Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zeķes atgriež uz "tehnisko apkopi"

LIENE GINTERE

2015. gada 20. jūlijs 07:00

789
Zeķes atgriež uz "tehnisko apkopi"

Divas čaklas rokdarbnieces no Pērkones puses – māte Gunta Šlosberga un meita Maira Jansone – Liepājas bērnu deju kolektīva “Krustiņi” dejotājus apgādājušas ar garām rakstainām vilnas zeķēm. Tikko adījumi kalpojuši Dziesmu un deju svētkos, nu atgriezti autorēm uz “tehnisko apkopi”.

Divdesmit četros rakstainos zeķu pāros ieģērbti “Krustiņu” 5. līdz 6. klašu grupas dejotāji. Tur dejo arī Mairas Jansones meita Laura Marta. Ja pietiks laika un spēka, tādi tiks darināti vēl kādai “Krustiņu” grupai. Mazāko klasīšu grupā dejo dēls Kristaps, tāpat arī jaunākais ģimenes puika Toms drīz mācīsies danču soļus. Šobrīd tautas dejas ir teju visas Jansonu ģimenes aizraušanās, jo arī Maira kopā ar vīru Mārtiņu dejo vidējās paaudzes kolektīvā “Kvēle”.
Reiz mamma kopā ar “Krustiņu” vadītāju Intu Āboliņu iedomājušās, cik jauki bērni izskatītos, ja visiem būtu vienādi apautas kājas.
Domāts – darīts, M. Jansone apņēmusies kopā ar mammu G. Šlosbergu uzadīt 24 pārus zeķu: 12 baltus – meitenēm un 12 pelēkus – puišiem. Darbs gan nav bijis no vieglajiem, jo bija dienas, kad darbiņš vedās labi, bet dažkārt nekas labs nav sanācis. Arī adīšanā, tāpat kā citā mākslā, tomēr vajag iedvesmu, teic autores. Darinājumi nav parastas īsās vilnas zeķītes, tās ir garas, līdz ceļiem, rakstainas un ar gumiju augšā, lai, cilājot kājas, turas zem ceļiem.

Mērcēs šampūna vannā
“Krustiņi” tikko atgriezušies no skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, kur veiklā deju solī vienādās zeķes padeldētas nepajokam. Nelīdzens segums ātri deldē pastalas, un lietus sakrāso gaišās zeķes, dažus pārus rāda rokdarbnieces. “Tur mūsu zeķes ir nodancātas un tāpēc atvestas mums mazgāt un labot,” smejas G. Šlosberga. Katram pārim klāt pievienots nēsātāja vārds, jo katram tās adītas pēc viņa parametriem.
Tagad četrdesmit astoņas zeķes nepieciešams kārtīgi salabot – izmazgāt, salāpīt. Zeķes “apstrādās” meita M. Jansone, jo – “Tās ir šausmas!” smejas viņas mamma. “Es to neprastu darīt – man pat ir bail!” Tur no tiesas ir darba daudz, un to nedrīkst darīt pavirši, tāpēc M. Jansone jau lasījusi pamācības, kā labāk kopt un mazgāt šādus gaišus adījumus. Izrādās, ka līdz ar veļas ziepēm dziju labi var izmazgāt ar šampūnu, kas domāts krāsotiem matiem. Par veļasmašīnas izmantošanu nevar būt ne runas, viss būs jāberž rokām. Lielā veļas diena notiks laikā, kad saule spoži karsēs, tad varēs slapjās zeķes izkarināt pa visu sētu.
Kāpēc pati sev uzņēmāties tādu rūpalu, jautā “Kursas Laiks”. “Ja tik liels darbs ir ieguldīts adot, tad negribas zeķes palaist. Kāda cita mamma var sakrāsot vai kā citādi tās netīšām saskādēt.” Kad zeķu apakšas būs par daudz salāpītas, tās ārdīs nost un pieadīs klāt jaunas, jo rakstainās augšpuses tik ātri nenodilst, pastāsta rokdarbnieces un nopriecājas, ka šādi zeķes varēs nodot mantojumā nākamajiem dejotājiem.

Gar degunu paiet gājiens
Dejotājai Laurai Martai šie bija pirmie Dziesmu un deju svētki. Lai arī šogad tie apvīti ar runām un jautājumiem par dalībnieku slodzi, ēdināšanu un veselību, mammai sa­traukums par meitu neesot bijis. “Tagad ir telefoni, nav ko satraukties – piezvanīju, visu uzzināju. Arī ar ēšanu viss bija kārtībā. Vairāk baidījāmies par laika apstākļiem, jo, kad bērni izlīst, ir auksti un nav, kur drēbes žāvēt.”
Abām – gan mammai, gan mazajai dalībniecei – bijis žēl, ka “Krustiņiem” nebija iespējas doties gājienā. “Gājienu parasti visi skatās pa televizoru un meklē savējos. Labāk varēja ļaut neiet tiem, kuriem ir slikti, nevis visus nelaist. Vienmēr taču kādam nav labi un kāds ģībst, tāpēc nav jāatceļ pasākums.” Pati Laura Marta teic, ka par šo piedzīvojumu atmiņas būs “ļoti foršas”. “Kad dejojām, likās, ka nekādi raksti neizveidosies, bet beigās izveidojās gan. To televīzijā varēja redzēt.”
Dejotājai vēl ap roku ir dalībnieka aproce, kas atmiņu vārdā vēl tik drīz netiks noņemta. Viņai kopā ar biedriem no kolektīva izdevies sarokoties un pāris vārdus pārmīt arī ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, pēc tam dejotāji jokojuši, ka nu gan rokas nemazgās ilgi.