Stirnu ciems starp Kapsēdi un Šķēdi

2015. gada 7. augusts 07:00

1184

Kādreiz Stirnu ciemā bijusi ferma, darbs un rosība, bet tagad jaunie darbos dodas pie dāņu uzņēmējiem labu gabalu no ciema. Vēl senāk, Ulmaņlaikos, te saimniekojuši ar vērienu, atceras 96 gadus vecā Milda Veiss. Tomēr pat viņai nav atmiņu, kas un kādēļ ciemam devis nosaukumu. “Nu no tiesas nezinu, kādēļ šo vietu sauc par Stirnu ciemu. Stirnas jau te staigā, bet ne vairāk kā citviet. Neviens par to nekad nav satraucies, tā vienkārši sauc ciemu un viss,” spriež M. Veiss. Savukārt, jautāta par Stirnu kapsētu, kas teju iestiepjas viņas pagalmā, Milda saka: “Te jau tikai savējie guļ. Kādas četras dzimtas, tāpēc kapi ir tik maziņi.”

Autobusi nepietur
Stirnu ciems atrodas nost no lieliem ceļiem – aptuveni 7 kilometrus no Kapsēdes un 3 kilometrus no Šķēdes. Ciemā tikai dažas mājas, bet vecākie iedzīvotāji vēl skolā gājuši Šķēdē, kur tagad skolas nav. “Es jau gāju Šķēdes pamatskolā. Tēvs teica, ka nav ko apkārt blandīties, jāiet tepat tuvumā, lai var pārnākt pa gaismu mājās,” atceras M. Veiss. Turpat kaimiņos, “Florenču” mājās, dzīvojošais Vilnis Puzis iesākumā arī cilpojis uz Šķēdes skolu, bet vēlāk jau nācies iet 7 kilometrus uz Kapsēdi. “Tā tagad cilvēki domā, ka tas ir gaisa gabals. Tad gāju un likās – tepat blakus jau ir skola,” smejas V. Puzis.
Jāteic, arī šodien cieminiekiem, ja sākārojas bulkas veikalā vai pienu, tad autobusi pie mājas nepiestāj. V. Puzis nesūdzas, jo mašīna turpat sētā, bet M. Veiss gan rauc pieri. “Man jau ar to iešanu grūti. Kur nu līdz veikalam tikt! Cik meita ēdienu atved, tik man jāpietiek. Tagad, rau, cukurs beidzies. Jāgaida, kad meitiņa atbrauks. Nav ar ko tēju pasaldināt. Agrāk te nāca tāds pastnieks, tad viņam pasūtīju, lai kādu sīkumu atnes, bet tas pats laikam atvaļinājumā aizgājis,” sūrojas M. Veiss. Ja būtu naskāka, Milda zina, kā no Šķēdes mazdārziņiem pie Liepājas robežas nonākt līdz mājām. Tur pilsētas autobuss piestājot, tā pensionāre.

Mazākie kapi Latvijā?
Iespējams, ka vēl ir kādi mazāki kapi par Stirnu kapiem, tomēr ne konkursi, ne aptaujas nav rīkotas, tādēļ “Kursas Laiks”, novērtējot Stirnu kapus, min, ka tie ir vieni no mazākajiem kapiem pēc izmēra. Viena kapu mala iestiepjas Mildas Veiss pagalmā. Kapi iesākumā tā arī veidojušies – kā vairāku dzimtu kapi. Vēl pirms novadu izveidošanas pagastvecis Mildai liedzies kapu uzkopšanā līdzēt, sak, lai pati dzimtas kapus kopjot.
“Tā bija vesela ķēpa. Būtu jau kopusi ar, ne tas vecums. Beigās jau samierinājās un aplika žogu riņķī,” atceras M. Veiss.
Tagad ciemā ir vairāki ienācēji, kuru senči glabāti citur. “Kapi jau te paliks, un gan jau ļaudīm patiks. Te ir klusi, kaut arī garām iet ceļš. Kapiem vajag klusumu, lai var mierīgi dusēt. Mums bija smuki kapusvētki. Arī mani te glabās,” spriež Milda Veiss.

Rosās par spīti laikiem
Latvijai atgūstot brīvību, Stirnu ciemā slēgta kolhoza ferma. No Stirnu fermas sienas vien palikušas. “Tur viss kas ir bijis. Cūkas bija iesākumā, vēlāk slaucamas govis, bet es strādāju pie telēm,” savu kādreizējo darbavietu atceras pensionārs V. Puzis. Darba cieminiekiem nav trūcis un tādēļ arī bijuši bērni, un dzīve gājusi no rokas. Panīkums iestājies līdz ar darbavietu slēgšanu. Daudzi aizgājuši uz pilsētu. “Te jau no piecām mājām tikai trijās dzīvo cilvēki. Mildiņa jau stipri gados, noteikti jau īpašumu pārdos,” spriež V. Puzis.
“Dikti jau nodokļi sacelti. Meitiņa saka, ka nav vērtības tos maksāt, labāk māju pārdot un dzīvot pilsētā,” tā M. Veiss. Tiesa, jaunienācēji jau apkaimē ir vairāki, un cilvēki saimnieko. “Ienāks citi ļaudis ciemā, un dzīve turpināsies ar jaunu sparu,” cer V. Puzis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stirnu ciems starp Kapsēdi un Šķēdi

Kategorijas