Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Pēc ūdeļu masveida bojāejas "Grobiņā" norāda uz "robiem" ziņošanas kārtībā

Laura Dzērve, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente
Grobiņā

2015. gada 23. jūlijs 08:33

237
Pēc ūdeļu masveida bojāejas "Grobiņā" norāda uz "robiem" ziņošanas kārtībā

Ja nebūtu anonīma ziņotāja un dzīvnieku aizstāvju organizāciju, tad sabiedrība, iespējams, neuzzinātu par gandrīz 500 ūdeļu mazuļu nāvi zvēraudzētavā "Grobiņa" cilvēku nolaidības dēļ. Tā norāda nevalstiskās organizācijas, kas par notikušo ziņoja atbildīgajām iestādēm. Savukārt tās runā par iespējamiem robiem esošajā kārtībā, kas nepieprasa obligātu ziņošanu ne uzņēmējam, ne veterinārārstam, vēsta Latvijas Radio.
       
"Protams, ka šis ir ļoti nopietns pārkāpums, ir aizgājuši bojā liels skaits dzīvnieku, un ir aizgājuši bojā cilvēka neizdarības dēļ…," tā uzreiz pēc pārbaudes zvēraudzētavā "Grobiņa" Grobiņas pagasta Dubeņos atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Maija Irbe. Zvēraudzētava nebija nodrošinājusi pakaišus ūdeļu mazuļiem, tāpēc vienā naktī jūnija sākumā nosala 472 mazuļi.

Tomēr, lai arī pārkāpumu PVD sauc par būtisku un "Grobiņai" par to draud sods, par ko PVD lems piektdien, ne zvēraudzētavai, ne veterinārārstam nav pienākuma ziņot par dzīvnieku masveida bojāeju PVD. Par pārkāpumu jūlijā dienests uzzināja no biedrības "Dzīvnieku brīvība".

""Grobiņai" saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu nav jāziņo, viņiem ir jāziņo vai nu praktizējošam veterinārastam vai PVD. Šajā gadījumā "Grobiņa" to paziņoja praktizējošam veterinārārstam, kas noteica dzīvnieku nāves cēloni. Tā kā nebija nekādas aizdomas, ka iemesls varētu būt kāda infekcijas slimība, praktizējošais veterinārārsts tālāk PVD neziņoja," stāsta dienesta pārstāve.

Par infekcijas slimībām jāziņo, jo tās var apdraudēt visu valsti. PVD pārstāve pieļauj – nav izslēgts, ka par ūdeļu masveida bojāeju PVD uzzinātu, dodoties plānveida pārbaudē uz "Grobiņu". Šādas pārbaudes zvēraudzētavās notiek divreiz gadā, un viena no tām ir vasaras vidū. Tiesa, nosalstot bojā gāja 470 ūdeļu jeb 1% no kopējā jaundzimušo skaita – 48 000.

Irbe arī atzīst, ka attiecībā uz citiem lauksaimniecības dzīvniekiem PVD masveida nāvi varot konstatēt, analizējot Lauksaimniecības datu centra informāciju, proti, par cūkām jāziņo ik mēnesi, bet par zirgiem – uzreiz pēc nobeigšanās.

"Bet attiecībā uz kažokzvēriem, uz mājputniem likumdošana nepieprasa tik biežu ziņošanu, par beigtajiem tikai divreiz gadā tikai skaits jāpaziņo. Mūsu rokās arī nav tādu instrumentu, lai mēs paši varētu konstatēt. Vienmēr mēs, dienests, izsakām pateicību cilvēkiem, kas, redzot kādas nekārtības, sliktu izturēšanos pret dzīvniekiem, ziņo dienestam," stāsta PVD pārstāve.

Par notikušo uzzināja apvienība "Sabiedrība pret kažokādām" – kāds anonīms ziņotājs tai nosūtījis zvēraudzētavas veterinārārstes sagatavotu aktu, kurā bija minēts ūdeļu nāves cēlonis. Pēc tam biedrība "Dzīvnieku brīvība" vērsās PVD un policijā.

"Mūsu uzmanību uzreiz piesaistīja fakts, ka uz akta nav nekāda reģistrācijas numura, nav adresāta. Līdz ar to skaidrs, ka šis dokuments nav arī "Grobiņas" dokumentu sistēmā reģistrēts, un acīmredzot tā mērķis bija pavisam cits – ne jau nonākt sabiedrības uzmanības lokā vai Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā," teica biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve Katrīna Krīgere.

Zvēraudzētavas veterinārāstes sagatavoto aktu tagad "Grobiņa" var izmanto tiesvedībā pret piegādātāju, kuru tā vaino pakaišu nepiegādāšanā. To apstiprina uzņēmumā "Grobiņa". Taču dzīvnieku aizstāvji norāda – ja nebūtu trauksmes cēlēja, tad par cietsirdību pret dzīvniekiem, visticamāk, sabiedrība neuzzinātu.

"Tā nav normāla situācija, jo tas nozīmē, ka patiesībā mēs nezinām, cik vēl šādu gadījumu Latvijas zvēraudzētavās notiek…," norāda "Sabiedrības pret kažokādām" pārstāve Laura Karnīte, uzsverot, ka nedrīkst ieslīgt birokrātiskā likumu pantu analīzē, bet jāskatās sistēmiski uz likuma mērķi - aizsargāt dzīvniekus.

"Un, ja mēs tā skatāmies, tad Dzīvnieku aizsardzības likums skaidri un gaiši pasaka, ka ikvienam cilvēkam, kurš saskaras ar nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem, ir par to jāinformē atbildīgās institūcijas – vai nu PVD vai policija, atkarībā no tā, kāds ir nodarījums," akcentē Karnīte.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve Krīgere sagaida, ka atbildīgās iestādes pārskatīs esošo kārtību. Jo šis gadījums raida skaidru signālu, ka ir jāvērtē un jādomā, kas nav pareizi, lai trauksmes cēlēji nebūtu vienīgie ziņotāji.

"Tas ir robs esošajā uzraudzības sistēmā, kārtībā, kā to realizē. Bez trauksmes cēlējiem šajā situācijā pārkāpumi netiek konstatēti. Tas arī diemžēl lielā mērā diskreditē PVD darba rezultātus, jo viņu apgalvojumiem, ka labturība ir ievērota, šādā situācijā nav pamatojuma. Jo viņiem nav instrumenta, kā pārkāpumus fiksēt," uzsver  Krīgere.

Zemkopības ministrija, kuras iestāde ir PVD, izmaiņas par nepieciešamām neuzskata.

"Tā uzraudzība no valsts puses, es domāju, ir pietiekama. Bet otrs, ko es gribētu teikt – tas ir tāds ārkārtas gadījums…," uzskata Zemkopības ministrijas pārstāve Inga Kronenberga. Viņasprāt, šādi gadījumi neatkārtojas bieži – no uzņēmējdarbības viedokļa viņa interesēs jau ir izaudzēt pēc iespējas vairāk dzīvnieku, lai gūtu peļņu. Tāpēc šis esot negadījums.

"Dzīvnieku brīvība" savukārt atgādina, ka arī iepriekš par pārkāpumiem "Grobiņā" ziņoja tieši trauksmes cēlēji - pērn rudenī "Dzīvnieku brīvība" publicēja videomateriālus, kuros redzami dzīvnieki ar ielaistām infekciju saslimšanām un neapkoptām brūcēm.


Kategorijas

Kategorijas