Tirgu ņem ar apjomu

2015. gada 29. jūlijs 07:00

3255

“Te ir tie Medzē audzētie Polijas gurķi,” ironizē Valdis Kučinskis, vedinot apskatīt savas saimniecības plašās siltumnīcas. “Tagad zināsit, ka Polija nav nemaz tik tālu no Liepājas – 20 kilometru.” Pētertirgū pie piemājas saimniecības “Vārnas” tirdzniecības vietām sakrauto kastu daudzums pircējus un arī pārējos tirdziniekus vedinot domāt, ka pašu audzējums tiek miksēts ar importu.

Cena – draudzīga
“No Polijas nāk iekšā katru dienu,” zina Valdis. Izcelsmes valsts cenas zīmē esot uzrakstīta tik maziem burtiem, ka ne salasīt. Taču, sasparojoties latviešu dārzeņu un ogu audzētājiem, ievesto produktu pārpircēji sūdzoties, ka peļņa par trešdaļu kritusies. Arī tādēļ par konkurences rīku tiekot izmantota pārējo apvainošana krāpšanā.
Tirgus – tā vietējiem audzētājiem visu laiku esot cīņa ar spekulantiem, un Valdis pauž, ka nu vairs tie nespējot diktēt cenu. Vismaz viņš nepakļaujoties. “Lai pērk no manis un tad pārdod tālāk!”
Tirgū notiekošo visvairāk jūt saimniece Melita Eņķūze, kura tur ir katru dienu. Pārdodamo produkciju izrotā ar gurķu stīgām un pat siltumnīcu apciemojošo dzīvo radību – gliemezi.
Dārzeņkopību sākuši ar trīs siltumnīcām, tagad to skaits pieaudzis līdz astoņām: divās aug tomāti, sešās – gurķi. “Tirgu var paņemt tikai ar apjomu un draudzīgu cenu pircējam,” uzskata Valdis. Viņam nav problēmu to pazemināt, bet nodot dārzeņus bāzē gan neesot vērts – iepirkuma cena pārāk zema.
Valdis stāsta, ka atelpa ir novembrī, decembrī, janvārī. Pēc tam darbi aiziet arvien ātrākā tempā un apjomā. Tomātus sēj jau janvārī. Tie dīgstot lēnāk, bet, uzņēmuši tempu, pārspējot gurķus. Piķē martā, stāda aprīlī. Augsni sagatavo ar kūdru un salmu briketēm, kas vieglāk iestrādājas zemē nekā no ķīpām ņemti salmi. Tā esot darījuši senči. Salmi dod arī siltumu un kalpo kā mēslojums. Kūtsmēslus neizmanto, jo tajos ir vaboļu kāpuri. Papildmēslojumu dārzeņiem saimnieki dodot “normas robežās”.

Uzskati mainās
Agrā pavasarī gadījies, ka 300–400 stādi apsalst. Tāpēc Valdis seko līdzi laika ziņām un uzmana siltumnīcās temperatūru. Kad draud salnas, tajās salaiž ūdeni, kas regulē gaisa temperatūru. “Kaujas gatavībā” tiek turētas arī dūmu sveces. Ja vasarā trūkst saules, siltuma absorbcijai plēves jumtus nokaļķo baltus. No valdošā rietumu vēja siltumnīcas sargā mežs, tomēr vētrā tās cietušas. Izstrādāta sava audzēšanas metodika, lai dārzeņus vieglāk novākt.
Audzētās šķirnes gan esot “firmas noslēpums”, izvēlētas tādas, ka gurķi ražos līdz pat oktobrim. Valdis atzīst, ka visas zināšanas dārzeņkopībā apgūtas pašmācības ceļā. Viņš sevi sauc par “pilsētas runci”, kurš agrāk nav varējis iedomāties, ka dzīvos laukos, un atklāj, ka ar starta kapitālu palīdzējusi māte. Tagad otrādi – nevarot iedomāties dzīvi bez savas sētas, kur brīvi justies. “Uzskati mainās.”
Uz lietām Valdis skatās arī plašāk. “Eiropas mērogā mēs izdzīvosim. Ja nav ražas vienā valstī, būs otrā. Kad mums nebija kartupeļu, ieveda itāļi. Mēs kopā esam miljards, un katrs ļipu kustina.” Latu Krievija varējusi “grozīt”, bet eiro ne. “Kopā ar ASV mēs esam pasaules pārtikas ražotāji.”

Pārņem pieredzi
Atsevišķi trīs siltumnīcās saimnieko Melitas meita Santa Eņķūze un znots Zigmārs Skudra, kuri šo biznesu uzsākuši tikai šogad. “Sākums varbūt ir grūtāks, bet dārzeņi ir pieprasīta lieta,” spriež Zigmārs. Katrā siltumnīcā, kuras platība ap 480 kvadrātmetriem, ražo ap diviem tūkstošiem stādu. Pašlaik vēl varot tirgū visu realizēt. Jaunieši audzē vairāku šķirņu un krāsu tomātus, lai iztaptu katra pircēja gaumei. Tomāti esot izturīgāki pret laika apstākļu kaprīzēm nekā gurķi. Līdztekus ražas vākšanai jaunie saimnieki izlauž lapas, lai tajās neaizietu viss labums un spēks un augļiem tiktu vairāk saulītes.
Gurķus sašķiro uz vietas tirgū: vieni vēloties gludos, citi – adatainos. Ražu siltumnīcās varēšot vākt līdz pat septembrim. “Lai atbrauc un paskatās!” arī Zigmārs aicina tos, kuri tirgū viņu preci dēvē par poļu mantu.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tirgu ņem ar apjomu

Kategorijas