Iecer modernu "kapu grāmatu"

2015. gada 3. augusts 07:00

605

Durbes novadā līdztekus kapsētu apsaimniekošanai tiek veikta digitālas sistēmas izveide apglabāto personu uzskaitei. Kapu pārraugs Andis Riepša nevairās sniegt arī psiholoģisko atbalstu tuviniekiem.

“Sākuma nekāda informācijas avota nebija,” par Durbes novada 20 kapsētās veiktajiem apbedījumiem saka to pārraugs Andis Riepša. Vien pāris pajaunas kapu grāmatas bez norādes par precīzu apbedījuma vietu. Piemēram, Durbes Priediena kapos viņš uzskaitījis 1800 apbedījumu, bet grāmatā bijis vien ap 600.

Fotografē pieminekļus
A. Riepšas veiktā kapavietu apsekošana un uzskaite redzama datorā ieliktajās shēmās. Ar zaļu krāsu apzīmētas kapu kopiņas, kur uzraksti uz krustiem vai piemiņas plāksnēm sniedz datus par apglabāto personu. Ar zilu krāsu iezīmēti kapi, kam nav identifikācijas norāžu, bet brīvie laukumi ir dzelteni.
Pārraugs pakāpeniski fotografē visus uzrakstus, lai pēc tam tos savietotu kopā ar shēmu. Te viņš gaidot pašvaldības iesaisti iegādāta planšetdatora veidolā, lai šo darbu varētu veikt uz vietas kapsētā. Viņa tālākais mērķis: cilvēks, kurš meklē piederīgā atdusas vietu, novada mājaslapas atbilstošā sadaļā ieraksta aizgājēja vārdu vai gadskaitli un saņem pilnu informāciju. Par mirušajiem tuviniekiem interesējoties galvenokārt radi no ārzemēm.
Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics teic, ka sistēmas novešanai līdz galam nepieciešams programmētājs, bet “uz to ejam”. “Tas ir mans brīvā laika darbs,” norāda A. Riepša, jo pamatdarbs ir kapsētu apsaimniekošana. Sakopšanas darbi tiek veikti kopā ar pagastu komunāldaļu strādniekiem, vasarā tajos iesaista skolēnus. Pašlaik strādājot pieci pusaudži un cenšoties darbus paveikt pirms kapusvētkiem.

Aizņem desmit vietas
Lielākais apjoms jāpaveic Durbes Priediena kapos, kur darbu pietiekot nedēļām ilgi. Tieši tur sanācis gadījums, par kuru vēstulē “Kursas Laikam” neapmierinātību pauda kāda kundze. A. Riepša to sauc par apstākļu sakritību. Apbedījumu daļa, ko neviens vairs nekopj, tiekot appļauta reizi gadā un gruži tur palikuši, kad skolēni pārcelti darbam Dunalkā, lai Priedienā atgrieztos vēlāk. Darbu plānošanā A. Riepša cenšas ņemt vērā kapsētu noslogotību. Pagājušajā gadā nomainīti četri zvanu torņi, šogad – viens. Ikdienas rūpe – ūdens, smiltis u.tml.
Pārraugs sagaida arī piederīgo apdomātu rīcību. Piemēram, nestādīt kapsētā koku, kas izaugs varens un traucēs pārējiem. Maksimālais košumauga augstums varētu būt pusotrs metrs, bet saskaņot apstādījumus ar pārraugu prototies vien retais. Cilvēki pat brīnoties, ka par kapavietu nav jāmaksā. Nesen kāds aizņēmis vietu dzimtas atdusai ar desmit vietām.
Reizi gadā tiek organizētas talkas, un atsaucība pagastos un kapsētās atšķiras. Spēcīgas tradīcijas esot Vecpilī – uz talku sanākot 30–40 cilvēku. Dunalkā – nedaudz mazāk.

Sava sāpe – galvenā
Pārraugs ir klāt katrā bēru ceremonijā, palīdz, ja vajag, bet cenšas palikt nemanīts. “Mans moto – palīdzēt cilvēkiem,” pauž A. Riepša. Viņš zina, ka zaudējuma sāpēs tie var būt aizskaroši un “nolikt līdz ar zemi”, bet pēc laika izturēties kā labākie draugi. A. Riepša atklāj, ka darbojas arī kā mācītājs Liepājas Vasarsvētku draudzē un pieredze saskarsmē ar cilvēkiem palīdz algotajā darbā. Tuviniekiem noder arī viņa psiholoģiskā palīdzība – katram jājūtas tā, ka viņa sāpe ir galvenā.
Pārraugs sadarbojas galvenokārt ar pieciem apbedīšanas birojiem no Liepājas, Priekules un Aizputes, zina katra darba stilu. Tikai pāris reižu nācies izvadīšanu organizēt pašam. Latvijā nav kremēšanas tradīcijas, novadā apglabātas vien dažas urnas, kurās mirušo pelni atvesti no ārvalstīm.
Durbes novadā mēnesī tiek izvadīti vidēji pieci, seši nelaiķi. Pērn visa gada laikā 45, bet šogad jau 38. A. Riepša novērojis, ka aiziet gados jaunāki cilvēki un galvenais iemesls – vēzis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iecer modernu "kapu grāmatu"

Kategorijas