Svētki visām paaudzēm

2015. gada 10. augusts 07:00

2074

Vecpils pagasta svētki šogad veltīti 180. gadskārtai kopš te izveidota pašvaldība. Svētku aktivitātes noris ap ēku, kuru joprojām rotā uzraksts “Vecpils skola”, bet kas jau vairākus gadus zināms kā Saieta nams.

Pirmais iespaids – pārsteidzoši daudz jauniešu. Jānis un Pēteris stāsta, ka nav vietējie, bet atbraukuši no Skultes Limbažu novadā. Vecpilī viņi ar deju kolektīvu ieradušies ciemos pie vietējās “Lāņupītes” un piedalīsies sadraudzības koncertā. Pirms tā laiku var pavadīt pagasta sporta dzīves vadītāja Agņa Gauļa organizētajās neparastajās un jautrajās aktivitātēs. Agnis atklāj, ka tajās tiek izmantots SIA “Ūdensputni” inventārs.

Trumpis – jaunība
Tapu sišanā Pēteris par vienu sekundi apsteidz Jāni. Strādājot galdniecībā un celtniecībā, tas esot nieks. Atrakcijā neesot vajadzīgs spēks, bet ātrums, veiklība, precizitāte. Abi jaunieši teic, ka Vecpils daudz neatšķiras no Skultes – “arī lauku nostūrītis, mierīgs, kluss”.
Visskaļāk iet pie kustīgā baļķa, uz kura desmit jaunieši cenšas sastāties tā, lai to uz dažām sekundēm nolīdzsvarotu. Sešiem un astoņiem tas izdevies. “Smagākie vidū, vieglākie – malās,” padomu dod Agnis. Sakarsušajiem noteikti patikšot tautas bumbas spēle ar slapjajām bumbām. Ikdienā sportot gribētāji pulcējas gan zālē, gan pludmales volejbola un florbola laukumā. Tie galvenokārt esot skolēni un studenti, kas vakaros un brīvdienās atgriežas mājās.
“Kur vēl labāk kā mājās!” saka Uldis Maskalāns, vecpilnieks jau 39 gadus. Tam piekrīt vecpilnieks Jānis, kurš atgriezies no ārzemēm un vērtē: “Šis ir labākais pasākums 30 gadu laikā.”
Arī svētkos Maskalānu ģimene jūtoties ļoti labi, vien mazajai Samantai nepatīk Mikimauša pieskāriens. Pasākumi piemēroti visām paaudzēm un katra gaumei, vērtē Irina Maskalāne. Galvenais ģimenei būšot “Lāņupītes” piecu gadu jubilejas koncerts, jo tajā dejo viņu meita Kaiva.
“Pensijas vecuma cilvēkiem te ir idille,” spriež Irina Maskalāne. Vide priecējot gan sirdi, gan acis. Nevarējusi pat iedomāties, ka te bijis tāds ceļš, kāds redzams vecajās fotogrāfijās. “Vienīgi žēl, ka te nav darba.” “Īsi un konkrēti – mēs esam kā dabasbērni, apkārt meži, dīķi,” papildina Uldis. Viņš, pretēji sievai, ļoti izjūtot skolas likvidēšanu. “Te bija citādāka audzināšana.” To labi redzot pēc dēla, kurš sācis mācības šeit, bet turpina Durbē.
Uldis neslēpj, ka viņam varētu būt ceļš uz ārzemēm, ja sarežģīsies finansiālā situācija. “Mūsu trumpis ir mūsu jaunība, ka vēl varam pamēģināt ko jaunu,” optimismu pauž Irina. Jebkurā gadījumā mājas būs te – Vecpilī.

Prieks, ka nestāv tukša
Vietējie iedzīvotāji nespēj vienaldzīgi paiet fotogrāfiju izstādei, kas stāsta par vecpilnieku dzīvi jau no senākiem laikiem. “Ruta, tā taču esi tu!” Uzrunātā atminas, ka bilde tapusi, kad piedalījusies Baltijas ceļā. Pamatīgi ar pagasta vēsturi var iepazīties nupat nodrukātajā novadpētniecības krātuves vadītājas Dzintras Lāces grāmatā “Vecpils pagasts laiku lokos no sendienām līdz mūsdienām”, kas izdota 500 eksemplāros un pašvaldībai izmaksājusi divus tūkstošus eiro.
“Lūk, mana pēdējā izlaiduma klase!” grāmatas bagātajā fotogrāfiju klāstā ieskatās skolotāja Gunta Zara, kura darbu atradusi Durbē un Liepājā. “Mums bija viss – materiāli, tehniskais nodrošinājums kā reti kur, bet nebija bērnu,” viņa raksturo bijušo darbavietu. “Žēl, ka nav vairs skolas, bet prieks, ka ēka nav tukša, ka jauniešiem ir kur pulcēties. Labi, ka mūsu bērni te turas, deju kolektīvs ir apbrīnojams.”
Talsu mūzikas studijas “Dziesmu skola” vadītāja Baiba Veismane-Rezonga stāsta, ka pie viņas ierašanās “vainīgs” ir Ludvigs Jerumanis. Jau iepriekš viņa divas reizes dziedājusi labdarības koncertā Vecpils katoļu baznīcā. Šoreiz atbraukusi uzstāties kopā ar studijas bērniem. “Esam laimīgi par visu, kas šeit notiek.” No rīta dziedājuši Saieta namā, piedalījušies gājienā. Jerumaņu ģimene viņus kārtīgi paēdinājusi. “Reizē atpūta un kopā būšana. Es ļoti ceru, ka mūsu sadarbība turpināsies,” saka dziedātāja. “Mums nekad nav tik daudzas lietas bijušas par velti,” talsinieki pauž pārsteigumu. Citviet šādos pasākumos, lai atpūstos, esot jārēķinās ar krietnu naudas summu.
Uz nama kāpnēm piesēduši cienījama vecuma kungi. “Kā tad nebūs svētku atmosfēra!” saka Vilnis Lambergs, ko citi stāda priekšā kā kādreiz “galveno mednieku”. “Mēs neesam veci, ko tu runā!” pārējie viņam neļauj nopūsties, ka kādreizējiem “spices” vīriem nu uz visu jānoraugās no malas. “Ir interesanti paskatīties, te daudz kas izmainījies – ēkas vizuāli, cilvēki citi,” iespaidos dalās ciemos atbraukusī kādreizējā ciema izpildkomitejas darbiniece Māra Tamsone. Dažus sastaptos atpazīstot uzreiz, citus tikai pēc vārda nosaukšanas. Atmiņas esot patīkamas, “Vecpilī bija labi cilvēki”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svētki visām paaudzēm

Kategorijas