Nopeldēties tīrā ūdentiņā

2015. gada 17. augusts 07:00

166

Latvija ir bagāta ar ūdeņiem, un atpūta vasaras mēnešos pie ūdenstilpnēm ir ļoti iecienīta. Latvijā ir 2256 dabiskas izcelsmes ezeri un 12 500 upju. Jūras piekrastes garums sasniedz 500 kilometru, tai skaitā Rīgas jūras līča piekraste stiepjas 308 kilometru garumā, liecina Veselības inspekcijas informācija.
“Katru gadu peldsezonā Veselības inspekcijas speciālistiem nākas saskarties ar iedzīvotāju bažām, ka, iespējams, tieši pēc peldes novēroti dažādi simptomi, biežāk ādas alerģiskas reakcijas, ko varētu būt izraisījis piesārņots ūdens,” atzīst Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vides veselības analītiķe Daina Sudraba-Livčāne.
Visvienkāršākais veids, kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties peldvietu kvalitātes novērojumos, ir veikt vizuālus novērojumus un aizpildīt anketu Veselības inspekcijas interneta mājaslapā. D.Sudraba-Livčāne teic, ka šogad iedzīvotāji ir neaktīvāki, bet iepriekšējos gados aizpildītas anketas saņemtas regulāri – gan par ūdens kvalitāti, gan par neatbilstošu higiēnas stāvokli peldvietās. Iespējams, cilvēku pasivitāti šogad ietekmējusi ne pārāk siltā vasara – mazāk peldamies, un nav iemesla ziņot par piesārņotām peldvietām. Tagad, kad beidzot sāk lutināt siltāki laikapstākļi, iespējams, peldētāji gribēs vairāk dalīties ar saviem novērojumiem.

Jāzina riski
Liela daļa ūdenstilpņu un jūras piekrastes tiek izmantota atpūtai. Katru gadu tiek ierīkotas jaunas peldvietas un labiekārtotas jau tradicionāli iecienītas atpūtas vietas. Lai izmantotu peldvietas, nekaitējot dabai un ļaujot cilvēkiem baudīt atpūtu, speciālisti atgādina, ka jāņem vērā iespējamie riski. Atpūta pie ūdeņiem sniedz prieku sauļojoties un peldoties, bet peldvietu izmantotājiem jāatceras par drošību un izvairīšanos no nevēlamām problēmām (negadījumi un inficēšanās ar dažādām saslimšanām vai traumas). Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem starpgadījumiem, jāzina, kādu bīstamību ietver atpūta pie ūdeņiem. Tie var būt ne tikai savainojumi, slīkšana, aukstuma un karstuma ietekme, bet arī piesārņots ūdens, netīras pludmales smiltis, dažādi ķīmiski un fizikāli piesārņojumi.
Risku klātesamība peldvietās atkarīga no vairākiem faktoriem – ūdenstilpnes veida, vietas, klimatiskajiem apstākļiem, apkārtējās vides urbanizācijas pakāpes, notekūdeņu tuvuma, kā arī no ūdenstilpnes izmantošanas veida.
Viens no būtiskākajiem faktoriem ir peldvietas ūdens kvalitāte. Atšķirībā no piesārņojuma veida izšķir ķīmisko, fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu. Ķīmisko piesārņojumu rada ķīmisko vielu nokļūšana vai atrašanās ūdeņos. Tās var būt organiskas (naftas produkti, pesticīdi, bioloģiski viegli degradējamas vielas) vai neorganiskas (toksiski mikroelementi, radionuklīdi) vielas.
Mikrobioloģisko piesārņojumu rada attiecīgajam ūdens veidam netipisku dzīvo organismu, piemēram, vīrusu, baktēriju, nokļūšana tajā. Mikroorganismi, atrodot sev labvēlīgus apstākļus, var savairoties, saražojot savu biomasu, un ar savu dzīvības procesu bioķīmiskajām reakcijām pārveido ūdens ķīmisko sastāvu.
Mikroorganismi var būt labvēlīgi vai nelabvēlīgi. Patogēnie mikroorganismi, pārmērīgi savairojoties, ne tikai sagādā problēmas atpūtniekam, bet var radīt neatgriezeniskas izmaiņas visā ūdens biotopā. Pie patogēniem mikroorganismiem pieskaita rauga un pelējuma sēnītes, dažādus sīkus ūdensaugus, baktērijas un vīrusus, to skaitā enterovīrusus, fekālās kaliformas, zarnu enterokokus, koliformu baktērijas, salmonellas. Minētās baktērijas un vīrusi lielākoties tiek ievadīti ūdenī ar nepietiekami attīrītiem sadzīves notekūdeņiem.
Daudzas cilvēka darbības var radikāli izmainīt ūdens sastāvu, to piesārņojot. Ūdens piesārņojuma avoti ir rūpnīcu nepilnīgi attīrīti notekūdeņi, lauksaimniecības notekūdeņi, noplūdes no atkritumu izgāztuvēm, sadzīves notekūdeņi. Pēdējā laikā sadzīves notekūdeņos arvien vairāk konstatē paaugstinātu dažādu ķīmisko vielu saturu (mazgāšanas līdzekļi, sadzīves ķīmija). Sintētisko mazgāšanas līdzekļu nekontrolēta iekļūšana ūdeņos strauji pazemina ūdens skābekļa uzņemšanas spēju un paralizē ūdenī esošos dzīvos organismus. Līdzīgi arī ūdenstilpnēs izplūdusī nafta un tās produkti virs ūdens izveido plānu plēvi, kas neļauj skābeklim iekļūt ūdenī. Ūdens piesārņojumu ar naftu uzskata par īpaši bīstamu. Naftas kārta ne tikai traucē gaisa apmaiņai, bet arī rada virkni seku, kas rodas naftas iztvaikošanas un citu pārvērtību rezultātā.

