Būs iespēja apgūt sentēvu instrumentus

2015. gada 27. jūlijs 07:00

527

Aizputniekiem durvis vērusi brīnišķīga ekspozīcija muzeja jaunizbūvētajā pagrabā. Vairākās telpās izstādīti kokapstrādes instrumenti, ar kādiem strādājuši mūsu senči. Jau septembrī gan lieliem, gan maziem būs iespēja ar tiem iemācīties darboties, sola Aizputes koktēlnieks Gatis Svipsts.
Lai nenotriektu muzeja inventāru un eksponātus, darbam iegādāti arī moderni kalti, kuri neatšķiras no vecajiem, tikai kāti nav no koka. Nopirkti arī citi vienkāršāki instrumenti. Iesākumā būs jāmācās paši vienkāršākie darbi. “Protams, ka man pašam ir sapnis pastrādāt ar vairāk nekā metru garo ēveli, kura vienam vīram jāvelk, bet otram jāstumj, tomēr muzeja telpās diez vai tas notiks. Te, lūk, ir gatera zāģis. Ar to kādreiz vīri dēļus zāģēja, velkot ar rokām. Ja nu radīsies divi drosminieki, kuri gatavi baļķi saplankot, kazi, radīsim iespēju,” smejas G. Svipsts.

No ģitāras līdz kaltam
G. Svipsts pamatskolu beidzis Aizputē un bērnībā cītīgi mācījies spēlēt klavieres Aizputes bērnu mūzikas skolā. “Klavieres man ļoti apnika, ieguvu priekšstatu par mūziku kā tādu, un vēlāk tas noderēja,” atceras meistars. Pēc pamatskolas viņš uzreiz devās apgūt profesiju, jo uzskata, ka vidusskola ir vajadzīga vien tiem, kuri nevar izdomāt, ko grib mācīties. “Tā ir lieka laika tērēšana, to arī stāstu saviem bērniem. Nav ko slinkumu lāpīt – ir jāmācās strādāt,” uzsver G. Svipsts.
Lietišķās mākslas vidusskolā Liepājā viņš iestājās Koktēlniecības nodaļā. Atzīst, ka koka tēlus izgriezis ļoti maz, jo nevienam jau tādus nevajag. Toties apguvis koka darbus, vēlāk kļuvis par virtuozu galdnieku. “Mākslas skolā jau katrā kursā bija kāda grupiņa, kura spēlēja mūziku. Arī es saku spēlēt ģitāru ballēs. Vēlāk ilgu laiku spēlēju grupā “Jūrkant”. Braukājām uz ballēm, spēlējām kāzās. Nereti pārrados mājās tikai agri no rīta un nākamā diena bija zaudēta, bet ienākumi no pasākuma faktiski tika ieguldīti mūzikas instrumentos. Pēdējos gadus ar uzstāšanos esmu piebremzējis. Var uzspēlēt savam priekam, bet galvenais tomēr ir koka darbi, kuros pašizpausme ir pat lielāka nekā mūzikā. Grupā spēlējām citu radītas dziesmas, bet no koka vienmēr izveidoju kaut ko savu,” spriež mākslinieks.

Strādā viens un bez reklāmas
Meistaram ir divas īpatnības. Viņš strādā bez palīga, lai arī to ļoti vajadzētu, un viņam nav nepieciešama reklāma. “Līdzko atbrīvojos, tā jau ir jauns piedāvājums, bet, ja tā nav, man pietiek darbu paša mājās,” atklāj G. Svipsts.
Zellis meistaram vajadzīgs, pats atzīst, tomēr tādu atrast esot grūti. “Labu un kārtīgu darbinieku atrast vēl nav izdevies. Šķiet, ka mūsu sabiedrībā vēl ir pārāk dzīvas padomju darba tradīcijas, un tas visu bojā – gan darba kvalitāti, gan attieksmi,” uzskata koktēlnieks. Iepriekš bijuši mēģinājumi darboties kopā ar citiem kolēģiem vai strādāt algotu darbu pie uzņēmēja, tomēr tas viss beidzies ar nesaskaņām. “Man ir sava sapratne par kvalitāti, un tā ir nemainīga. Tāpēc cilvēki pie manis nāk,” uzsver G. Svipsts.
Visbeidzot viņš atzīstas, ka informāciju tīmeklī tomēr ievietojis. “Ir man sava lapa sociālajā tīklā “Facebook”, kur ievietoju interesantāko paraugu attēlus. Visu darbu foto man nav. Ir bijis gadījums, kad ieeju klientes virtuvē un šķiet – tas taču mans rokraksts! Noprasīju, kas to taisījis, un sieviete man saka, ka es pats pirms gadiem desmit,” atceras mākslinieks.

Skolotāja pieredze – pirmo reizi
Gatim Svipstam piedāvājumi mācīt bērnus bijuši vairākkārt, tomēr viņš spītīgi atteicies. “Skolā no tiesas nezinu, vai spētu bērniem sniegt visu programmā paredzēto. Liepājas Pedagoģijas akadēmiju tā arī nepabeidzu, jo bija jāsāk pelnīt iztika ģimenei,” spriež G. Svipsts. Aizputes muzejā mācīt citus cilvēkus apieties ar kokapstrādes instrumentiem Gatim būs jauna dzīves pieredze. Šķiet, viņš mazliet nervozē par gaidāmo. “Atceros, ka pats esmu ielaidis kaltu rokā. Nebija patīkami. Iesākumā, jo sevišķi bērniem, došu iepazīt visvienkāršākos darbus, jo visi instrumenti ir asi kā žiletes. Tieši tādēļ arī nebūs nekādu darbu pie darbgaldiem ar mehānisko piedziņu, tikai rokas instrumenti, bet arī pie karotes grebšanas ir jāuzmanās,” par drošību satraucas meistars.
Tomēr ar šo nelielo darbu Gatis cer iestāties pret vispārējo slinkuma un nemākulības modi. “Neba visi, bet ļoti daudzi jaunieši nevēlas strādāt, jo neprot. Neprot strādāt un tādēļ nevēlas. Tas ir kā apburtais slinkuma aplis. Katrs darbiņš ir jāiemācās, katrs materiāls jāapgūst, un šī būs lieliska iespēja tiem, kuri vēlas,” saka G. Svipsts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Būs iespēja apgūt sentēvu instrumentus

Kategorijas