Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lilijas daudz pūļu neprasa

ANITA PLATACE

2015. gada 15. jūlijs 07:00

1810
Lilijas daudz pūļu neprasa

Medzeniece Egita Rače savu nišu atradusi, salāgojot pašas varēšanu un patiku ar pieprasījumu tirgū. Vasaras vidū galvenais akcents likts uz lilijām.

“Man kaut ko vajadzēja darīt,” Egita Rače saka par izvēli audzēt lilijas. Pagājušajā gadā pamēģinājusi, un izdevies. Šogad platību palielinājusi, un kopumā siltumnīcās aug ap tūkstoti liliju kātu. Pēc noziedēšanas tās pārstādīs, lai vairojas.

Nevienu neizmet
Pērn domājusi – ko lai ar uzplaukušajiem ziediem dara? Piedāvājusi puķu veikaliem, un viens bijis ar mieru ņemt, maksājot 35 centus par kātu. “Teicu vīram: tad labāk ņemu puķes un vedu izpušķot tuvinieku kapus.”
Sākusi vest uz Annas tirgu, un aizgājis. Egita norāda šā tirgus priekšrocību: tur nav strikti nodalīti sektori atsevišķām preču grupām, puķes var pārdot līdzās pašas audzētajiem dārzeņiem. Tirdziņā ērta piebraukšana ar auto un ziedi nav pat jāizliek ārā no mašīnas. Šogad jau pircēji Egitu pazīst un lilijas pasūta uz konkrētu dienu. Izlaidumu laikā braukuši pakaļ uz mājām. Pircēju gaume atšķiras – citiem tīk smaržīgās, citiem – nesmaržīgās lilijas.
“Vēl nav bijis tā, ka man kāds zieds jānoraksta un jāizmet ārā.” Ja Egita redz, ka prasītā cena pircējam par augstu, viņa ir gatava kompromisam, “un abi esam apmierināti”. Tirgošanos ar ziediem viņa apguvusi, agrāk strādājot par SIA “Grobiņas ziedi” pārdevēju.
Liliju audzētājiem izdevīgāks ir vēsāks laiks, tad to ziedēšanas periods, kas vidēji ilgst divus mēnešus, pagarinās. Šogad ziedēšanas laiks sācies pāris nedēļu vēlāk nekā parasti. Lai pircēji būtu pārliecināti, ka tie nav importa ziedi, Egita fotografē, kā tie tiek audzēti.

Aizstāj tomātus
Liliju audzēšanas gudrības Egita apguvusi gan no citu stāstītās pieredzes, gan “drauga interneta”. Sapratusi, ka arī puķes “grib labi paēst”, taču tas neprasot lielus ieguldījumus. No Nīderlandes nākušie liliju sīpoli pirkti vairumā Mārupē. Ņemot pa vienam, cena būtu lielāka. Egita izvēlas šķirnes, kas audzējamas neapkurināmā siltumnīcā. Tur lilijas ieņēmušas agrāk audzēto tomātu vietu, puķu kopšana prasot mazāku piepūli.
Jau pirmajā gadā divas no trim iestādītajām šķirnēm devušas peļņu. Tagad uzplaukt gatavojas rozīgā ‘Tabledance’ ar 16 taurītēm uz viena kāta, rekords bijis šķirnei ‘Eyeliner’ – 19 taurītes. Lilija ir izdevīga arī tāpēc, ka tai pakāpeniski izplaukst visi pumpuri, bet noziedējušos var nemanāmi noņemt. Vāzē varot ziedēt līdz pat mēnesim, tikai jāvēro, vai no spēcīgās smaržas nesāk sāpēt galva.
Audzēto puķu klāstu Egita salāgojusi ar gadalaikiem: narcises – pavasarī, lilijas – vasarā, mārtiņrozes un krizantēmas – rudenī. Rozes gan neaudzēšot, Egitai nepatīk to ērkšķi. Vīrs, to zinot, nekad rozes nedāvinot. “Manas puķes ir gerberas, lilijas, hiacintes.”
Darbs siltumnīcās ir Egitas lauciņš, vīrs strādā algotu darbu un palīdz to, ko viņa lūdz. Agrāk ģimene turējusi sivēnmātes, govis un teļus, nu no dzīvās radības palikušas vistas un zosis. Arī dārzeņus audzējot, var atrast savu nišu, un Egita tādu saskatījusi cukurzirņos.