Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ērglēns izlido pilsētas svētku dienā

ANITA PLATACE

2015. gada 22. jūlijs 07:00

1166
Ērglēns izlido pilsētas svētku dienā

Tiešsaistē vērot jūras ērgļu ligzdu, kas atrodas Durbes novadā, interesenti varēs līdz oktobra beigām. Ērglēns Durberts pēc izlidošanas tajā uzturas reti, bet ornitologi vēlas uzzināt, vai viņa vecāki šo ligzdu izmantos arī nākamajā perēšanas sezonā.

“Šī ligzdošanas teritorija ir zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī putnu pāra ligzda cirsmā atstātā priedē,” stāsta ornitologs, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze. Pērn jūras ērgļi – Durbe un Roberts – tajā izaudzināja trīs mazuļus. Gredzeni uz Durbes kājām vēsta, ka putns gredzenots 1999. gadā Sāremā salā Igaunijā. Roberta izcelsme nav zināma, jo putns nav gredzenots.

Izšķiļas, par spīti vārnai
Šogad pāris sāka būvēt jaunu ligzdu netālu no vecās vēja nolauztas egles galotnes žāklī aptuveni 25 metru augstumā. Interneta tiešraides kamera pie tās tika uzstādīta janvāra beigās.
Šī esot tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiekot būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā – bērzos, melnalkšņos un ozolos. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda atrodas eglē Ķemeru nacionālā parka teritorijā – 31,5 metrus virs zemes.
9. un 12. martā Durbe izdēja pa olai, bet pēc nedēļas laikā, kad vecāki tās nepieskatīja, pa ligzdu šiverēja vārna. Vienu olu tā izēda, stipri ieknāba arī otrai, radot bažas, ka tā ir sabojāta. Tomēr 15. aprīlī izšķīlās mazulis, kuram tika dots vārds Durberts. Pēc mēneša ligzdā notiekošo vērot apgrūtināja Durberta “tiešais trāpījums” kamerā, kas tika notīrīts 26. maijā, kad J. Ķuze putnu apgredzenoja. Iepriekš sparīgi izvēcinājies ligzdā, Jāņos Durberts sāka celties spārnos un sēdēt zaros abpus ligzdai. Durbes pilsētas svētku dienas – 4. jūlija – rītā viens no zariem zem putna svara tā noliecās, ka tas bija spiests sākt pirmo īsto lidojumu.

Mācās patstāvību
Pašlaik vērotājiem tikai paretam izdodas ieraudzīt Durbertu ligzdā. Nav dzirdami arī viņa kliedzieni no tuvējās apkārtnes. Par to, ka ligzda nav pavisam pamesta, liecina atnestās barības gabali, kas te parādās, te atkal pazūd. Bez tradicionālā ēdiena – zivs – ligzdā redzētas arī citu dzīvo radību atliekas, piemēram, kāda neliela ūdensputna knābis un spalvas. Ligzdā dažbrīd ielūkojas sīkie putni – kaut ko uzknābā, paķer kādu spalvu.
“Tā tam ir jānotiek,” par Durberta prombūtni saka J. Ķuze. Jaunais putns ligzdā iegriezīšoties arvien retāk, līdz atstās pavisam. Putnu jo­projām uzturot vecāki, bet viņš pamazām mācās medījumu dabūt pats. Ligzda var būt barošanās vieta arī vecajiem putniem, norāda J. Ķuze, kad pastāstu novēroto – viens no vecākiem atnes un ligzdā ēd zivi, bet skaļi brēcošajam Durbertam nedod. Tas varot būt arī mudinājums viņam pašam iegūt medījumu.
Vecāku loma viņa dzīvē arvien mazināsies, un rudenī Durbertam jākļūst pilnīgi patstāvīgam. Toties oktobrī, iespējams, ligzdā atgriezīsies Durbe un Roberts, un tā būs droša zīme, ka viņi arī nākamos pēcnācējus perēs šajā pašā vietā. Ja ērgļi ligzdu pielabos, dekorēs ar priežu un egļu skujām – tā būs laba zīme. Ja ne, tad ornitologiem būs jāmeklē, kur putni nolēmuši būvēt jaunu ligzdu.

Sastapšanos neprognozē
Iespēja, ka ornitologi vēl sastapsies ar Durbertu, esot 20%. Pētījums liecinot, ka no 400 gredzenotajiem ērgļiem pēc tam redzeslokā nonākusi piektā daļa. Gadoties arī pārsteigumi. Piemēram, kāds ērglis pēc gredzena atpazīts pēc 25 gadiem. Pastāvīgi izsekojams būs viens no tiešsaistē vērojamo melno stārķu mazuļiem, kuram uzlikts raidītājs.
Statistikas rādītāji esot labi – pirmajā gadā izdzīvo 90% jauno jūras ērgļu. Pirmajā ziemā tos var apdraudēt barības trūkums, jo nav vēl pietiekami gudri tās iegūšanā. Galvenais drauds jūras ērgļu dzīvībai ir saindēšanās ar svinu. Tas putnu organismā nonāk, ja viņi barojas ar aizšautiem putniem vai dzīvnieku atliekām, kuri krituši no mednieku svina lodēm. Šai lietai risinājums būtu nelietot svinu saturošu munīciju. Dažkārt ar ieroci pret jūras ērgli un citiem lielajiem putniem vēršoties dīķu saimnieki, kuri nav ar mieru dalīt savā īpašumā esošās zivis.

Vēro, lai relaksētos
Cilvēki par putniem fano, pēc tiešraides apmeklētāju skaita secina J. Ķuze. Vēl nav apkopoti pēdējie dati, bet jau zināms, ka to skaits sasniedzis simts tūkstošus. Mūsu putnu dzīvi vērojot interesenti gan Latvijā, gan citās valstīs. Ar to aizraujas visu vecumu interesenti.
“Dienā vismaz vienu reizi ieslēdzu un paskatījos,” atklāj durbeniece Aija Kapele. Īpaši jutusi līdzi traģiskajā dienā, kad olas saknāba vārna, tāpēc par Durberta nākšanu pasaulē bijis jo lielāks prieks. Kapeļu mazbērni par iespēju vērot putnu dzīvi uzzinājuši, atbraucot ciemos, un tagad allaž apjautājoties, kā tiem klājas. Aijai relaksējošākā esot melno stārķu vērošana, jo to ligzda atrodas skaistā vietā.
Par bērnu tuvināšanu dabai parūpējušās Durbes novada Bērnu rotaļu un attīstības centra darbinieces – viņas putnu dzīvi uzliekot fonā uz lielā ekrāna.