Burāšanas skolā uz vietu jāgaida rindā

2015. gada 5. augusts 07:00

1041

Visu pagājušo nedēļu Pāvilostas Burāšanas skolā mācījās 16 kursanti no visas Latvijas, apgūstot zināšanas, kas nepieciešamas jahtu vadīšanai iekšējos ūdeņos jeb ne tālāk par trim jūdzēm no krasta. Pēc skolas eksāmena nokārtošanas kursanti kārto valsts eksāmenu un iegūst jahtas tiesības. Vietas skolā aizrunātas jau maijā.

Latvijā ir tikai dažas vietas, kur var iegūt jahtas vadīšanas prasmes, bet Pāvilostas Burāšanas skola ir vienīgā Kurzemē. “Pulcējamies šeit reizi gadā, parasti jūlijā. Kursanti pierakstās jau laikus. Šogad grupa bija pilna jau maijā, ieteicām pieteikties uz nākamo gadu. Lieta tāda, ka šī skola ir ar reālu iespēju iemācīties burāt jūrā. Kapteiņiem tas nav darbs, bet drīzāk hobijs. Mēs degam par to lietu un tādēļ arī ar to nodarbojamies,” stāsta Pāvilostas ostas pārvaldnieks un Burāšanas skolas vadītājs Ronalds Griškēvičs. Tieši skolas nekomerciālā rakstura dēļ tā nenotiek visu vasaru, bet tikai astoņas dienas jūlijā. Te neviens nedzenas pēc naudas, kursantu – tikai 16, bet jahtas – četras. Katram kapteinim pa četriem kursantiem, un jūrā ir jāiet lietū, vējā, ne tikai saulainā dienā.

R. Griškēvičs skolu vada jau sesto gadu. Viņš arī grāmatas “Jahtu burāšana”, kas kalpo kā mācību līdzeklis kursantiem, līdzautors. Astoņas dienas ilgajos kursos 16 cilvēki rīta stundās apgūst teorētiskās zināšanas, bet pēcpusdienā dodas jūrā neatkarīgi no laika apstākļiem. Kursantiem jāapgūst navigācija, lokācija, kuģošanas drošība, meteoroloģija, burāšanas aerodinamikas pamati, jahtu uzbūve, takelāžas darbi un citas lietas.
“Kurss ir ļoti apjomīgs, un tie, kuri vēlas mācīties, grāmatu par burāšanu jau caurskatījuši mājas kārtībā. Ir patiešām sarežģītas lietas. Tas nav gluži kā likt autovadītāja tiesības. Tieši šā iemesla dēļ ir nodalīta motorlaivu un jahtu vadīšana. Vadīt jahtu nav tas pats, kas iedarbināt dīzeļdzinēju un grozīt stūri, lai arī to arī jāmāk darīt pareizi,” uzsver R. Griškēvičs.

Sastopas ar īstu jūru
Četri kapteiņi un četras jahtas ik gadu dod iespēju jauniem burātājiem apgūt burāšanas prasmes. Ričards Liepiņš, Edgars Liepiņš, Artūrs Skroderis un Ronalds Griškēvičs ik pēcpusdienu pagājušajā nedēļā ar kursantiem devās jūrā, kur jaunajiem burātājiem bija jāiepazīst jūra, nevis Daugavas rāmais plūdums. “Tur jau ir tas āķis, ka Daugavā mācīt burāšanu ir mazliet liekulīgi. Te kursanti ierauga īstu jūru un patiešām apgūst ne tikai jahtu, bet arī viļņus,” saka kapteinis R. Liepiņš.
Visiem kapteiņiem ir savs pamatdarbs, un Burāšanas skolu nevar saukt par piepelnīšanos, drīzāk – aizraušanos. Viņi tā dalās savā priekā par jūru. “Ir tā, ka šeit apmācītie kursanti iepazīst Pāvilostu, viens otru un vēlāk veido vienotas komandas uz jahtām. Sacensībās uz jahtām jābūt arī matrožiem, bet bez apmācības par tādu nav iespējams kļūt,” paskaidro R. Griškēvičs.

Mācās no visas Latvijas
Skola jau ieguvusi savu slavu, un visi mācīties gribētāji nemaz netiek pie mācīšanās Pāvilostā. Pirmā līmeņa burāšanas licence ir “Piekrastes kapteinis”, kas pieļauj burāt ne tālāk kā trīs jūdzes no krasta. Jautāts, vai uz Vāciju šādi arī var burāt, R. Griškēvičs apgalvo, ka var, tomēr tas nav izdevīgi. Lai iegūtu augstāka līmeņa kapteiņa nosaukumu, jāmācās vēl, tomēr bez pamatzināšanām tālāka izglītošanās nav iespējama. Lai kļūtu par īstu jūras vilku uz jahtas, nepieciešama gan pieredze, proti, burāšanas stundas, gan teorētiskās zināšanas.
Kursanti uz Pāvilostu sabrauc no visas Latvijas, jo saprot, ka šeit iegūs īstas zināšanas un reālu praksi. “Mums ir daudz rīdzinieku, ir no Salacgrīvas, Jaunpiebalgas, tepat no Grobiņas,” par kursantiem stāsta R. Griškēvičs.
Ar piekrastes kapteiņa tiesībām kursanti uz Rīgu varēs doties ar jahtu, vien tāds sīkums kā jahta. No aptaujātajiem kursantiem savas jahtas vēl nav nevienam. Vispirms jāapgūst prasmes, pēc tam var domāt par jahtu, tā kursanti.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Burāšanas skolā uz vietu jāgaida rindā

Kategorijas