Nelasot izmet 15 tonnas papīra gadā

2015. gada 31. jūlijs 07:00

328

Ik dienu katra mājsaimniecība Latvijā saņem kādu bezmaksas reklāmas izdevumu, dažkārt vairākus. Vairums no šiem krāsainajiem, apdrukātajiem papīriņiem nonāk atkritumu urnā vai krāsnī, ja tāda ir. Blakus tiem rotājas Latvijas pašvaldību bezmaksas izdevumi. Pēc provizoriskām aplēsēm, Latvijā gadā apdrukā 15 tonnas papīra, par kuru maksājam, bet nelasām.

2013. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pat mēģināja virzīt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu papildu nodokli bezmaksas reklāmas izdevumiem, tomēr to izgāza konkrētās biznesa nozares lobiji. “Nozarē ir iesaistīti gan papīra ražotāji, gan tipogrāfijas, gan materiālu sagatavotāji, gan pasūtītāji. Tā ir vesela biznesa nozare, kurai ir savi mērķi un neinteresē vides aizsardzība. Likumprojekts bija sasteigts, un nebija skaidrs, kurš nodokli administrēs. Tas tika izgāzts, un šobrīd mēģinām darboties citos virzienos,” tā biedrības “Zaļā brīvība” aktīvists Jānis Brizga.

Apjoms pieaug
Par spīti digitalizācijai un iespējām iegūt informāciju, izmantojot datoru, lielveikali un citi tirgotāji spītīgi turas pie drukātās reklāmas. “Viņi paši atzīst, ka efektivitāte ir ļoti zema, tomēr arī izmaksas ir zemas un tādēļ mērķis tiek sasniegts efektīvi,” saka J. Brizga.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere “Kursas Laikam” pastāsta, ka pirms likumprojekta iesniegšanas 2013. gadā veiktas aplēses, cik patiesībā tiek sadrukāti bezmaksas reklāmas izdevumi. 2010. gadā to bijis virs 10 tonnām, 2011. gadā – 11,2 tonnas, 2012. gadā – jau 12 tonnas. Tālākās provizoriskās aplēses vien parāda, ka papīra apdrukai ir izteikta tendence pieaugt. Tādēļ droši varam teikt, ka arī šogad tiks apdrukātas vismaz 12 tonnas papīra nolūkā pavēstīt par lētākām desām vai siera rituļiem.
“Lai arī tiešas iniciatīvas vairs Saeimā nav bijušas, neesam problēmu aizmirsuši un turpinām strādāt pie iespējām ierobežot nevajadzīgu papīra apdruku,” saka R. Vesere. Viņa ir informēta par aktivitātēm arī citās ministrijās.

Jābūt iespējai atteikties
“Kursas Laiks” novēroja, ka pie pastkastītēm cilvēki izvieto uzlīmes “reklāmas nevēlos”. Pagaidām šī ir vienīgā iespēja izvairīties no reklāmas. Latvijas Pasta pastnieki uzlīmes respektējot. “Ir tā, ka ne visas reklāmas izplata uzņēmums “Latvijas Pasts”. Dažkārt to veic kompānijas nolīgti izplatītāji, kuriem uzdevums ir iemest reklāmu visās pastkastītēs. Pret to cīnīties nav iespējams. Ir iespēja izsūtīt reklāmas vēstules konkrētiem cilvēkiem. Šim nolūkam dažādas kompānijas veic anketēšanu, tā uzzinot iedzīvotāju dzīvesvietas, un pēc tam nosūta uz tām reklāmas. Pagaidām nav vienkārša veida, kā atteikties no reklāmas. Šeit runāju gan par mēstulēm e-pastos, gan drukāto reklāmu piegādi uz konkrētu adresi,” secina J. Brizga. Runājot par personas datu aizsardzību, privātpersonām ir iespēja sūdzēties, ka viņu dati tiek izmantoti bez akcepta, tomēr sūdzības procedūra ir gara un sarežģīta. “To praktiski neviens neizmanto, jo laiks ir dārgāks,” tā J. Brizga.
Gan VARAM, gan biedrība “Zaļā brīvība” saskata iespēju paredzēt pašiem pilsoņiem iespēju efektīvi atteikties no reklāmas. “Ja tas būtu pietiekami vienkārši, cilvēki izmantotu iespēju. Kam gan patīk pārpildīta pastkastīte?” spriež J. Brizga. Jautājums iekļauts Satiksmes ministrijas pamatnostādnēs 2011.–2017. gadam. Atliek gaidīt risinājumu.

Apturēs lobiji
Gan J. Brizga, gan R. Vesere “Kursas Laikam” atzina, ka biznesa nozare, kuras pastāvēšanā vēlamies iejaukties, ir pietiekami spēcīga un tieši tās ierobežojumi tiks apturēti Saeimā. “Nozarei ir spēcīgs lobijs. Tieši ierobežojumi skar pārāk daudz cilvēku un biznesa intereses, tādēļ cerības, ka izdosies makulatūras drukāšanu apturēt Saeimā, praktiski nav,” uzsver J. Brizga.
Paaugstināts dabas resursu nodoklis reklāmas izdevumiem Eiropas Savienībā ir tikai dažām valstīm. “Piemēram, Ungārijā tas ieviests un efekta praktiski nav, jo nodokļa slogs ir neliels un praktiski neiespaido drukas izdevumus, tādēļ var teikt, ka 2013. gadā plānotās likuma izmaiņas nebūtu devušas cerēto efektu,” saka aktīvists.

Izmanto iekuram
Kā sevišķs makulatūras paveids drukātās reklāmas klāstā jāizdala pašvaldību laikraksti, kuri līdzīgā skaitā guļ daudzstāvu namu kāpņu telpu atkritumu urnās. No desmit aptaujātajiem tikai viens cilvēks “Kursas Laikam” apstiprināja, ka uznes līdz dzīvoklim izdevumu “Katram Liepājniekam”. Iespējams, citviet aptaujas rezultāti būtu citādi. Nelielos novados prasība pēc vietēja rakstura informācijas var būt lielāka, tomēr, aptaujājot cilvēkus, nācās secināt, ka arī novados ļoti daudz cilvēku, izdevumu nelasījuši, iekurina ar to krāsni. Svarīgākais arguments drukāt pašvaldību izdevumus, protams, ir likums, kas liek informēt sabiedrību par pašvaldības lēmumiem.
J. Brizga atzīst, ka konkrētajā gadījumā būtu vietā uzzināt iedzīvotāju gribu. Eksistē iespēja ar likumu noteikt abonēšanu. “Te gan apšaubāma ir līdzekļu ekonomija, jo, drukājot lielāku daudzumu, cena samazinās, tomēr abonēšanas ideju var apsvērt. Lielās pašvaldībās ekonomija varētu būt.” Pašvaldības izdevumu drukāšanu šobrīd apstrīdēt nav iespējams, jo sabiedrības informēšanu nosaka likums, tajā pašā laikā J. Brizga atzīst, ka vairumu izdevumos atrodamās informācijas izplatīšanu likums neaizstāv. Lēmumi ir tikai neliela daļa no izdevumu satura.
Ja pieskaitām pašvaldību avīzes reklāmas materiāliem, tad atkritumos visā Latvijā izmetam jau 15 tonnas papīra gadā. Visbeidzot reklāmas materiālu drukas cena tiek ierēķināta preces cenā, bet pašvaldības izdevumu drukāšanu apmaksā no nodokļos samaksātās naudas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nelasot izmet 15 tonnas papīra gadā

Kategorijas