No pilsētas patveras vasarnīcās

2015. gada 17. jūlijs 07:00

1272

Šķēdes vasaras māju rajonā palikuši maz sākotnējo iedzīvotāju, novērojuši Skaidrīte un Jānis Tabori, kuri tur pavadījuši jau 30 vasaras. Padomju laikos saceltās mājas pārdotas jauniem īpašniekiem, un līdz ar vasarniekiem gandrīz 200 ģimenes tur mitinās visu gadu.

Daļa aizbraukusi uz Krieviju, daļa devusies Aizsaulē, par kaimiņu maiņu teic Skaidrīte un Jānis Tabori. Tagad abi ir pensijā. Pirms tam saimniece strādājusi par šuvēju, bet viņas vīrs darbojies transporta un sagādes jomā jeb, kā mūsdienās teiktu, loģistikā. Šķēdē Taboru ģimene savu māju uzbūvējusi pirms 30 gadiem, un kopš tā laika vasarās ceļš no Liepājas uz namiņu kārtīgi iebraukāts. Abi atceras, ka arī toreiz, padomju laikos, kaimiņu bijis tikpat daudz. Tie, kuri zemi dabūjuši, ar apbūvi nav kavējušies. Tagad vairums māju pārdotas jauniem īpašniekiem. Salīdzinot ar šodienu, mainījies vien apkaimes māju izskats un apjoms. Pirmsākumos visas būvētas pēc viena projekta, vienā izmērā, bet brīvā Latvija ļāvusi ar ēku izmēriem manipulēt. “Apkārt sabūvētas lielākas mājas, mums palikusi tik liela, cik lielu atļāva celt,” teic S. Tabore, bet viņas vīrs pastāsta, ka māja ar meistaru palīdzību tapusi aptuveni gada laikā un visus iekšdarbus abi veikuši paši savām rokām.

Piepilda saldētavu un pagrabu
Taboru sētas iekšpusē pretī mājai ir neliela saimniecības mājiņa, kurā ir virtuve ar boileru un dušu, plašs dārzeņu un augļu dārzs, siltumnīca, aka un atpūtas stūrītis, kur kopā ar dēla ģimeni un viesiem var uzcept gaļu.
Plašais dārzs prasa ne mazumu pūļu un laika, tur ģimene audzē zemenes, kartupeļus, bietes, sīpollokus, zirņus, tomātus, tējas, ziedus un daudz ko citu. Dārzs ir ne tikai jāuztur, bet arī no tā veltēm jāsagatavo krājumi ziemai. “Mierīgi tiekam galā,” nosmej saimnieks, un viņam pievienojas sieva: “Darbs dārzā – tā mums ir fizkultūra.” Lai arī dārzā darbi atrodas vienmēr – tikko vienu vietu noravē, nezāles ir jau citā, bet ieguldītais darbs atmaksājas, jo saldētava ar zemenēm jau pilna, teic saimnieks.

Var atpūsties no burzmas
Ģimene priecājas par iespēju izrauties no pilsētas un pabūt gluži kā laukos. “Šeit var atpūsties no burzmas. Tepat ir mežs un svaigs gaiss. Brīvdienās atbrauc dēls ar ģimeni un visi kopā varam atpūsties.”
Blakus ielā dzīvo pensionēta sporta skolotāja Ludmila Rodionova. “Vasarās bieži braucu, arī mani bērni šeit atpūšas. Dienas pavadu dārzā, bet vakaros atgriežos Liepājā.” Šādu vasaras režīmu viņa piekopj kopš 2004. gada, kad mājiņu iegādājusies. Viņas dārzā aug ļoti daudz ziedu un salātu. Dārza darbos labi palīgi ir dēls un vedekla. “Kaimiņi ir ļoti labi – vietējie no Liepājas un arī no Lietuvas.” Visu vasaru gan liepājniece dārzā nepavada, jo viņai ļoti patīk ceļot, pēc dažām dienām ceļš vedīs uz Slovākiju.

Šķēdi iekāro leiši
Savukārt Aleksandrs Morozovs Šķēdes vasaras mājiņu rajonā dzīvo visu gadu. Viņš paskaitījis, ka uz vietas Šķēdē ziemu un vasaru dzīvo aptuveni 160 ģimenes.
A. Morozovs teic, ka viņa mājai pretējā mežā seši vai septiņi zemesgabali pārdoti lietuviešiem un tāpēc vairs tur nevar brīvi pastaigāties. Tomēr labi, ka netālu ir jūra. Pēdējā laikā daudzi Šķēdē pērk zemi, jo to pārdod ļoti lēti – četri vai pieci eiro par kvadrātmetru, “Kursas Laikam” atklāj Šķēdes iedzīvotājs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No pilsētas patveras vasarnīcās

Kategorijas