Rekurzeme.lv ARHĪVS

Oāze pilsētas nogurdinātajiem

ANITA PLATACE

2015. gada 10. jūlijs 07:00

4797
Oāze pilsētas nogurdinātajiem

Brīvdienu māja “Gailišķe” it kā paslēpusies nomaļā Vaiņodes pagasta stūrī, bet tieši pilnīga atšķirtība no sabiedrības un dabas burvība ir magnēts, kas vilina tur atpūsties pilsētas nogurdinātos.

“Gailišķes” saimnieki Aiga un Oskars Jaunzemi šo vietu sākuši iekārtot pirms 14 gadiem. Netālu ir Aigas vecāku māja, apkaimes dīķus apsaimniekojis viņas vectēvs – kopsaimniecības zivkopis.
“Esam visu izcīnījuši pilnīgi no nulles,” stāsta Aiga. Sākuši te saimniekot,  attīrot dīķmalu no brikšņiem. Viena puķu dobe, otra, ķirsītis – un tā pamazām aizgājis. Veidojuši vietu sev un bērniem, kur atpūsties.

Kurpju vietā pērk kociņu
Mājiņas pamats vien 25 kvadrātmetri, lai varētu būvēt bez projekta. Vēsākā laikā nakšņotāji tajā var iekurt kamīnu. Uzcelta vienkārša lauku pirtiņa, kuru var uzkurināt stundas laikā. Karsēties var arī laukā, baļļā. Ziemā pēc šīs procedūras pat āliņģa ūdens nešķietot auksts. Lielisks piedzīvojums – sēžot baļļā, vērot zvaigžņu lietu.
Pa sešus hektārus lielo dīķi var braukt ar laivu vai plostu. Agrāk tas bijis ganību dīķis, tāpēc sekls, un ģimenēm ar bērniem tas patīk – drošāk. Veca laiva dīķī ievietota kā dekors – piestādīta ar puķēm.
“Pamazām lienam uz priekšu, iekopjot atkal kādu stūrīti.” “Aizbraucu uz Lietuvu pirkt kurpes, bet atvedu kociņu,” stāsta Aiga. Līdzīgas izvēles par labu saimniecībai bijušas ne reizi vien. Uzkalnā top viņas “sapnis par vigvamu” – ar vīteņiem apaudzēts karkass.
Lai taupītu darbu un spēkus, dobes Aiga grib pārveidot, paliekot pie daudzgadīgajiem augiem. Rudenī jāieziemo jaunie kociņi, kas garšo zaķiem un stirnām.
Terases iekārtošanā izmantots vecs kiosks, kas pārveidots kā bāra lete. Saimnieki stāsta, kā iecerējuši terasi papildināt – ar jauniem galdiem, ieejas kāpnēm, aiz niedrēm paslēptu jumta segumu. “Lielums ir, tagad jādomā par smukumu,” saka Aiga. Dekoratīvos elementus no koka viņa taisa pati, iecerējusi pat lustru.
Terasi ligzdas būvei nolūkojusi arī bezdelīga, un saimniece spriež, ka būs jāsadzīvo, vien jāuzliek nodrošinājums pret “dāvaniņām”.

Makšķerē un vēro putnus
Pagājušajā gadā Jaunzemi pamēģinājuši šeit piedāvāt atpūtu tiem, kas vēlas izbaudīt nedēļas nogali vai pat veselu nedēļu. “Visus gadus ir tikai ieguldīts, gribas, lai vismaz nedaudz atnāk atpakaļ,” lēmumu pamato saimniece.
Kāda ģimene no Rīgas atbraukusi reizi, pieteikusies uz vēl vienu nedēļas nogali, bet nu jau “aizsitusi” veselu nedēļu. Atbraucēji novērtējot, ka ģimene šeit var pabūt viena. Neviens cits neredz ne mierīgu atpūtu, ne ballēšanos. “Nesolīdas ģimenes te nebrauks,” ir pārliecināts Oskars.
Par ēdienu viesiem gan jāgādā pašiem. Uz ugunskura novietotajā katlā var vārīt zupu, uz lielas bada pannas cept pankūkas. Viens no dārgākajiem izmaksu elementiem – malka.
Brīvdienu māja atrodas Ruņupes ielejas dabas parka zonā. Te nakšņojuši dabas pētnieki, izzinot apkārtnes sikspārņus, spāres. Te redzēti lielie ērgļi, melnie stārķi. “Ja klusi uzvedas, var daudz ko dabūt redzēt,” stāsta Aiga. Ērglis metas ūdenī un aizlido ar lielu karpu nagos. No meža iznāk briedis vareniem ragiem un izpeldas. Pusotru gadu vecais suns Laki iet līdzi saimniekam medībās, iemācīts no dīķa nest ārā pīles, bebrus.
LEADER “zivju” programmai uzrakstītais projekts ļāvis iegādāties traktoriņu zāles pļaušanai, kā arī inventāru iznomāšanai – sešus velosipēdus, makšķeres un binokļus putnu vērošanai.
Atbraukušajām jauniešu kompānijām esot tik daudz nodarbju, ka alkohols nemaz nav nepieciešams,– līdzās iepriekš minētajam aprīkojumam viņu rīcībā ir arī laukums bumbu spēlēm. Ja reizē sabraucot vairākas paaudzes, tad nejūtoties viens otram traucējoši.
Aiga uz šejieni vedusi savu audzināmo klasi, pārgājienā nākušas arī Vaiņodes vidusskolas klases.
Uz mājām brauc naktī
Arī Jaunzemiem pašiem šī ir vieta, kur “atbraukt un sakārtot galvu”, un viņi cenšas vidi organizēt tā, lai atvieglotu sev darbu.
Oskars raujas “uz visām pusēm” – strādā algotu darbu, audzē zivis un graudus. Aiga Vaiņodes internātpamatskolā māca vizuālo mākslu un darbmācību. Pamatīgo slodzi izjūtot, kad vienos naktī brauc no “Gailišķes” uz mājām Vaiņodē un saprot, ka citi sen jau guļ.
Brīvdienu mājas simbols un talismans ir zivs. Aiga smej, ka no zivīm netiek vaļā, – kādreiz vajadzējis tās šķirot vectēvam, tagad – vīram.
Bērnībā zilām lūpām šķirojusi karpu mazuļus nost no pārējiem. Tas neesot vienkārši, ne visi spējot saskatīt atšķirību. “Bišķi acs jāpiešauj.”
Visu paveikt Jaunzemiem palīdz meita, kura apguvusi tūrisma vadību, un dēls, kurš mācās biznesa vadību, kopā ar otrajām pusītēm. Dēls izveidojis “Gailišķes” mājaslapu, un Aiga spriež, ka cilvēkiem ir svarīgi vispirms neklātienē iepazīt vietu, uz kuru viņi dodas.
Vaiņode jau tā ir tālu no lieliem centriem, “Gailišķe” – vēl dziļāk nomalē. Agrāk apkārt ik pa kilometram bijušas mājas, nu palikusi tikai viena kaimiņiene. Izrādās – “tieši tas cilvēkus uzrunā, viņi ir noguruši no ikdienas drūzmas un tempa,” secina Aiga.