Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lustējas gan jūras vilki, gan tie, kuriem smeķē zivis

LIENE GINTERE

2015. gada 13. jūlijs 07:00

1639
Lustējas gan jūras vilki, gan tie, kuriem smeķē zivis

Zvejnieksvētki Pāvilostā ir svētki zvejniekiem un visiem, kuri ēd zivis – tā savā uzrunā teica novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Lai arī laika apstākļi iepriekšējā dienā bija radījuši šaubas, vai pasākums izdosies, sestdienā, spītējot vējam, saule staigāja pa zemes virsu, izžāvēja lielos lietus mākoņus un radīja labu laiku gan sportiskām aktivitātēm, priekšnesumiem un tirdziņiem, gan laivu braucieniem.
“Tie, kuri baidās, parasti iekšā nekāpj,” smejas laivas “Klinta” vadītājs Edgars Eduards Kristapsons. Kopā ar viņu svētkos varēja pavizināties visi, kuriem dūša laba un ūdens nebaida. Stiprā vēja un viļņu dēļ peldlīdzekļi jūrā nedevās un arī svētku izdarības notika uz cietas zemes centram tuvāk, ne jūrmalā. Laivu “ar papīriem” E.E. Kristapsons vada jau divus gadus, pirms tam tikpat ilgi braucis līdzi un šo māku apguvis teorētiski. Viņa pieredzes laikā šādos izbraucienos nevienam pasažierim jūras slimība nav piemetusies, tomēr reiz, kad vizināti kāzinieki, līgavas dūša sašķobījusies. Atcerēties, ka viņš pats pirmajā izbraucienā zivīm atstājis pusdienas, palīdzēja brālis Ralfs Rojs Kristapsons. Toreiz slimība “izslimota” un pazudusi bez pēdām.
Jaunākais brālis nolēmis sekot vecākā piemēram un, kad izaugs liels, vēlas kuģot. Iespēju uz mirkli pamest sauszemi izmantoja aizputnieki Indulis Beķeris, Kristīne Jostmane un bērni – Henrijs un Vanesa Daniela Beķeri un Ginta Krūzena. Ģimene uz Zvejnieksvētkiem Pāvilostā brauc jau padsmit gadus, tā izveidojusies par tradīciju.

Veikals piedzīvo pirmizrādi
Ja vien apmeklētājiem kāds eiro bija kabatā, ar izsalkumu nebija jāmokās. Zivis, kartupeļi, kāposti, desiņas, šašliks, alus, saldējums, cukurvate, popkorns un daudzi citi ēdieni tika gatavoti uz vietas, un to aromāts aicināja krist kārdinājumā arī atturībniekus un diētu ievērotājus.
Suvenīru un gardumu tirgotāji bija sabraukuši no dažādām Latvijas malām, piemēram, Daiga no Rīgas tirgoja dažādas cepures, sortimenta “labākais numurs” bija jūrnieku cepures. Ja vēl mājās ir strīpains krekls, tad kopā ar cepuri par septiņiem eiro varēja iejusties jūrnieka ampluā. Savukārt no tuvākas tālienes, Rucavas puses, atbraukusi maizes cepēja Gunita Pričina. Mājražotāja tikko tikusi pie divām jaunām krāsnīm, nu viņai kopumā ir trīs un tas dod iespēju reizē izcept 45 kukuļus. Līdz ar žāvētu augļu saldskābmaizi viņa piedāvāja arī tā saucamo “Pīli” – maizi ar speķi. Tā visgardākā ir karsta, klāt piedzerot aukstu pienu.
Pirmo īsto tirgošanos svētkos piedzīvoja jaunums Pāvilostā – Rolfa un Ingrīdas Jansonu lolojums – jūras rotas un dekori. Veikaliņam vēl nav izdomāts īstais nosaukums, tomēr interesentu bija ļoti daudz, novēroja “Kursas Laiks”. Sievietes labprāt rotājās ar auskariem un gredzeniem, kas gatavoti no jūrmalā salasītiem akmentiņiem. Abi rotu veidotāji materiālus ne tikai līmē, bet arī urbj, un tas nemaz nav tik vienkārši, pastāsta R. Jansons. Idejas autori teic, ka plāno mazo veikaliņu pretī ostai izremontēt un tur iekārtot arī nelielu salikšanas darbnīcu. Tas ļaus klientiem vērot procesu un izvēlēties tīkamākos materiālus.

Labāk tīk rīdzinieki, ne leiši
“Labāk iedzeriet, lai varat parunāt!” pūli mudināja jūras dievs Neptūns, tikko ieradies, kad publika neatsaucās viņa interesei par to pašsajūtu. “Paldies, ka neaizbraucāt uz roka festivālu, ralliju vai Dziesmu svētkiem!” svinētājus uzrunāja Neptūns. “Kursas Laikam” jūras pavēlnieks atklāja, ka savas nāras maina ik pēc pieciem gadiem, jo jūrā viss ātri bojājas. “Es pieskatu, ka nesāk smirdēt,” joko valdnieks. Kad turpinājumā viņš lūdza pacelt rokas pāvilostniekiem un pēc tam viesiem, atklājās, ka pilsētas viesi ir acīm redzamā vairākumā. No Liepājas atpūsties atbraukuši Vineta un Ilgvars Gulbji. Kultūras un izklaides pasākumus ģimenei šad tad patīk apmeklēt, viņi pastāsta: “Uz kādu koncertu, teātri aizejam.”
Pirmo reizi Pāvilostā ir Normunds Jakušonoks un Kaspars Tīmanis no dueta “Karakums”. Abi “Kursas Laikam” atklāj, ka nav vīlušies un cilvēki pilsētā ir ļoti patīkami. Savukārt Ģirtu Vagotiņu-Vaguli no “Pāvilostas laivām” “Kursas Laiks” sastop pie vīriešu izbraukuma frizētavas “Royal Dandy Barber Shop”, kur frizē viņa puikas. “Šogad tikai kādas trīs dienas vasara bijusi. Īstā tūrisma sezona tikai tagad sākas. Pāvilostu atklājuši leiši, tomēr mēs priekšroku dodam “vietējiem rīdziniekiem”, jo masveida tūrisms Pāvilostai nepiestāv un arī nedod tik daudz naudas.”

Saspringtie mērķī netrāpa
Turpat netālu Pāvilostas muzeja vadītāja Irina Kurčanova piedāvāja apgūt tīklu lāpīšanas māku. Izrādās, ka tīkls labi var noderēt arī par maisiņu mantām, piemēram, sporta ekipējumam.
Savukārt tie, kuriem prāts nesās uz ko ašāku, varēja mācīties šaut ar loku mērķī. To piedāvāja loka šaušanas sporta klubs “Bandavas strēlnieki”. “Koncentrēšanās un iekšējs miers ir vissvarīgākie,” pamata principus veiksmīgam šāvienam apraksta instruktors Valdis Krūze. Šaušanas treniņus iesaka sākt no 12 gadu vecuma, bet pamēģināt var arī agrāk – no astoņu gadu vecuma, teic zinātājs. Par diviem eiro bija iespēja šaut 10 reizes. Tie, kuri ar šo pasākumu ir “uz tu”, mērķī šāva bieži un nekļūdoties.