Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iesilda skolas plītis

LIENE GINTERE

2015. gada 14. augusts 07:00

1236
Iesilda skolas plītis

Grobiņas pamatskolas virtuvē katli kūp jau kopš augusta sākuma. Tur darbu atsākusi pirmsskolas izglītības grupa. Līdz jaunajam skolas cēlienam vēl nedaudz laika. Tad skolas pavārei Indrai Urkauskai darbs būs ne pa jokam, jo ik dienas jāpabaro aptuveni 80 ēdāji.

Pavāre Indra Urkauska jau astoņpadsmit gadus rūpējas par to, lai Grobiņas pamatskolas audzēkņi un personāls būtu paēduši. “Kursas Laika” ciemošanās reizē viņa bērndārzniekiem gatavo kukurūzas zupu. Plītī uz blakus riņķa vārās burkāni nākamās dienas salātiem.
Noliktavas vēl nepilda pārtikas krājumi skolas laikam – vēl neko daudz nevar pirkt, jo nav ēdāju, teic par maltītēm atbildīgā. Skolas laikā virtuvē tiek gatavots ēdiens aptuveni astoņdesmit cilvēkiem. Šajā atbildīgajā pienākumā pavārei laba palīdze ir kolēģe Anita Nelsone. Komanda nav liela, tāpēc arī darbs rītos jāsāk agrāk, lai visu paspētu. “Brokastis ir pusdeviņos, tad tikai astoņos strādāt nevar sākt. Darbadienu rītos esam šeit septiņos,” stāsta I. Urkauska.
    Gardu, pilnvērtīgu un daudzveidīgu ēdienu pagatavošana nav vienīgais pavāres uzdevums – pirms tam rūpīgi, ievērojot visus noteikumus, jāsastāda nedēļas ēdienkarte, jāizrēķina kaloriju, cukura un sāls daudzums. Principi – kā un ko gatavot – gadiem ejot iestrādājušies, turklāt ir ļoti daudz noteikumu, piemēram, ka katru dienu jāpasniedz gaļa un ēdieni nedēļas laikā nedrīkst atkārtoties. “Ar zivīm gan ir problemātiskāk, jo uz pagastu tās neviens neved. Jāatzīst arī, ka bērniem zivis ir diezgan liels bieds,” smaida skolas darbiniece.
    “Agrāk vārījām zivju zupas un, ja nepateicām, ka tā ir no zivīm, tad bērni ēda gardu muti. Tikko atklājam, ka tā zupa, ko bērns tikko apēda trīs bļodiņas, ir ar zivīm, saņemam atbildi – es vairs neēdīšu.” Tradicionāli iecienītākā ir biešu zupa un makaroni. Daļa audzēkņu negrib auzu pārslu biezputru, bet topā ir mannas biezputra. Savukārt lielākiem skolēniem ļoti patīk, ja pasniedz karbonādi. “Dažiem izdabāt ir ļoti grūti, spoks paliek spoks,” joko I. Urkauska. Ilgo darba gadu laikā pavāre novērojusi, ka bērnu gaume ir mainījusies. “Ja agrāk varēja izvārīt augļu un ogu kompotu un žāvētu augļu ķīseļus, tad tagad tādus var nerādīt. Bērni pieraduši pie “Jupi” suliņām, augļi vairs nepatīk. Saldajā taisām krēmu ar persiku vai ananasu gabaliņiem, bet, kad ierauga augļus, viens bars neēd. Savukārt kakao krēms gan garšo,” par bērniem stāsta pavāre.