvijai, atliek secināt, ka puse no atpūtniekiem atbraukuši no Lietuvas. Pirmā civilizētā piekļuve jūrai Latvijas pusē ir Papē, kur brīvdienās bijis daudz atpūtnieku.
Vienīgā vasaras kafejnīca “Amber wind beach cafe” pieredzējusi neredzētu klientu pieplūdumu sestdienas vakarā, kad kafejnīcā noticis pirmais šīsvasaras vērienīgais pasākums. Lielākā daļa viesu bija no Lietuvas.

Manīti Nīcas pusē
Prāvs pulciņš kaimiņvalsts atpūtnieku brīvdienās manīti pie Jūrmalciema mola, kā arī Bernātos. Par viesu pārpilnību liecina teju katrs viesu nama īpašnieks. “Man klientu bija vairāk nekā parasti. Būtībā visas vietas bija aizpildītas,” atzīst viesu nama “Vērbeļnieki” Nīcas novadā vadītāja Anita Vikmane. Lietuvieši nereti apiet lielākas pilsētas un meklē atpūtu tālāk no apdzīvotām vietām. “Viņi māk atpūsties un dara to kvalitatīvi. Lietuvieši meklē iespēju atpūsties tālāk no industrializētās vides un Latvijā viņi to atrod,” saka A. Vikmane.
Nīcas novada tūrisma informācijas centra darbinieces “Kursas Laikam” atzina, ka arī centrā interesentu no kaimiņvalsts nav trūcis.

Liepājā vairāk nekā citur
Liepājas pludmale no lielajām pilsētām, iespējams, ir bijusi visapmeklētākā. Pēc aculiecinieku stāstītā un pašu lietuviešu komentāriem, Ventspils viņus saista mazāk, savukārt Jūrmala nepatīk, jo tad lētāk esot palikt Palangā, kas ir identiska apmeklētības blīvuma ziņā. Liepājas pludmale ir pietiekami brīva un tajā pašā laikā sniedz iespēju ātri nokļūt pie visiem iespējamajiem pakalpojumiem. Brīvdienās esot Vidzemes pludmalēs, “Kursas Laiks” ievēroja, ka arī šeit ir automašīnas ar Lietuvas numurzīmēm un skan lietuviešu valoda, tomēr dominēja Rīgas atpūtnieki. Visnotaļ lietuviešiem patikusi arī Pāvilosta. “Mūsu centrā iegriezās piecas reizes vairāk lietuviešu nekā vidēji parasti ienāk,” “Kursas Laiku” informēja Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja Mairita Tumpele. Skaidrs, ka vairums cilvēku, centrā neiegriežoties, devās tieši uz pludmali, tomēr citu uzskaites datu nav, jo pludmalē nav iespējams noteikt atpūtnieku valstisko piederību.

10 miljoni eiro no Lietuvas
Lietuviešu aplēses, ka uz Latviju garajās brīvdienās, pirmdienu, 6. jūliju, ieskaitot, izbraukuši teju pusmiljons atpūtnieku, varētu būt tuvas īstenībai. “Ja Latvija spētu paturēt šo kaimiņvalsts tūristu plūsmu ik nedēļu, kad spīd saule, tad ik brīvdienās mūsu valsts ekonomikā ieplūstu vismaz 10 miljoni eiro. Tas ir pie pašas pieticīgākās aplēses, ka katrs atpūtnieks iztērē tikai 20 eiro dienā,” rēķina “Pūķaraga” īpašnieks G. Vītols.
6. jūlijā Lietuvā bija papildu brīvdiena un tā pavēra iespēju braukt tālāk par savas valsts robežām. Latvijas pludmales, sākot no Rucavas līdz pat Ainažiem, bija lietuviešu apmeklētas. Tūrisma uzņēmēji pieļauj, ka Latvijā trīs dienās patiešām paviesojušies daudz lietuviešu un viņu pienesums, iespējams, ir lielāks par 10 miljoniem eiro.