303 plus viens kaķis

2015. gada 8. jūlijs 07:00

1004

Padzirdot par milzīgo kaķu baru, nav jāģībst, jo tikai viens no tiem ir pavisam īsts un dzīvs. Pārējie – daudzu gadu gaitā iekrājušies suvenīri un dāvanas.
Kāpēc kolekciju veido šie dzīvnieciņi, Annai Osipenko skaidrojums vienkāršs: “Esmu dzimusi Kaķa gadā pēc ķīniešu kalendāra. Visi dzīvnieki patīk, varētu pievākt pilnu māju. Reiz darba biedrene atvilka pamestu, traumētu runcīti ar šķību kaklu. Kaķis izvēlējās mani, pārnesu mājās. Labs bija – kad raudāju, laizīja man asaras. Gulēdams blakus, izārstēja man aizkuņģa kaiti un tad pats aizgāja pie dieviem.”
Savulaik, kad kolēģi no Liepājas Izglītības pārvaldes, kur Anna vairākus gadu desmitus nostrādājusi par grāmatvedi, ķircinājuši par pieaugošo kaķu pulku, viņa cirtusi pretī: tāda nu esmu – visu mūžu ar vienu vīru un vienu kolekciju.

Tik dažādi!
Mīlīgi, eleganti, amizanti un arī neiedomājamai misijai ieprogrammēti – tā īsumā var raksturot kaķus, kas okupējuši vienu no privātmājas istabām. Dažs spalgi kā signalizācija ieņaudas, “sajūtot” garāmejošo, cits aizkustinoši kustina ķepas, murrā un koķetīgi mirkšķina acis, vēl kāds, ja slepus nospiež slēdzīti, ciemiņu pārsteidz, kratot galviņu un atdarinot gan cilvēka smieklus, gan runāto. Piemīlīga kaķu dāma pozē ar greznu jūgendstila cepuri, bet citu mehānisko kustoni saimniece sauc par lēno divplāksni.
Raibā sabiedrība ir internacionāla, jo minkas ieradušies teju no visiem kontinentiem.
Šie Kaķu dzimtas pārstāvji nepretojas lomu spēlei – dekorē šķīvi, krūzi, palīdz uzpirkstenim sargāt šuvējas pirkstiņu, uzjautrina kā atslēgu piekariņš. Balts samta mincītis īstenībā ir kārbiņa gredzena glabāšanai, bet ar violetu somiņu kaķa formā var lepoties bārbijmeitene. Kolekcijas kaķiem ir arī modernākas nodarbes, piemēram, tālruņa vāciņa pieskatīšana.
No kādiem tik materiāliem minkāni nav tapuši! Koks, akmens, plastmasa, porcelāns, stikls, metāls, parafīns, audums, māls un ģipsis. Šokolādes, marcipāna un cukura junkuriņi droši paglābti no notiesāšanas. “Nav tikai no zelta un sudraba,” piezīmē Anna.
Šīs mājas galvenais kaķis – septiņus gadus vecais Rausītis, greizsirdības, dusmu vai citu jūtu vadīts, falšo sugas brāļu istabā pārgrauzis elektrības vadus. “Guļ man blakus gultā, pozē, bet no svešiem baidās. Tikai vīriešus atzīst: vīru un arī dēlus Olafu un Māri,” nosmej Anna un piebilst, ka abi atbalsta mammas dīvainības. “Re, šo eksemplāru jaunākais – Olafs – atveda no Haiti salām, bet šo no Grieķijas.”
Pašlaik Bredfordā dzīvojošais dēls bikstījis un skubinājis beidzot klasificēt un numurēt krājumu. Tā arī noskaidrots, ka vaļasprieks iekāpis ceturtajā simtniekā.

Atgādina par ceļojumiem
“Pirmais – melns koka kaķītis – uzradās 1975. gadā mūsu kāzās. Nopirku vienu dāvaniņu līgavas māsai, otru – sev,” atmiņas atgādina par pērn Mūžībā aizgājušo vīru Māri. Viņš Lietuvā, tirgū, vienmēr nokaulējis Annas noskatītu kaķīšu cenu. Dzīvesbiedra dāvana ir arī bužināmais spilventiņš. Protams, ar kaķa “seju” virsū. Sērojot sieviete pārcilā suvenīrus, fotogrāfiju albumus. Abi bijuši kaislīgi ceļotāji.
“No 2006. gada braucām ekskursijās katru gadu, vīrs strādāja un saņēma pensiju. Ar algu vien tālāk par Grobiņu netiktu. Iepazinām Eiropu, īpaši patīk Bavārija, Šveice, Itālija, bet dzīvotu es labprāt Kapri salā.”
Liepājniece rāda smuku kaķi, kurš ieradies no Olomaucas, un klubkrēslā sēdošu putru kaķīti, kas uzrunājis Karkasonā. Par braucienu pa Vāciju liecina kaķu pārītis no Rotenburgas un strīpainītis no Berlīnes.
Kaķītis – ziepju trauks – simbolizē Portugālē piedzīvoto, neaizmirstamos fado dziedājumus.
Šveices pilsētā Tūnā atklāts veikals tikai ar kaķiem, “bet, kad pienāk laime, izbeidzas nauda! Tolaik taču katrā Eiropas valstī bija sava valūta.” Ruānā, kur sadedzināta Žanna D'arka, mazā veikaliņā ieraudzīts uzpirkstenis, kam augšā sēd raibulītis. “Seši eiro, bet man viņu vajadzēja!”
Rotaļlieta – kaķītis – aiz gara laika salikts puzles tehnikā. Atraktīvs ir 3D brīnumiņš un Ļeņingradā pirktā “matrjoška” ar kaķēniem iekšā.

Ar dvēseles radinieku atbalstu
Reizi mēnesī kolekcionāre iegriežas lietoto preču veikalā, kur allaž kāds nieciņš atlikts. Tā iegūts kaķains bilžu rāmītis un figūriņas “Toms un Džerijs”. Citas multfilmas varoņiem – kaķēnam, kas karājas kaķenes ūsās, – līdzi bilžu grāmatiņa.
Osipenko ģimenes draugi, arī ceļotāji, papildinājuši kolekciju ar runčuku no Spānijas. Gaudi. Kaimiņu meitene, tāpat klases biedri, zinot par Annas aizraušanos, no ekskursijas atved, bet draudzene sarūpējusi mīļu dāvaniņu – adītu kaķīti.
“Vedekla Līga iepriecina un, re, te man ir personīgais zīmogs ar kaķi. Kad dēls kuģoja ar milzīgajiem kruīza kuģiem, no Karību salām pārveda riekstu kokā izgrieztu kaķīti. Speciāli meistaram pasūtītu. No viņa arī pildspalvas un zīmuļi ar kaķiem. Citreiz tiku pie vērtīgas lietiņas, kuras autors – franču ilustrators un karikatūrists Albert Dubout. Baigi dārgs bijis – sešdesmit dolāru. Savukārt Māra velte ir majestātisks kaķis – sfinksa zilā krāsā no akmens.”
Uz ielas Anna atradusi no mazuļu ratiņiem izkritušas rotaļlietiņas.
“Liepājā, indiešu veikalā, ieraudzīju kaķenīti, kam vēderā aiz restītēm cits kaķītis. Taupot naudu, protu arī atteikties no kārdinājuma. Esmu pat divus, kas bija vienādi, uzdāvinājusi Kaķu muzejam Šauļos.”

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

303 plus viens kaķis

Kategorijas