Ne lūžņos, bet apskatei

2015. gada 5. augusts 07:00

1836

Durbes novada “Briķos” tiek atjaunota un izlikta apskatei šajā sētā agrāk lietoto darbarīku kolekcija. Saimnieks Andris Briķis ar to vēlas godināt sava tēva un vectēva piemiņu.

“Šim ir jāuzceļ piemineklis, ar šo es iemācījos braukt,” lauksaimnieks Andris Briķis saka par traktorīti, kas kopā ar citām agrāk lietotām tehnikas vienībām izlikts apskatei mājas pagalmā. To uztaisījis tēvs, kurš strādājis par šoferi, un puišelis Andris kopā brāli Juri divatā ar to izveduši visus mēslus no kūts uz lauka.
Ar šo traktoru, kam 16 ātrumi, arī aruši, pļāvuši, vagojuši un kratījuši kartupeļus. “Tēva vairs nav, un domāju, ka jāvelk ārā cilvēkiem parādīt.” Apskatei izlikti dažādi arkli – ar rokām velkamais kartupeļu vagojamais, vienzirga un divzirgu, traktoram piekabināmais, arī federenes un zirga vilkts siena grābeklis.
Vēl paredzēts atjaunot ratus, kam opaps uzlicis riteņus no tanka. Viņš bijis kalējs, uz ko norāda pie mājas esošās autobusu pieturas nosaukums – “Kalēji”. Savu kārtu gaidot kartupeļu racējs un sena, ar roku griežama bormašīna. Atjaunos arī vectēva smēdi, kur viņa lietoto un paša gatavoto instrumentu krājums. Meistars pratis ēzē uz uguns sametināt gan lentzāģi, gan citus rīkus.
“Šitiem likšu virsū sēdekli, sēdēšu pie dīķa un makšķerēšu,” A. Briķis atklāj lielu riteņu iespējamo pielietojumu. Izraktā dīķa iemītnieces tīk zivju gārnim, tāpēc to “sargā” figūras, ko, braucot garām, var noturēt par cilvēkiem.
Bažas, ka vecajai tehnikai var pieaugt kājas, A. Briķim nedaudz ir. Tāpēc, iespējams, taps kāds žogs.
“Tagad mode – visu tikai lūžņos. Es nē – tikai pār manu līķi! Citi šādas lietas nekad nav redzējuši.” Daļa no bērnībā iepazītās un vectēva remontētās tehnikas šo ceļu gan aizgājusi.
“Briķi” atrodas pašā šosejas Liepāja–Rīga malā, kur nesen veiktā remonta laikā nozāģēti ceļmalas koki, tāpēc pašlaik, kamēr nav paaugušās no jauna iestādītās eglītes, tehnikas kolekcija labi pamanāma autobraucējiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ne lūžņos, bet apskatei

Kategorijas