Ābols no ābeles. Cik tālu?

2015. gada 7. augusts 07:00

170

Ne mazums piemēru, kad bērni cītīgi iet vecāku pēdās – izvēloties to pašu profesiju, hobijus. Dažu dzimtu pēcteči nešauboties turpina senču uzsākto biznesu, citā saimē paaudze pēc paaudzes kļūst par pedagogiem vai arī dzīvo pēc “melnā scenārija” – tēva recidīvista dēli nostājas uz noziedzības ceļa.
Gadās arī pretstati: meita nelieto alkoholu, kaut arī vecāki bijuši alkoholiķi; tēvs un māte ir inteliģenti cilvēki ar plašu redzesloku un vispusīgām interesēm, bet viņu atvase – īsts aprobežotības simbols.
“Personības attīstības pētnieki uzskata, ka bērni mācās novērojot, lasot vai arī dzirdot par citu cilvēku uzvedību. Novērošanas rezultātā viņi modelē ne tikai sociāli vēlamu uzvedību, bet arī nevēlamu, agresīvu. Ģimenē saņemtās audzināšanas un attiecību pieredzes loma rakstura un personības attīstībā netiek apstrīdēta,” zina psihoterapeite Dace Giela.

Temperaments – iedzimts un nemainīgs
Dažus bērnus audzināt ir pavisam viegli, bet citus – tīrais izaicinājums. Dažu rīcība ir viegli prognozējama, bet citiem grūti kontrolēt savas emocijas un tikt galā ar jaunām situācijām.
D. Giela ir pārliecināta: “Veidu, kā bērns pielāgojas un iedzīvojas apkārtējā vidē, nosaka temperaments. Tas raksturo cilvēku kā personību, ir iedzimts un nemainīgs.”
Temperaments nosaka mūsu stiprās un vājās puses, aktivitātes līmeni, regularitāti, pirmo reakciju uz jauno, reakcijas intensitāti, pielāgošanos, sensoro un fizisko jutīgumu, biežāko noskaņojumu, uzmanības noturību, neatlaidību.
Temperaments – iedzimta katra cilvēka iekšējā kvalitāte, kas nosaka, kā paužam savas emocijas, veidojam attiecības ar apkārtējiem.
“Ir svarīgi zināt sava bērna temperamentu, jo tas palīdz viņu labāk saprast. Ja vecāki zinātu savu temperamentu un tā atbilstību bērna temperamentam, tas varētu palīdzēt saprast viedokļu atšķirības un daudzus konfliktus ģimenē,” uzskata psihoterapeite.

Raksturs veidojas bērnībā
Zinātnieku pētījumi liecina, ka rakstura iezīmju iedzimtība ir tikai daļēji atkarīga no gēniem, daudz kas atkarīgs no paša cilvēka un viņa audzināšanas bērnībā. Arī prāta spējas 40% iedzimstot, bet pārējo iegūst dzīves laikā. Tātad lielāko daļu nosaka apkārtējā vide: audzināšana, brāļi un māsas, spēļu biedri, hobiji.
Citādi ir ar agresijas līmeni uzvedībā, te liela loma iedzimtībai: “Agresijas līmeni ietekmē bioloģiskie, ģenētiskie un bioķīmiskie faktori. Viens no cēloņiem ir pazemināts neiromediatora serotonīna līmenis. Novērots, ka bērni, kuri paši cieš no vardarbības, izmanto līdzīgus agresīvus paņēmienus pret citiem bērniem.”
Katrai bērna uzvedībai ir kāda iekšēja jēga, veids, kā pārsvarā neapzināti risina kādu iekšēju problēmu. Piemēram, zagšana var būt kā zemas pašcieņas kompensācija, kā uzmanības pievēršana, kā agresīva uzvedība, lai mazinātu iekšējo sasprindzinājumu, kā pāridarījuma hiperkompensācija u. tml.
“Psiholoģijas zinātne ir pierādījusi, ka nekas tā neietekmē bērnu kā neizpausti vecāku noslēpumi. Nereti atkarības vai likuma pārkāpšana atkārtojas no paaudzes paaudzē. Pierādīts, ka tas nav ģenētikas, bet gan psiholoģisku problēmu dēļ, kas netiek atrisinātas paaudžu garumā un tiek mantotas. Bioloģisku faktoru nozīme var būt tad, ja bērnam jau embrionālajā attīstības stadijā ir bijusi saskarsme un izveidojusies atkarība no alkohola vai citām ķīmiskām vielām.”

