Vitas Hartmanes rožu saliņa, kur favorītes ir persietes

2015. gada 17. augusts 07:00

2801

Vitas Hartmanes rožu saliņa, kur favorītes ir persietes

Pirms desmit gadiem Liepājas Latviešu biedrības nama direktores Vitas Hartmanes mīlestība pret rozēm iesākās pavisam nejauši – ar pieciem stādiņiem pie namdurvīm: “Kad atnācām šeit dzīvot, te bija veca, veca mājiņa, tāda švaka un pussabrukusi. Taisījām remontu, un es, lai kaut kāds dzīvesprieks būtu, pie mājas durvīm iestādīju piecas rozītes. Tās piecas auga, ziedēja, nebira, kuploja, un tad es sapratu – oho, rozes var audzēt!” Šodien liepājnieces iekopto dārzu krāšņo 60 dažādu rožu šķirnes.

Pārsvarā Hartmaņu ģimenes dārzā Pērkones ielā zied fluribundrozes, kuras ir zemākas par metru. Saimniece apjūsmo to nosaukumus, starp tiem vācu roze “La villa cota”, amerikāņu “Singing in the rain”. Uzmanība tiek pievērsta ne tikai rožu nosaukumiem, bet arī tam, lai uz kātiņa būtu daudz ziedu. Rožu dārzs tapis pirms desmit gadiem, taču pārējo skaistumdārzu Vita Hartmane ar vīru pašu spēkiem sākuši iekopt pirms deviņpadsmit gadiem. “Šo dārzu iekopām ļoti viltīgi – lai ir maz darba un labi izskatās. Es skaidri un gaiši zināju, ka man nekad nebūs akmeņdārzs un daudz ziemciešu. Radās doma, ka dārzam ir jābūt ar mūžzaļiem augiem – kā parkam. Sākumā sapirku augus lielos puķupodos un izvietoju tos pa dažādām dārza vietām,” atceras dārza saimniece. Pirms desmit gadiem dārzā nav atrasta vieta arī hortenzijām, bet nu to ir trīs šķirnes. “Es nedraudzējos ar viņām, jo bija tikai vecās šķirnes, un man viņas nepatika. No bērnības omīte ir iemācījusi, ka tās ir kapu puķes, un es nekādīgi viņas nelaidu savā dārzā.”
Skaistumdārza īpašniece apjūsmo skarainās hortenzijas, kurām ziedi ir kupli un ķekaros kā vīnogām. Dārzā tās iestādītas 3 – 4 gadus atpakaļ. Jaunās hortenziju šķirnes neslimo, nav jāgriež, kā arī ziemā nav jāapsedz. Turklāt jo vairāk tās tiek mēslotas, jo lielākas ir ziedu sveces. Hartmaņu dārzā rozes un mūžzaļos augus papildina trīs dažādi hortenziju krūmi – zaļā “Limelight”, rozā “Pinky-Winky” un “Vanilla Frise”.

Mode mainās
Dārzā viss iekopts tā, lai pēc darba saimniece var ar visu tikt galā. Lielākā noņemšanās ir ar rozēm. Katru rītu Vita Hartmane kafiju dzer dārzā, lai var izsekot, kurām rozēm nepieciešams nogriezt vecās galviņas. Vairumā tiek audzētas tās rozes, kuras zied nepārtraukti, visu laiku dod jaunus dzinumus. “Pret tādām kā Tējhibrīds, kuras zied vienreiz, es esmu diezgan nežēlīga. Dažas rozes ir izraktas un dārzā atpakaļ vairs nav tikušas, tikai tāpēc, ka viņas zied vienreiz,” rožu izvēli skaidro V. Hartmane. “Rozēm ļoti ātri mainās mode. Pirmos gadus mēs visi bijām sajūsmā un ģībām no jēdziena “angļu rozes”, jo tās ir tiešām ļoti skaistas, pildītas, kuplas un krūmveida. Tās nav īsākas par 1,20 metriem. Pēc tam nāca “ruffle” rozes jeb mežģīņu rozes. Tādas man ir divas. Vēlāk nāca modē persiešu rozes, kuras zied ilgi – katru rītu klāt ir 4 – 5 ziediņi.” Saimnieces favorītes ir tieši persiešu rozes, jo tās zied nepārtraukti.

Aizraujas ar franču rozēm
Pēdējā gada laikā cilvēki aizraujas ar franču rozēm, jo gandrīz visas ir smaržīgas un pildītas. Šogad V. Hartmanes kolekcijā jau ir divas franču rozes, kuras tiek testētas. “Skatos, vai viņas neslimo, vai viņām patīk augt saulē. Nākošajam gadam esmu noskatījusi jau divas jaunas 2015. gada šķirnes. Katru gadu kolekciju papildinu ar aptuveni divām jaunām rožu šķirnēm.” Rožu kolekcionāre atzīst, ka jāstāda ir pēdējo gadu laikā selekcionētās šķirnes, jo tās ir ļoti attīstītas un nebirst pat trīs nedēļas. Viņa salīdzina tās ar 90. gadu šķirnēm, kuru ziedēšanas laiks bija vien nedēļa, pēc tam tās nobira.
Pārsvarā rozes tiek iepirktas no audzētājiem Latvijā, Tukuma pusē. To var darīt arī internetā, tomēr tur rozes ir trīs reizes dārgākas. Ja internetā roze “La villa cota” maksā 19 eiro, tad Latvijā 6 eiro. Par pārējo daiļdārzu runājot, V. Hartmane atzīst, ka gribētu audzēt vairāk ziedošos krūmus, tomēr saka, ka pilsētas dārzam visu izveidojusi pietiekami kompaktu. Ja teritorija atļauj, tad viņa iesaka rozes stādīt aplī pa trīs stādiem viena veida šķirnes, jo tā iznāk liels un skaists krūms. “Es iesaku rozes stādīt pa krāsām un joslām. Pa 5 līdz 6 vienas krāsas stādiem, nevajadzētu taisīt rasolu, stādot pa vienai krāsai.” Pirms 19 gadiem dārzs tika veidots no maziem krūmiņiem, kuri tika atvesti no stādaudzētavas “Baltezers”. Abi ar vīru daudz lasījuši dārza žurnālus, mācījušies, kā labāk veidot.

