Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Rungainis: Laukus var atļauties uzturēt bagātās valstis

DB.LV
Aizputē

2015. gada 10. jūlijs 15:03

1283
Rungainis: Laukus var atļauties uzturēt bagātās valstis

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nekad nav vairījies paust pretrunīgi vērtētus viedokļus, un arī par aktuālo Grieķijas krīzi viņš runā tiešu valodu: pārējām Eiropas valstīm nav nekādas vajadzības glābt grieķus, kas paši vainīgi pie tagadējās situācijas, jo ļāvušies «populistu, boļševiku un anarhistu» sirēnām. Pēc viņa domām, arī Latvija nav imūna pret vieglas dzīves solītājiem, kas vienmēr ir gatavi dāsni izdāļāt citu cilvēku nopelnīto naudu, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

Rungainis apgalvo, ka Latvija uz pozitīvām pārmaiņām varēs cerēt tad, kad mūžībā būs aizgājusi «boļševiku un čekistu» paaudze. Viņš atsaucas uz Bībelē aprakstīto efektīvo sabiedrības ārstēšanas kursu: 40 gadiem tuksnesī. «Mūsdienu apstākļos, kad cilvēki dzīvo ilgāk, droši vien jāpaiet kādiem 60 gadiem, lai nomainās trīs paaudzes.»

Fragments no intervijas:

Latvijā krīze it kā ir pārvarēta, bet cilvēki turpina aizbraukt...

Aizbraucēju plūsma ir mazinājusies. Jo nekur citur pasaulē ne mēs, ne mūsu bērni nevarēsim izpausties tā, kā tas iespējams šeit Latvijā: šī ir mūsu sabiedrība, mūsu zeme, mūsu valoda. Es pats esmu mācījies Zviedrijā un redzēju, ka iebraucējs nekad netiks pilnībā pieņemts un uzskatīts par savējo.

Kādas iespējas izpausties ir cilvēkam Latgalē, kurš palicis bez darba un spiests pārtikt no pabalstiem?

Tā ir mūsu reģionālās politikas problēma. Tā ir apzināta politika, ko realizējušas tās partijas, kas ir ieinteresētas saglabāt atkarīgu un atpalikušu elektorātu laukos.

Kā tas izpaužas?

Viņi mēģina noturēt cilvēkus laukos, kur nav ne darba, ne attīstības iespēju. Šiem cilvēkiem atmet kādus kauliņus, radot mānīgu iespaidu, ka būs iespējama vienmērīga Latvijas attīstība. Bet tas nav iespējams; nekur pasaulē tā nav bijis. Attīstība vienmēr notiek centros. Latvijas lielākā bagātība ir Rīga, un mēs redzam, ka cilvēki no visas Latvijas pārceļas uz Pierīgas reģionu. Piemēram, ko saka lietuvieši: XX gadsimta sākumā latviešiem bija spēcīgā Rīga, tādēļ tolaik cilvēki gandrīz nemaz neemigrēja no Latvijas, bet lietuviešiem nebija tāda centra, un simtiem tūkstošu cilvēku aizbrauca uz citām valstīm.

Ko tad jūs piedāvājat iesākt ar pārējo Latvijas teritoriju ārpus Rīgas un lielajām pilsētām? Apaudzēt ar mežiem?

Bet kādēļ gan tur būtu jādzīvo cilvēkiem? Laukus var atļauties uzturēt bagātās valstis. Jā, tieši tā: nevis lauki mūs baro, bet gan pilsētnieki maksā nodokļus un uztur laukus. Pietiktu, ja lauksaimniecībā un mežsaimniecībā būtu nodarbināti kādi 2% iedzīvotāju.

Kategorijas

Kategorijas