Jauno tirgu vēlas funkcionālu, ne nošpikotu

2015. gada 13. jūlijs 07:00

2292

Jauno tirgu vēlas funkcionālu, ne nošpikotu

Aizputes tirgū šīs vasaras dabas veltes “iet uz urrā” – zemenes, salāti, gurķi, jaunie kartupeļi, ziedi un citi ekolabumi. Viss pašu audzēts un apčubināts, izkārtots gan tirgus angārā, gan ārpus tā – tomēr cik ilgi vēl tā būs ļauts un kad nāksies jurģoties uz pagaidu pieturvietu, pirms uzcels solīto jauno tirgu? Un vai jaunais andeles placis būs lāgā? Šādi jautājumi nodarbina ne vienu vien tirgotāja prātu, “Kursas Laiks” uzzināja, uzrunājot saimnieciskās aizputnieces tirgū.

Spraudziņa par šauru
Līdz ar zemenēm un sīpollokiem aizputniece Zinta Ņikiforova pārdod arī ārstnieciskos augus – kumelītes, asinszāles, ilzītes, pelašķus un vīgriezes. Pēdējās labi der saspringtu nervu atslābināšanai. Paprāvu buntīti kumelīšu ziedu tirgotāja atdos par 50 centiem. Viņa atklāj: lai arī tradicionāli šos augus izmanto tēju pagatavošanai, piemēram, no asinszāles sanāk labas ierīvējamās zāles, kas, kā runā, atvieglo kaulu sāpes. Recepte ir gaužām vienkārša – lapiņas iemērcē labā olīveļļā un iztur divas vai trīs nedēļas, līdz šķidrums kļūst sarkans. “Mums te netālu no Aizputes ir tāda Alokstes grava – tur es dodos šīs zālītes salasīt,” teic Z. Ņikiforova un, ložņājot pa pļavām, turas pie uzskata, ka tiem, kuri no ērcēm nebaidās, tās nepiesūcas.
Tā kā aizputniece tirgoties nāk piecas reizes nedēļā, viņai jaunā tirgus projekts ir ļoti aktuāls. “Katrā ziņā, ja jaunais tirgus būs, tad to uztaisīs tādu, kas mums absolūti nav piemērots. Neticu, ka to uzbūvēs tādu, kādu cilvēki gribētu,” pauž pārdevēja. “Mums ir piedāvāts būvēt tādu, kāds ir Kuldīgā. Tomēr tāds mums galīgi neder, jo tad mēs nevaram realizēt to, kas mums tiek pieprasīts visvairāk – lopbarība. Tādā projektā smagos maisus nevar izsniegt pa lodziņu un nevar arī ar mašīnu piebraukt, lai izkrautu vai iekrautu,” problēmu iezīmē Z. Ņikiforova un paskaidro: “Parasti lopbarībai pakaļ brauc tieši jaunas sievietes. Braukt viņas māk, bet maisu panest ir ļoti grūti.”
Kad esošos tirgus angārus jauks nost, tirgotājiem solīts ierādīt pagaidu mājvietu. “Teica, ka mums atvedīs tādu būceni jeb konteineru aptuveni 30 kvadrātmetru izmērā un tur mēs varēsim mitināties.” Neskatoties uz neziņu par rītdienu, aizputniece nezaudē optimismu un teic, ka viss būs labi, galvenais – lai veselība turētos.

Ierosina andelēties kinomājā
Jaunos kartupeļus no pašas dārza pircējam sver Dzidra Mostvila. “Man ir privāta māja un paliela zemīte – uz tūkstoš astoņsimt kvadrātmetriem. Pensijas mazas, tāpēc paši visu sev izaudzējam un to, kas paliek pāri, nesu uz tirgu.” Viņa piedāvā arī zemenes. Izrādās, tās netika audzētas pārdošanai, tomēr, kad nogatavojušās tik daudz, pašai vairs tik ļoti nekārojas, tāpēc nolēmusi piedāvāt citiem. “Es netirgojos nepārtraukti, bet, kad ir kāds kartupelītis un kāda zemenīte, tad atnāku. Gatavojas saldie ķirši. Tad iznāk patirgoties. Pārējo jau piedomā klāt – kādu dillīti, kādu puķīti nogriežu,” savu sortimentu apraksta Dz. Mostvila. Viņa atklāj, ka uz tirgu nāk ar noteiktu mērķi – sapelnīt naudu ekskursijai, kurā katru rudeni dodas kopā ar ģimeni un draugiem. Gadu gaitā izbraukāta Polija, Viļņa un citas Eiropas pilsētas. “Tad nobraukājam kādas trīs dienas. Tirgū nopelnu naudiņu benzīnam un naktsmājām,” pastāsta pārdevēja un apliecina, ka tirgoties ir daudz lielāks prieks, ja tas tiek darīts šādam mērķim.
Runājot par gaidāmo jauno tirgu, Dz. Mostvila atklāj, ka tam vieta labu labā būtu turpat pretī – vecā kinoteātra ēkā. “Kāpēc to māju nevarēja restaurēt? Tur ir lielas telpas, tās tikai vajadzētu nedaudz sakārtot, izlikt flīzes, atjaunot elektrības un ūdens padeves. Tepat ir laba piebraukšana. Tas būtu ērti, būtu arī, kur neiztirgotos produktus uzglabāt, lai nav katru dienu no jauna jāved. Tur iekšā gaļu pat varētu tirgot.”
Nedēļas nogalēs Aizputes tirgus esot labi apmeklēts, paretam atbrauc arī zivju tirgotāji no Ventspils. “Nevajag kaut kādas būdiņas sataisīt – vējš taču ir! Rudenī un pat ziemā te cilvēki stāv. Diez kas nav, ja nav slēgta telpa!”

Paļaujas uz pircēju godaprātu
“Šajā tirgū tirgojos jau 19 gadus. Visādi te ir gājis, tomēr nesūdzos,” saka tirgus angāru nomniece Benita Pāvila. “Sākumā, kad nāca Veterinārais dienests, ļoti uztraucos – kājas bija kā makaroni, bet tagad vairs nebaidos!” Viņa tirgo ne tikai dārza veltes, bet arī vilnas zeķes un pašas adītas cepures, tomēr pēc rokdarbiem pieprasījums varētu būt lielāks. B. Pāvila neslēpj, ka savas preces cilvēkiem dod arī “uz krīta”. “Izsniedzot uz parāda, es vismaz 20 cilvēkiem palīdzu izdzīvot. Šobrīd pircēji man kopumā ir parādā 200 eiro.” Ar atdošanu gan ir visādi, nomniece detaļās neieslīgst un vispārina: “Cilvēki ir dažādi, es agrāk domāju, ka visi ir godīgi.”
Ilgo gadu pieredzē viņa novērojusi, kā mainījušies pircēju paradumi. Mūsdienās cilvēki mazāk pērk puķes kapiem un tāpat – ko ielikt vāzē. “Naudiņas visiem nepietiek.” Vēl pārdevēja prāto, ka eiro valūta noteikti ir sliktāka nekā lati, jo tiem ir mazāka vērtība. “Iepriekš tirgoju kartupeļus par 20 santīmiem. Tad, kad pārkonvertēju uz 30 centiem, cilvēki man saka: vai, cik jums ir dārgi! Bet tie taču ir tie paši 20 santīmi!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jauno tirgu vēlas funkcionālu, ne nošpikotu

Kategorijas