Instrumentu karalienes pavēlniece

2015. gada 12. augusts 07:00

197

Beidzoties ērģeļmūzikas koncertam Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, pieņemts piecelties un aplaudējot pateikties māksliniekam par lielisko sniegumu. Valdīt varenās ērģeles, kas tiek sauktas par visu instrumentu karalieni, šķiet, nav viegli. “Kā kuru, piemēram, Liepājā tas ir vēsturisks instruments, tā skaņojums ir gandrīz par pustoni augstāks nekā mūsdienu skaņojums, kas dziedātājiem liek ievingrināt balsi, lai intonatīvi nodziedātu augstāk. Muzicēšana uz šīm unikālajām ērģelēm prasa arī vairāk fiziskā spēka. To var salīdzināt ar Rīgas Doma ērģelēm un sēdēšanu tronī,” neslēpj viena no koncertu cikla “Mūzika dievnamam” izpildītājām Līga Dejus. “Pēc jebkura koncerta ir liels gandarījums, un kādu brīdi pacilājums liek it kā lidināties sprīdi virs zemes.”

Muzikālas saknes Rucavā
Līgas vecmāmiņa Alma Tuklere bijusi muzikālā audzinātāja bērnudārzā, spēlējusi pašmācības ceļā apgūtos instrumentus – akordeonu un harmonikas. Arī viņas tētis, onkulis un tālākie radi bijuši muzikāli.
“Mani vecāki nav ar mūziku saistīti, bet, kad divu gadu vecumā onkulim nodziedāju “Rīga dimd”, visi bija stāvā sajūsmā, un mamma piekrita vecmāmiņas ieteikumam sūtīt sešgadnieci uz mūzikas skolu. Klavieres spēlēju labi. Otrajā klasē uz Rucavu atnāca strādāt vijoles skolotāja. Draudzene sāka mācīties vijoli, un man tik ļoti iepatikās, ka lūdzu mammai un klavieru skolotājai atļauju mācīties otru instrumentu. Deviņos gados, kad roku vēl var pareizi nostādīt, man to atļāva. Pēc diviem gadiem Kultūras ministrijas pieņemtais lēmums to liedza, tāpēc spēlēju skolas vijolnieku ansamblī. Mācīšanās periods bija īss, bet vijole, protams, ir mīļa.”
No trīspadsmit gadu vecuma meitene spēlējusi vijoli Rucavas lauku kapelā “Paurupīte”. “Ar vijoli vairāk muzicēju tautas mūzikas stilā, pašlaik, vasaras periodā, gan viesmākslinieces statusā, bet patīk to darīt joprojām.”
Pēc Rucavas pamatskolas jauniete pārcēlusies uz Liepāju, kur apmetusies pie radiem un mācījusies pie skolotājas Ligitas Tiltiņas.
“Reiz, kad vingrinājos, pēkšņi atvērās durvis, ienāca godājamais ērģelnieks Lotars Džeriņš un pajautāja savai kolēģei, manai pirmajai klavieru skolotājai Dinai Sležei, vai meitene nevēlas studēt ērģeles. Septembrī viņš mani uzmeklēja klavieru nodaļā pie pedagoģes Ligitas Tiltiņas, viņa bijusi arī L. Džeriņa skolotāja.”
Sākums bijis ļoti grūts, bet drīz vien kautrības un nedrošības vietā nākusi patikšana, un viss padevies arvien vieglāk un labāk.
“Bet pašu, pašu pirmo reizi pie ērģelēm apsēdos, vēl mācoties Rucavas Mūzikas skolā. Gatavojoties koncertam Rucavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, klavieru skolotāja ieteica nospēlēt vienu Baha prelūdiju bez pedāļiem, tikai izmantojot manuālus. Kaut kas dievišķs, kāds augstāks spēks uzlika savu svētību, un es to varēju izdarīt. Pirmā sajūta – grandioza, vārdos neizsakāma!”