Atbrauc “frizieris”
Saimniecei šķiet, ka dārzs vislabāk izskatās pavasarī, kad viss vēl nav tik ļoti sakuplojis. Augustā jau tas ir pilns un pieaudzis. Līdzīgi kā rozēm, arī mūžzaļiem kociņiem ir īpaša aprūpe. Tiem uz mājām brauc “frizieris”, kurš tos ieveido. “Pirms kāda laika es gribēju likvidēt alumīnija tūju, jo man nepatīk lieli augi un koki pilsētas dārzos. Tie aizņem vietu un ēnojas. Tad man ieteica, lai izveido no tās tūjas bumbu, un tā kokam palika iespēja te dzīvot.” Mīļākie mūžzaļie koki saimniecei ir ap 2 līdz 2,5 metrus augsti. Arī sudrabegle izvēlēta tāda, kura neaug lielāka par 3 metriem. Saimniece atceras, ka vienīgā kļūda, veidojot dārzu deviņpadsmit gadus atpakaļ, bija mūžzaļie augi. Tie tika iegādāti pārāk lieli, tāpēc vēlāk tika izzāģēti, un visi ir malkā. Dārzs visu laiku mainās. Kamēr krūms ir mazs, viņam ir cita vieta, bet, kad izaug, tad jāmeklē jauna. Augu izvēlē saimniece ir apdomīga. Savā dārzā viņa nelaiž iekšā petūnijas, jo tām ir jāstāv klāt ar lejkannu un šķērēm un tam nav laika. No vasaras puķēm audzētas tiek tikai begonijas un pelargonijas, jo tām nav jāiet klāt, aug pašas. Augi tiek pabaroti ar ķīmisko mēslojumu, jo saimniecei šķiet, ka ar dabīgo var ievazāt dārzā nezāles un slimības.
Pārlaist ziemu ir pavisam vienkārši, jo katrai rozītei tiek uzmesta virsū viena lāpsta neitralizētās kūdras. Tā saimniekojot desmit gadu laikā nav nosalusi neviena roze. Martā, kad nāk pirmā saule, tad kūdra ir jāparušina nost, lai rozes neapdeg. “Rozes ir izvēlīgas, niķīgas un prasīgas. Tām nepatīk mitrums, līdzīgi kā orhidejām laistīt vajag vienreiz nedēļā, bet kārtīgi. Ja katru dienu ir lietus, tad rozēm tā ir nāve.”
Vasaras atvaļinājumus Hartmaņu ģimene pavada mājas režīmā. “Mēs netiekam nekur. Lielākā izprieca ir velobrauciens gar jūru. Ja kaut kur brauc, tad noteikti ir jāatstāj kāds rožu aprūpētājs.” Arī Vitas vīrs tiek iesaistīts dārza lietās. Viņš ir atbildīgais par apdobēm, lai tās vienmēr būtu perfektas. Lai saglabātu ģeometriskas formas dobju malas, talkā nāk trimmeris. Pavasarī tiek ravēts arī mauriņš, lai tajā neaugtu pienenes. Savu dārzu saimniece cenšas uzturēt perfektā kārtībā, tomēr atzīst: “Es domāju, ka visiem dārziem nav jābūt tik sabalansētiem un aprūpētiem, jo man ļoti patīk arī mežonīgi dārzi – kā angļu, kur smilgas ir kopā ar rozēm.”
Nākošajā gadā rožu dobe tiks paplašināta. V. Hartmanei ir sapnis pavairot franču rozes, kuras ir ļoti izturīgas. Viņa cer savā dārzā iestādīt 2014. gadā Anglijā selekcionētu rozi par godu prinča Viljama un Keitas kāzām. Šķirnes īpatnības ir jau izpētītas un tās ir rožu kolekcionārei pa prātam. Ekskluzīvā roze ir ar 3 līdz 5 ziediem uz katra zara, pildīta un smaržīga. Tāpat dārzs tiks papildināts ar kādu ceriņu krūmu. Dārza saimniece atzīst, ka viņmājās rozes ir vairāk acu priecēšanai, retāk tās tiek nogrieztas un kādam dāvinātas. “Es rozes izmantoju dekorējot galdu ar rožu lapiņām, salieku baltus traukus, galdautu, un izskatās ļoti dekoratīvi. Smaržas es netaisu, arī džemu es nemāku taisīt,”nosmej V. Hartmane.

Piedalīsies konkursā
Šogad dārzs Pērkones ielā 19 startēs Liepājas pilsētas sakoptāko dārzu konkursā. Saimniece gan ir mazliet nobažījusies, vai augusta beigās vairs būs ko rādīt. Jautājot, vai savu roku pielicis arī kāds nozares speciālists, Vita Hartmane saka: “Ja pats veido dārzu, tad pāris gadu laikā jūti, kur tu gribi gulēt, kur tu gribi apsēsties. Man liekas, ka ainavu arhitekts man spiestu pieņemt kaut kādu svešu modeli. Es nevarētu pieņemt svešu cilvēku domas.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vitas Hartmanes rožu saliņa, kur favorītes ir persietes

Kategorijas