Stacija gaida atdzimšanu

2015. gada 3. augusts 07:00

1388

Lieģu stacija kādreiz bijusi lepna pietura bānīša Liepāja–Aizpute ceļā. Uz to joprojām ved pirms simts gadiem bruģēts ceļš, un īpašniece meklē investoru, kurš palīdzētu vēstures liecību celt saulītē.

Ar akmeņiem bruģēts ceļš, kādu braucēji sastop Durbes pievārtē, ved arī uz kādreizējo Lieģu staciju. Vairāki durbenieki dzirdējuši liecības, ka bruģis arī savienojis abus minētos ceļus vai stiepies pat tālāk.

Vecie vīri, kuri jau Aizsaulē, stāstījuši, ka ceļu bruģējuši laukstrādnieki, kuri Latvijā ieradušies no Polijas pirmās brīvvalsts laikā. “Kā mūsu bāleliņi tagad aizbrauc, tā toreiz poļi nāca pie mums,” secina Ligita Buce, tagadējā Lieģu stacijas īpašniece.

Domās saka paldies
Mežinieks Uldis Šēnbergs, kurš pa šo ceļu var nokļūt mājās, zina stāstīt, ka zem akmeņiem neesot nekas speciāli klāts – tikai māls un salmi. Vienā vietā uz ceļa esot pacēlums – virs ozola celma, kuru būvējot nav varējuši dabūt ārā. Līdz šim vajadzējis labot tikai dažas vietas, kur izveidojušās dziļākas bedres. Ceļš tiek saudzēts, smagās mašīnas pa to brauc reti, apliecina īpašniece.
Stacijas ēka L. Buces īpašumā nonākusi pirms 17 gadiem. Kamēr dēls un vedekla mežā sēņojuši, viņa pa bruģēto ceļu ratiņos vizinājusi pirmo mazdēlu. Parunāties iznācis stacijas saimnieks. Bijis zināms, ka viņš vēlas īpašumu pārdot, bet Ligitai tāds pirkums nav bijis prātā, viņai jau bijusi māja Lieģu centrā. Saimnieks apprasījies, kur viņas bērni dzīvo, un devis mājienu, lai pērk viņa māju. L. Buce spriež, ka saimnieks uzmanīgi skatījies, kā rokās īpašums varētu nonākt. Pēc pāris mēnešiem ieradies pie viņas ar dokumentu mapi un atslēgām. Sacījis: “Dāvināt es tev negribu, bet gribu, lai tu tai ēkā saimnieko.” L. Buce ļoti apmulsusi, atvairījusies ar naudas trūkumu un principu, ka nekad negrib palikt parādā. Tomēr uzņēmusies sakārtot dokumentus uz vecā saimnieka vārda, kas tolaik nav maksājis dārgi. Vienojušies, ka naudu par māju maksās pakāpeniski. Četros gados L. Buce ēku atpirkusi un pārrakstījusi uz sava vārda. “Tiku pie īpašuma ne pēc savas vēlmes, tomēr kārdinājums to iegūt bija,” viņa atzīst. “Kad aizeju tur, pasaku domās viņam paldies. Man tur ļoti patīk, tur ir laba aura. Es no turienes nemaz negribu nākt mājās/”

Ieceri neatmet
Par vēlmi stacijas ēku “pacelt” un iekārtot tajā, piemēram, viesu namu L. Buce “Kursas Laikam” stāstīja jau 2004. gadā. Tas nav izdevies, un īpašums tiek vienīgi elementāri uzturēts. No ēkas koka sienas saimnieki atvirzījuši vīnogulāju un izveidojuši lapeni, kur svinēt Jāņus vai vienkārši atpūsties. Apkārtnē sastopami reti augi. Parādīti citiem, divi no tiem pazuduši.
Saimnieki stacijās ēkā nedzīvo, bet klusajā nostūrī labprāt apmetoties viņu ciemiņi, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības konsultantes Ārija Rudlapa un Līvija Sproģe.
Daudzas reizes stacijā viesojušies nelūgti ciemiņi, sabojājot durvis un logus. Garām braucot, īpašumu pieskata gan krustmeita, gan kaimiņi. Taču ideju par ēkas plašāku izmantošanu saimnieki nav atmetuši. L. Buce iecerējusi doties pie Durbes novada domes vadības jautāt, vai ēka nav noderīga tās vajadzībām. Dzīvesbiedrs Raimonds Rencis spriež, ka derētu ieinteresēt kādu organizāciju “augšā”. Palīdzēt sakārtot jumtu solot L. Buces brālēns. Ieinteresējies viņas skolasbiedrs – fizikas zinātņu doktors Uldis Kanders, kurš dzimis Tadaiķu pagastā.
U. Šēnbergs stāsta, ka ideja šīs vietas popularizēšanai bijusi arī viņam ar kolēģi – veidot dabas taku vai pat atjaunot sliedes. Apkārtnē sastopamas 150 gadu vecas priedes un ozoli. Krīzes gados iecere izčibējusi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stacija gaida atdzimšanu

Kategorijas