Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zināma Ikara svētku programma

Rekurzeme

2015. gada 13. jūlijs 09:53

2197
Zināma Ikara svētku programma

Augusta otrā nedēļa Priekulē ir īpaša. Tad gatavojas Ikara svētkiem nu jau 12.gadu. Pirmsākumos – tie bija Priekules pilsētas svētki, šobrīd – visa novada svinības, kurās ļaudis dodas kopīgā gājienā, bauda piedāvātās aktivitātes ikvienai gaumei un attiecīgā mirkļa noskaņojumam.

8. augusta rīta stunda Priekulē būs tradicionāli moža, ritmiskas mūzikas pieskandināta. Jau no pl.7.00 pūtēju orķestris dosies visos pilsētas virzienos un ir cerība, ka līdz pl.10.00 tuvāk vai tālāk, bet raga mūzikas vēstījumu būs sadzirdējis ikviens.

Pl.10.00 no pašvaldības ēkas Saules ielā 1 tiks dots starts gājienam. Pie pasta, baznīcas un Zviedru vārtiem atraktīvie gājiena dalībnieki sadzirdēs uzsaukumus un marša ritmā sasniegs stadionu. Šī gada gājiena tēma - DZĪVO AR PRIEKU! Ar Nolikumu jau var iepazīties Priekules novada Ziņās un pašvaldības mājas lapā.

Pl.10.30 stadionā sāksies PRIEKA PARĀDE, kuru vērtēs neatkarīgie eksperti - Liepājas cirks „Bez temata”.

Pēc svētku atklāšanas un kopības sajūtas tveršanas, ģimenes lokā vai individuāli, bet noteikti ar bukletu kabatā, jāienirst Ikara svētku piedāvājumā. Svētku bukletā visas aktivitātes ir sarindotas pa pulksteņa stundām. Rīkotāji centušies lielākos notikumus plānot tā, lai tie nepārklātos.

Tradicionālās darbības zonas – no Zviedru vārtiem līdz Multihallei un, protams, lidlauks, jo Ikara svētku dienā noteikti ir jālido! Šogad, bez spārnotajiem lidaparātiem, plānota arī pacelšanās gaisa balonā no stadiona, ja to atļaus laika apstākļi. Stadionā „Ikara spēka spēles” – crossfit komandu klasē un individuālajos izturības pārbaudījumos sievietēm un vīriešiem. Barona Korfa parkā – militarizētās sporta stafetes 9 disciplīnās. Bet neiesaistoties komandās, būs iespēja uzkāpt umurkumurā, vizināties ar baikeriem un retro auto, skatīties lidojošo modeļu šovā, radoši izpausties kādā darbnīcā, vai vienkārši iepirkties un panašķēties vidusskolas garšas un smaržas alejā, kur jau no pl. 10.00 rosīsies tirgotāji.

BĒRNU PASAULE iekārtosies kultūras nama teritorijā. Bez tradicionālajām izklaidēm ūdensbumbās, batutos, velokartos un piepūšamajās pilsētiņās, būs spēles un stafetes, poniji un balonu modelēšana, kā arī un citas radošās izpausmes. Multeņu varoņi Toms un Džerijs demonstrēs burbuļšovu. Bērniem arī divas leļļu izrādes: pl.14.00 – aiz vidusskolas tradicionālā leļļu izrāde „Sen gaidīti brīnumi”, bet pie kultūras nama pl. 17.00 lielās lelles rādīs „Notikumu dārzā”.

Svētku norise nav iedomājama bez koncertiem. Tie būs ikviena gaumei un noskaņojumam:



Pl.12.00 skatuvē pie tornīša pirmo reizi uzstāsies paši mazākie novada mākslinieki „PRIEKULES CĀLĒNI”
Pl.13.00 multihallē - „SADANCOŠANAS PRIEKS”, kurā Priekules VPDK „Duvzare” ielūdzis savus skatuves draugus no tuvienes un tālienes.
Pl.14.30 Skatuvē pie tornīša turpināsies dienas koncerti ar kopējo: „TAUTA KLAUSĀS, DZIED UN DEJO”. Vispirms kaimiņi no Vaiņodes novada - Toms BOKUMS ar draugiem.
Pl.15.30 leģendārais Ainārs VIRGA (ģitāra) ar Dzintaru BEITĀNU (vijole). Jūnijā Priekules novadā notika Virga fest Virga pirmais festivāls, kura radošais dzinējs ir Ainārs. Iespējams, festivāls iesakņosies un realizēsies ik gadu, bet šajā Ikara svētku koncertā priekulnieki un viesi dzirdēs divu izcilu instrumentālistu saspēli.
Pl.16.30 RUCAVAS lauku kapela un danču klubs mēģinās iekustināt Ikara svētku publiku un pamācīt dejot rucavnieku stilā. Jo kur tad teikts, ka kājas izlocīt var tikai nakts ballē?

Pl.19.00 Multihallē – Lielais svētku koncerts - INTARS BUSULIS PRIECĒ PRIEKULI! Aizrautīgais šova meistars uzstāsies kopā ar Abonementa orķestri Kārļa LĀČA vadībā. Nav šaubu, ka enerģijas lādiņš, ko uz skatuves prot radīt rada Intars Busulis, skars arī priekulniekus.

Pl.22.00 sāksies NAKTS BALLE, kurā pamīšus uzstāsies „CEĻOJUMS” no Smiltenes un „BRENČA MUZIKANTI” no Iecavas.
Aizvadot 8.augusta svētku dienu, vērosim Pusnakts Ugunsšovu, ko demonstrēs divas atraktīvas meitenes.

Prieks mājo Priekulē!


Gundars VENENS,
Priekules novada pašvaldības
kultūras nodaļas vadītājs