Ūdens veldze vilina, drūmā statistika biedē

2015. gada 12. augusts 07:00

1168

Ūdens veldze vilina, drūmā statistika biedē

Karstais laiks tā vien vilina atveldzēties ūdenī. Cilvēki meklē labiekārtotu peldvietu, par to “Kursas Laiks” pārliecinājās Aizputē pirms pilsētas svētkiem, kad Aizputes peldētavā pie Lažas ūdenskrātuves veldzējās ne tikai aizputnieki, bet arī pilsētas viesi. Visi lielīja peldētavas labiekārtojumu, kā vienīgo trūkumu minot daudzos nepieskatītos bērnus, kuri peldējās savā vaļā.

Risks ir alkohols un pārgalvība
Pirmais no peldētavā sastaptajiem Aizputes viesiem bija glābējs no Rīgas. Jānis Liepnieks ikdienā strādā par glābēju Jūrmalā, bet uz Aizputi atpūsties bija ieradies kopā ar draudzeni Loretu Kaspareviču un piecgadīgo Beāti Liepnieci. Viņš atzinīgi izteicās par Aizputes peldētavas labiekārtojumu un pieeju ūdenstilpnei. “Šeit ir viss nepieciešamais. Gan sportošanas iespējas, gan laipiņas, gan brīdinošās bojas. Es domāju, ka pilsētai, kur nav daudz tūristu, šī peldvieta ir ļoti labi iekārtota,” tā J. Liepnieks.
Jautāts, kādi ir biežākie riski uz ūdens un kādus cilvēkus nākas glābt, J. Liepnieks uzsver, ka, pirmkārt, risks ir peldēšanās alkohola reibumā, bet, otrkārt, – pārgalvība. “Reibumā cilvēki asāk izjūt temperatūras svārstības, neaprēķina savus spēkus. Kā sekas ir pārgalvība. Dažkārt jaunieši mēģina izrādīties viens otram un pārvērtē savas iespējas un prasmi peldēt,” saka glābējs. Viņš uzsvēra, ka piecgadīgo Beāti ūdenī vienu neatstāj, jo bērni, lai arī cik labi prot peldēt, var neaprēķināt savas iespējas pareizi.

Aizputē saskata attīstību
Peldētavas pludmalē sastaptā Estere no Rīgas pastāsta, ka uz Aizputi brauc regulāri, jo šeit ir īpašums. “Es ļoti novērtēju Aizputes klusumu un rāmo dabu. Pilsēta attīstās, to var redzēt ne tikai šeit, pludmalē, bet visā Aizputē. Parku zona ir sakārtota un ļoti skaista, ir patīkami te pastaigāties. Iespējams, kad būšu pensijā, atgriezīšos dzīvot Aizputē,” tā rīdziniece.
Arī Esterei līdzi māsasmeita. Viņa pēc pastaigām pa pilsētu nolēmusi peldēties pati, kā arī atvest meiteni. “Ūdenī ejam kopā. Tā ir drošāk. Ūdens ir viltīgs. Te, lūk, krastā tas ir vēsāks, bet uz vidu siltāks, tādēļ puikas peld uz vidu aiz bojām,” novērojusi Estere.
Viņa spriež, ka noteikumi un bojas, kas izliktas pie peldētavas, neatturēs bērnus peldēt aiz bojām.

Trūkst ūdens un uzraudzības
“Peldētava mums ir iekārtota ļoti labi. Ir izvietotas bojas, un esmu redzējusi, ka uz peldētavu atbrauc mūsu policija. Iespējams, tieši tādēļ šeit nav iereibušo, mēslotāju un nekārtību cēlāju,” kārtībniekus slavē aizputniece Aiga Bensone, kura peldēties nāk regulāri.
Jautāta, kas tad vēl trūkst peldvietā, lai varētu teikt, ka ir ideāli. “Karstumā cilvēkiem ir ļoti nozīmīgi atveldzēties. Te būtu vieta kādam vietējam uzņēmējam, kurš varētu pārdot bezalkoholiskos dzērienus un ūdeni. Ne visi ir tik apdomīgi, ka paņem līdzi,” spriež A. Bensone.
Lai arī vēlākās pēcpusdienās peldētavā ir pietiekami pieaugušo, dienas laikā viņu nav daudz, atzīst aizputniece. “Kursas Laikam” ierodoties, ūdenī atrodas vairāki desmiti pusaudžu un bērnu, bet ūdens tuvumā nebija neviena pieaugušā. “Karstajās dienās būtu labi, ka šeit atrastos kāds glābējs un regulāri uzraudzītu peldētājus. Bērni jau uz peldētavu nāk, pat nesakot vecākiem. Nereti vecāki ir darbā un nemaz nezina, ka puika aizskrējis peldēties,” saka A. Bensone.
Pie peldvietas izliktie noteikumi bērniem bijuši nebijuši. Jautāti, vai ir lasījuši, kas tur rakstīts, puikas tik atmet ar roku un skriešus metas uz laipu, lai ātrāk tiktu ūdenī. Viņi droši plunčājas metrus piecus aiz boju norobežojuma, un nav neviena, kas viņiem ieteiktu atgriezties.

Drošību uztur pēc rocības
Peldvietas dažādās pašvaldībās attīstās nevis pēc drošības principiem, bet gan pēc novada pašvaldības rocības. Piemēram, pēdējās nedēļas laikā ir grūti pateikt, vai vairāk cilvēku ir Papes vai Pāvilostas pludmalē, tomēr glābēji ir tikai Pāvilostā. Savukārt Papē iebraukušajiem atpūtniekiem pašiem ir jāizlasa noteikumi kā atdzīvināt nelaimē nokļuvušu peldētāju. Līdzīga peldētava kā Lažas ūdenskrātuvē ir arī Grobiņas novadā pie Ālandes upes. Peldvieta ir arī Priekulē. Galvenokārt drošība šajās peldvietās ir pašu peldētāju rokās. Jo vairāk apmeklētāju, jo drošāk. Ja uzlūkojam labiekārtoto, bet nomaļo Plienkalnu peldvietu Grobiņas novadā, tad šeit atbraukušajiem jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem, tajā pašā laikā uz šo peldvietu kurā katrā brīdī nevar atskriet bars bērnu.
Domāt par drošību bērniem pieejamās peldvietās blīvi apdzīvotās vietās mudina šīsvasaras biedējošā statistika, jo noslīkušo skaits pielīdzinās autoavārijās bojāgājušo cilvēku skaitam gada laikā. Pērn uz ceļiem dzīvību zaudējuši 211 cilvēki, bet noslīkuši vairāk nekā 140.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ūdens veldze vilina, drūmā statistika biedē

Kategorijas