Ko saka zvaigžņu tulki?
“Katra cilvēka piedzimšanas mirklī zvaigžņu stāvoklis jeb dzīves matrice ir tāda, kāda ir. Bet tā nav nolemtība vai stingrs, nemaināms rāmis, drīzāk gan potenciāls,” saka astroloģe Jolanta Krūmiņa. Brīnišķīgo potenciālu cilvēks var nerealizēt, ja viss dzīvē nācis ļoti viegli.
“Radniecisku personu, īpaši vecāku un bērnu, zvaigžņu kartes var likt blakus – tur redzams ģenētiskais kods. Svarīgi, kurš cilvēkam ir vai nav bijis autoritāte. Svarīgā saikne ar tēvu un māti var būt arī sāpīga. No tā atkarīgs, kā cilvēks pats realizē tēva vai mātes lomu. Dažkārt indivīda kartē redzama uzspiesta robeža, tie ir Saturna aspekti, un cilvēks visu mūžu vadās pēc noteikumiem, ievēro hierarhiju, nespēj brīvi izpaust savu potenciālu. Valdonīga tēva atvase var visu mūžu sevi ierobežot, baidoties kļūdīties. Dažkārt tikai ap gadiem četrdesmit tiek saprasts cēlonis. Vienmēr klasē biju labākā skolniece, vienmēr no manis prasīja vairāk – tas iekodējas zemapziņā un rada bailes.”
Nereti profesijas, talanta, vaļasprieku momenti redzami cilvēka mātes horoskopā, bet tie realizējas vidē, kurā bērns atrodas. Piemēram, ja mamma ir daiļamata meistare, meitai pietuvinātā attieksme pret šo nodarbošanos būs, tikai akcenti citi – viņa var brīvbrīžos relaksācijai tamborēt, veidot mājas, dārza dizainu utt.
Cilvēka kartē nereti novēro arī opozīciju – iekšēji saspringtu aspektu starp ģimeni un karjeru – vecāki vēlas savu lolojumu redzēt kādā konkrētā profesijā, bet bērnam ir aicinājums citā jomā. Bez dzimtas sakņu atbalsta karjera šim cilvēkam nāk ar grūtībām, laužoties ar ģimenes uzstādījumiem.

Nekas nav tāpat vien
Analizējot, atklāti ieskatoties sevī, var atrast cēloņus arī tam, kāpēc pieauguši bērni tik ļoti atšķiras no vecākiem intelekta, redzesloka un interešu ziņā, zina astroloģe.
“Iespējams, pirmsskolas vecumā vecāku attieksme pret bērnu bijusi stipri augstprātīga. Savstarpējās planetārajās saiknēs redzams, ka bērns kaut ko mēģinājis, nav novērtēts, un emocionālais pārdzīvojums saglabājies zemapziņā, ko pat grūti vārdos noformulēt. Astrologam nav tiesību un vajadzības to darīt, bet, ja cilvēks pats grib tikt skaidrībā, var uzrakt lietas, par kurām, vēsu prātu skatoties, sakām – nekas traģisks. Piemēram, vecākais brālis bijis mākslinieciski tendēts, vecāku vienmēr uzslavēts, bet otrs bērns mazliet pamests novārtā. Var arī būt, ka ļoti inteliģenti vecāki ir tik aizņemti ar sabiedriskām lietām, ka vienīgajam bērnam pietrūkusi uzmanība un viņš nespējis atvērties.”
Vecāki tagad bieži pasūta horoskopus bērniem tieši ar šo akcentu – lai cilvēks, kuram nav subjektīvu iespaidu par šo ģimeni, ar savām zināšanām novērtētu situāciju. Noderīgi, jo ierasts visu, arī bērnus, mērīt pēc savas mērauklas.
“Tētim kādreiz bijis sapnis par hokeju, bet izpalikusi iespēja trenēties. Tagad, labu nodomu vadīti, vecāki bērnam pērk dārgu ekipējumu, agri modina un ved uz treniņiem. Bet bērna horoskopā varbūt vairāk ir māksliniecisko dotību. Bērnam var būt daudzpusīgs horoskops, tādam vajag ļaut pamēģināt. Dvīni, piemēram, interesē viss, bet pa virsu. Piespiežot iet futbolā vismaz līdz vidusskolai, mēs viņam nodarām pāri – katram sava vērtību sistēma un nepieciešamas citas iespējas. Svarīgi ņemt vērā, ka arī pavisam mazs bērns ir absolūti unikāls, patstāvīga personība. Viņš nav mūsu turpinājums vai uzlabota kopija. Mēs nesam atbildību, lai pasargātu un palīdzētu. Pakoriģēt, piebremzēt varam, bet ļoti saudzīgi, neieliekot stingrā rāmī – lai bērns var realizēt savas stiprās puses.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ābols no ābeles. Cik tālu?

Kategorijas