Rekurzeme.lv ARHĪVS

Suiti: Esam pret NAP paredzēto 30 reģionu centru attīstību uz "neperspektīvo" pašvaldību rēķina

2012. gada 20. septembris 13:33

378
Suiti: Esam pret NAP paredzēto 30 reģionu centru attīstību uz "neperspektīvo" pašvaldību rēķina

Alsungas novada iedzīvotāji pieņēmuši kopsapulces rezolūciju, protestējot pret Nacionālā attīstības plāna (NAP) sākotnējā redakcijā pēc būtības paredzēto 30 reģionu centru attīstību uz pārējo "neperspektīvo" pašvaldību rēķina, informē Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

19.septembrī Alsungā notika iedzīvotāju kopsapulce, kurā tika apspriesta un pieņemta rezolūcija par NAP ietvertajiem finanšu resursu ieguldīšanas principiem no 2014. līdz 2020.gadam. Pašlaik plāns paredz 119 Latvijas pašvaldības politiski sadalīt no attīstības viedokļa 30 "perspektīvajās" un 89 "neperspektīvajās", būtībā novirzot lielāko daļu Eiropas fondu resursu tā saukto "perspektīvo" pašvaldību virzienā. Tas nozīmē, ka visām pašvaldībām vismaz septiņus gadus nebūs vienādi nosacījumi nedz Eiropas fondu naudas, nedz privāto investīciju piesaistē. Iecere pēc būtības paredz septiņus gadus attīstīt 30 reģionu centrus uz pārējās Latvijas rēķina, uzskata Rozentāls.

Alsungas novada iedzīvotāju sapulces dalībnieki uzskata šādu pieeju par negodīgu. Turklāt, kā norādīja Rozentāls, NAP iezīmējas arī zināma pretruna starp UNESCO, kas Suitu kultūrtelpu, tostarp Alsungas novadu, ir iekļāvusi pasaules nozīmes nemateriālā kultūras mantojuma neatliekami glābjamo vērtību sarakstā, un Latviju, kas Suitu kultūrtelpu plāno iekļaut ekonomiski neperspektīvo teritoriju sarakstā. "Nav skaidrs, kā Latvijas valsts bez kādiem citiem kompensācijas pasākumiem plāno izpildīt savas 2009.gadā Abū Dabī uzņemtās saistības un īstenot Suitu kultūrtelpas glābšanas plānu teritorijā, kurā, lai attīstītu citas teritorijas, tiek politiski ierobežota ekonomiskā attīstība, bremzēti ieguldījumi infrastruktūrā un jaunu darba vietu veidošanās," norādīja Rozentāls.

"Tam, kas notiek, protams, ir dažādi iemesli, kas ir saistīti gan ar vairuma vēlētāju fizisko atrašanos un politisko partiju ietekmi un interesēm tieši lielākajās pašvaldībās, gan ar šo partiju politiķu vēlmi koncentrēt un kontrolēt pēc iespējas lielākus finanšu resursus. Tomēr sapulces dalībnieku skatījumā šāda pieeja, kas neizbēgami novedīs pie tālākas Latvijas lauku reģionu depopulācijas jeb iztukšošanās, nav valstiska," uzskata Rozentāls.