Zilaļģes bīstamas ikvienam
Piesārņots ūdens var izraisīt dažādas saslimšanas. Fekālais piesārņojums, kas bieži sastopams vietās, kur ieplūst notekūdeņi, var būt gastroenteroloģisku saslimšanu, augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumu, dizentērijas, kā arī tādas nopietnas slimības kā vēdera tīfs cēlonis. Fekālā ūdens piesārņojuma avots var būt cilvēki vai dzīvnieki. Piesārņojuma daudzums un attīstība atkarīga no laika apstākļiem un temperatūras. Veselībai bīstama ir toksisko zilaļģu vairošanās, saskarsmi ar tām uzskata par audzēju veicinošu faktoru cilvēka organismā. Eitrofikācijas rezultātā ūdeņos attīstās aļģu sugas, kuras producē dažādas kaitīgas vielas (toksīnus). Tās savairojas ūdens “ziedēšanas” laikā, kad ir paaugstināta ūdens temperatūra (apmēram 20 grādu un vairāk). Zilaļģes sastopamas gan jūrā, gan saldūdeņos.
Arī šogad jau vairākās peldvietās Daugavas piekrastē novērotas zilaļģu savairošanās pazīmes. Zilaļģu koncentrācija peldvietu ūdenī pašlaik gan nav tādā apjomā, lai būtu iemesls noteikt peldēšanās ierobežojumus, tomēr Veselības inspekcijas speciālisti iesaka būt īpaši piesardzīgiem, izvēloties peldvietas, un novērtēt, vai ūdenī masveidā nav novērojamas zilaļģes.
Interesanti, ka ūdeni piesārņo arī netīrs gaiss.

Pašlaik kvalitāte laba
Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti katru gadu veic oficiālo jūras un iekšzemes peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu. Ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: netipiskai ūdens krāsai, virsmas aktīvajām vielām (noturīgas putas), peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem, kā arī tam, vai nav savairojušās zilaļģes vai zaļaļģes.
Kā skaidro D. Sudraba-Livčāne, analizējot operatīvā novērtējuma datus pēc katras paraugu ņemšanas, īslaicīga peldvietu ūdens kvalitātes pasliktināšanās, kad nepieciešams noteikt peldēšanās ierobežojumus (aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties), novērojama vien atsevišķas reizes peldsezonā. Vidēji tas var būt divas trīs reizes sezonā.
Peldvietu ūdens kvalitāte tiek novērtēta arī pēc četru pēdējo peldsezonu datiem, tiem piemērojot statistiskās analīzes kritērijus. Katras peldvietas ūdens tiek klasificēts kā izcilas, labas, pietiekamas vai zemas kvalitātes.
“Peldvietu ūdens ilglaicīgās kvalitātes novērtējuma mērķis ir noteikt pastāvīgos riskus, kas pasliktina vai var pasliktināt ūdens kvalitāti un apdraudēt veselību. Pēdējos gados audzis to peldvietu skaits, kurās ūdens atbilst pašiem stingrākajiem kritērijiem – izcilas kvalitātes peldvietu ūdenim. Nevienā peldvietā ūdens kvalitāte pašlaik nav vērtējama kā pietiekama vai zema,” atzinīgi rezultātus vērtē D. Sudraba-Livčāne.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nopeldēties tīrā ūdentiņā

Kategorijas