Jāatdod visa pensija par dzīvesvietu

2015. gada 22. jūlijs 07:00

2510

Divu gadu laikā īres maksa no septiņiem latiem pieaugusi līdz 195 eiro mēnesī, pastāsta pensionāre Anna Skābarniece, kura dzīvo Liepājas Karostā. “Nav šeit kārtības un saimnieka. Visur bedres, pat zāli nopļaut pie mājām bīstami, bet rēķinu par māju man piestāda pensijas apmērā,” sarūgtināta “Kursas Laikam” saka pensionāre.

Kādreiz Krasta ielā Karostā bijušas vairākas mājas, bet turpat netālu slējušies divstāvu mūra nami, kuri tagad noārdīti līdz pamatiem, un to vietā aug jauns priedulājs. Krasta iela 12 atrodas vistālāk uz ziemeļiem no Karostas, pa ceļam uz piemiņas vietu kureliešiem. Namiņš celts 1876. gadā, tā A. Skābarniece. Viņa te dzīvo jau 50 gadu. 25 gadus sieviete godprātīgi maksājusi nelielu īres maksu par namiņu Liepājas pašvaldībai pakļautām institūcijām – namu pārvaldēm, apsaimniekotājiem. Šobrīd par namu uz papīra rūpējas SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”. 2013. gadā pensionāre par īri maksājusi 7,10 latus mēnesī, 2014. gadā jau 33,92 eiro mēnesī, bet šogad jāmaksā 195 eiro mēnesī. “Es to nespēju samaksāt. Man pensija ir 212 eiro mēnesī. Pusgadā uzkrājies 1100 eiro liels parāds,” raudādama rēķinu demonstrē īrniece.

Lietus uz galvas
Savā ziņā Krasta ielas nams pat ir savdabīgas arhitektūras piemērs. Nelielais namiņš uz mūra pamatiem celts no guļbaļķiem, kas sen savu nokalpojuši. Ziemā svilpo vējš un māju nav iespējams piekurināt, bet jumta konstrukcijā rēgojas caurumi un priekšnamā lietus laikā pil ūdens. “Mājai ir vajadzīgs remonts, bet viņi neko nedara. Kad vīrs bija dzīvs, mēs paši visu izdarījām, bet tagad man nav spēka. Tikko bija miokarda infarkts. Ārsti teica nesatraukties, bet kā lai nesatraucos, ja atsūta šitādus rēķinus?” žēlojas iedzīvotāja. Viņa, demonstrējot rēķinus, teic, ka līdz 2014. gada nogalei godprātīgi norēķinājusies par īri, bet tagad vairs nespēj, jo tad būtu jāaizmirst par pārtiku. “Man ir trūcīgās statuss, kādēļ viņi tā ar mani izrīkojas?” taujā pensionāre.

Remontam vajadzīga nauda
“Lai māju varētu remontēt, nepieciešama nauda, bet namam nav uzkrājuma. Annai ir piedāvāts pārcelties uz citu dzīvesvietu, jo nams patiešām ir ļoti bēdīgā stāvoklī, tomēr viņa ir atteikusies. Problēma ir ieilgusi un turpinās jau teju trīs gadus. Mums nav izdevies vienoties ar mājas īrnieci par dzīvesvietas maiņu, bet piespiedu kārtā izlikt iemītnieci nevaram,” “Kursas Laikam” stāsta SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka. Īres maksas paaugstinājums līdz 195 eiro mēnesī tiek pamatots ar nepieciešamību uzkrāt līdzekļus kaut elementāriem remontdarbiem mājā, jo viss maksā naudu.
“Es nevēlos no šejienes iet projām. Par māju godīgi esmu maksājusi gadu desmitiem. Kā tā var būt, ka pat jumtu nevar salāpīt?” iebilst A. Skābarniece. Sieviete ir pieķērusies savām kazām, piemājas saimniecībai un nevēlas mainīt dzīvesvietu, jo citur viņai nebūs iespējas turēt dzīvniekus.

Tiesībsargs ieteic vienoties
Par Annas Skābarnieces lietu “Kursas Laiks” lūdza konsultāciju Latvijas Tiesībsargam. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juriskonsultes Gitas Gailītes komentāri ir visnotaļ izvērsti, tomēr skaidri nosaka dažas lietas. Pašvaldībai nav tiesību izlikt īrnieci no nama piespiedu kārtā pat tad, ja māja ir avārijas stāvoklī. Īres līgumu var izbeigt, ja īrnieks trīs mēnešus nemaksā īres maksu. Tā kā A. Skābarniece ir trūcīgā persona, viņai tik un tā jāierāda dzīvesvieta. Tāpat līgumu var pārtraukt, ja mājas izīrētājs pieņēmis lēmumu māju nojaukt. Īres līgumu var pārtraukt arī kapitālā remonta gadījumā, jo tā laikā mājā nav iespējams dzīvot. Ķeza ir apstāklī – ja īrnieks dzīvokli neatbrīvo, viņu izlikt var tikai tiesas ceļā. Pašreizējā situācijā Latvijas Tiesībsargs G. Gailītes personā norāda, ka A. Skābarniecei ir tiesības vērsties Liepājas pašvaldības Sociālajā daļā un lūgt palīdzību apmaksāt rēķinus.
“Tā kā pašvaldība ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem, tad sociālo dienestu pienākums ir sniegt sociālo palīdzību grūtībās nonākušām personām, kā arī palīdzēt meklēt vislabāko risinājumu viņu sadzīvei,” raksta G. Gailīte. Viņa arī norāda, ka īres maksa trūcīgai personai noteikta nesamērīga un labākais risinājums būtu savstarpēja vienošanās par tālāko risinājumu, piedaloties visām iesaistītajām pusēm, te saprotot gan Liepājas domes Nekustamo īpašumu pārvaldi, gan Sociālo dienestu, gan apsaimniekotāju, gan pašu īrnieci.

Liepājniece nevietā?
No vienas puses, varētu teikt, ka “traka sieva” ir Anna Skābarniece. Tikai retais piekristu dzīvot tādā mājā. Ja skatās uz lietu no šā viedokļa, tad katra no iesaistītajām institūcijām redz vienas vienīgas problēmas.
Tomēr mirklī, kad Annas kundze pametīs Krasta ielas 12. namu, tuvākajā apkaimē aptuveni puskilometra rādiusā nebūs neviena Liepājas iedzīvotāja. Pensionāre apsekojusi tuvāko apkaimi un var norādīt uz atvērtām teju piecus metrus dziļām akām, kas pildītas ar ūdeni. Zina, kur starp nojauktajiem namiem atrodas tualešu rezervuāri, kas ir vaļēji un nejaušam Karostas sēņotājam var kļūt par pēdējo pieturvietu. A. Skābarniece ir apsekojusi tukšo mikrorajonu no Vingrotāju un Lībiešu ielas līdz pat savām mājām un zina visas nelegālo atkritumu izbēršanas vietas, kuru te ir simtiem. Ja šeit nedzīvos “trakā sieva”, neviens šo vietu neredzēs.
Anna Skābarniece pirmkārt ir liepājniece, un līdz ar viņas aiziešanu vieta paliks nedzīva. Viņa ir tā, kura redz visas mašīnas, kas izbrauc uz piemiņas vietu kureliešiem, un nereti sarāj mēslotājus. Ja palūkojas no šā viedokļa, tad, iespējams, īres maksas paaugstināšana līdz pensijas līmenim izskatās kā nesmuks instruments savas taisnības panākšanai.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jāatdod visa pensija par dzīvesvietu

Kategorijas