“Esmu savas dzimtenes patriots”
Pēc E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas jauniete stājusies un tikusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bakalauros, ērģeļu klasē. “2010. gadā bija ļoti spraiga konkurence, tikām visi četri reflektanti, jo pašlaik kritiski maz cilvēku grib mācīties ērģeles. No Kurzemes biju vienīgā, pārējie trīs – rīdzinieki,” stāsta Līga. “Esmu ļoti pateicīga mūzikas skolas pedagogiem, bet lielākais paldies pienākas manam pirmajam ērģeļspēles skolotājam L. Džeriņam, kurš sagatavoja un ievadīja visā. Bez viņa es, iespējams, nebūtu tā, kas esmu. Šobrīd esmu Mūzikas akadēmijas maģistrantūras trešā semestra studente un klavieru pedagoģe Ādažu Mākslas un mūzikas skolā.”
Straujais dzīves ritms neatļauj pie vecākiem uz Rucavu aizbraukt tik bieži, cik gribētos. Vaicāta, kuru vietu labprāt sauktu par savām mājām, Līga ir atklāta: “Protams, Rīgā ir vairāk iespēju koncertēt, bet es izvēlētos mieru un klusumu ārpus galvaspilsētas. Šobrīd faktiski mājas man ir Rīga, bet sirdī – absolūti vienmēr Rucava. Piedāvājumam dzīvot ārzemēs nepiekristu, jo esmu savas dzimtenes patriots.”
Jaunam speciālistam, kurš pabeidzis ērģeļu klasi, perspektīvu netrūkstot – var strādāt par ērģeļu pedagogu kādā no skolām, kas ieinteresēta dibināt ērģeļu klasi vai iesaistīties kādā no esošajām ērģeļu klasēm.
“Ērģelnieks var gatavot koncertu programmas, pareklamēt sevi un gaidīt uzaicinājumus, tāpat kalpot baznīcā kā draudzes ērģelnieks. Domāju, ka pēc augstskolas darbs man būs.”

Gan mūziķe, gan muzikants
Nesenajā pasākumā “Baznīcu nakts” L. Dejus spēlējusi Saldus Sv. Jāņa luterāņu baznīcā, kur esot ļoti labs instruments, līdzīgs Kandavas ērģelēm. Bez koncertiem Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, Sv. Jāzepa katedrālē vairāki koncerti nospēlēti dzimtajā Rucavā.
“Pavasarī man bija koncerteksāmens Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, kur aktīvi spēlēju koncertos, kad mani piesaista. Savukārt Vidzemes pusē, Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, spēlēts pie Walker instrumenta.”
Mācoties bakalauros pirmajā kursā, jaunie ērģelnieki koncertējuši Sanktpēterburgas konservatorijā, un koncerts izdevies visnotaļ pieklājīgi. Koncertu pieredzi bagātinājusi arī piedalīšanās starptautiskajā Čurļoņa konkursā.
Paimprovizēt savam priekam – jā, bet ar komponēšanu Līga vēl nenodarbojas – galvā ieskanējušos mūziku nepaspēj pierakstīt, tam jānobriest.
Vai ir atšķirība starp muzikantu un mūziķi? “Domāju, ka ir: mūziķis asociējas ar vārdiem “akadēmiska muzikālā izglītība”, bet muzikants instrumentu apguvis pašmācības ceļā un praktizējies tiktāl, ka var nospēlēt gandrīz mūziķa līmenī. Dažreiz pat muzikanta spēle ir dzīvāka, jo viņš to dara no tīras sirds. Ikdienā esmu mūziķe, bet brīvajā laikā – muzikants.”
Atpūtas brīžos Līga izvēlas mierīgu fona mūziku, dažkārt skaļu roku vai ko klasisku. Bet biežāk cenšas iegrimt savās pārdomās, vienatnē staigājot gar jūras krastu.
Vai ziniet, kā ir klausīties mūziku bez notīm, vaicā ērģelniece. Paņemt notis un dzirdēt mūziku savā galvā. “Pat neņemot notis rokās, man ausīs viss skan, arī pašas kļūdas. Citu cilvēku kritika un paškritika ir laba lieta – citādi līdz virsotnei netikt.”
“No Latvijas mūziķiem man autoritāte ir profesors Tālivaldis Deksnis, pie kura šobrīd studēju, un Raimonds Pauls – viens no labākajiem džeza pianistiem. Kā personību un mūziķi cienu Renāru Kauperu – “Prāta Vētra” visu dara kvalitatīvi. Uz ārzemēm brauktu, lai noklausītos Andrea Bočelli koncertu, bet reizi dzīvē gribētu nokļūt jaungada koncertā Vīnē.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Instrumentu karalienes pavēlniece

Kategorijas