Izsprukšana no cūku mēra būs brīnums

2015. gada 26. augusts 07:00

232

“Ja gribi mieru, gatavojies karam,” sakāmvārdu atgādina Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece, to attiecinot uz Āfrikas cūku mēra profilaksi. Slimība pamazām tuvojas Kurzemei, un lielākais risks ar to inficēties ir mazajās saimniecībās.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) mūs apdraud ne tikai no Vidzemes un Latgales, bet arī no Lietuvas, kur inficētā zona iet Jelgavas virzienā, stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece. “Tas būtu brīnums, ja mēs no tā izspruktu,” viņa aicina nelolot ilūzijas, bet apzināties situācijas nopietnību un veikt nepieciešamos biodrošības pasākumus.
G. Kapeniece brīdina būt maksimāli piesardzīgiem, iegādājoties Lietuvā dzimušus sivēnus. “Audzētāji domā tikai par sevi un peļņu un izved arī slepeni, bez dokumentiem.”

Saslimšanu noklusē
PVD pārstāve norāda, ka mazāks risks cūkām saslimt ir lielajās fermās, jo to mūspusē ir maz, to saimnieki apzinās risku un nepārtraukti uzlabo biodrošību. Pretēja aina esot vērojama kūtīs ar dažām cūciņām – ne dezinfekcijas paklāja, ne tās līdzekļu. Biodrošības prasības visiem ir vienādas, uzsver G. Kapeniece. Arī mazajās saimniecībās jāpievērš uzmanība, lai kūtī neieiet neviens lieks cilvēks, nestaigā suņi un kaķi.
“Neviens cits nav atbildīgs – tikai īpašnieks pats.”
Visām cūkām jābūt reģistrētām. Pretējā gadījumā īpašniekam draud sods, bet cūku saslimšanas un nokaušanas gadījumā viņš par tām nesaņem kompensāciju. Nezināma izcelsme pati par sevi ir apdraudējums.
Vidzemē parādījusies nianse, ka saimnieks par saslimušu cūku neziņo veterinārārstam. Rezultātā gājušas bojā visas astoņas viņa cūkas. Šāda saimniecība kļūst par infekcijas perēkli, no kurienes tā izplatās tālāk. G. Kapeniece zina, ka cilvēki ir bezatbildīgi, un liek pie sirds nebaidīties par dzīvnieku saslimšanu ziņot. Labāk velti sacelta trauksme nekā laikus nepievērsta uzmanība.
G. Kapeniece spriež, ka informācija par biodrošības pasākumiem ir pietiekama – tā pieejama internetā, pašvaldībās izplatītajos bukletos, par tiem vēsta mediji.

Svešus kūtī nelaiž
“Kursas Laika” aptaujāto cūkaudzētāju viedokļi ir atšķirīgi. Kāda pensionāre stāsta, ka tur divas sivēnmātes, kuras kopt iet tikai pati, pat dēlu kūtī nelaiž. Barību cūkām sagatavo no pašu audzētas labības un saknēm. Kūtī valkājamos zābakus un virsdrēbes atstājot tās priekštelpā. “Par cūku drošību nebaidos,” pārliecināti saka saimniece.
Arī citai audzētājai līdzīgs stāsts, viņa uzsver izolētību un nesadarbošanos ar citiem. Dzīvojot atstatu, svešus kūtī nelaižot. Kurzemē slimības izplatītāju – mežacūku – arī neesot pārāk daudz. Dezinficējošu līdzekļu izmantošanu abas uzskata par pašlaik nevajadzīgu.
Kādas piemājas saimniecības īpašniece gan satraukusies. Jau pašā sākumā, kad ĀCM parādījies Latvijā, cūku ganāmpulku samazinājusi uz pusi. Slimības “ierašanos” viņa uzskata par laika jautājumu, tās izplatībā galvenais esot cilvēka faktors. Saimniece spriež, ka vīrusu uz mājām var nezinot atvest paši audzētāji, piemēram, pēc ciemošanās slimības skartajā reģionā. Nevarot izslēgt ļaunprātību – mežā izmestu, no ĀCM mirušu cūku. Veiktie bioaizsardzības pasākumi saimnieci nenomierina. Lietuvā esot pielietoti ļoti moderni paņēmieni, bet rezultātu nav devuši. “Plānus ilgam laikam nekaļam,” par cūkkopību saka zemniece. Tā domājot arī citi nozarē iesaistītie.

Pašvaldības gatavojas
Pagājušo ceturtdien Aizputē par šo jautājumu notika teorētiskas mācības bijušā Liepājas rajona astoņu novadu apvienotajai Civilās aizsardzības komisijai un ieinteresētajām personām. “Izgājām soli pa solim cauri bīstamajiem faktoriem,” par mācību norisi stāsta komisijas vadītājs, Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Secinājums – galvenokārt viss atkarīgs no cilvēciskā faktora. Izrunāts, kā kuram dienestam un atbildīgajām personām jārīkojas, ja ĀCM parādīsies mūspuses novados.
Viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem ir tā vīrusa dabīgā “rezervuāra” – mežacūku – izšaušana.
A. Šilis stāsta, ka no pavasara līdz šim brīdim no Aizputes novada zemniekiem nav saņemtas sūdzības par mežacūku postījumiem viņu laukos. Mednieki izmanto visu piešķirto limitu, secina priekšsēdētājs.
Medniekiem rīkoti ļoti daudzi semināri, kā bez pārpratumiem atpazīt ĀCM pazīmes nomedītai mežacūkai, bet līdz šim priekulnieki ar tām nav sastapušies, stāsta Latvijas mednieku savienības Priekules nodaļas vadītājs Raimonds Runts. “Galvenais slimības pārnēsātājs ir cilvēks,” viņš uzskata. Kritisks varot būt laiks, kad mežos dosies sēņotāji un ogotāji.
Slimības izplatības karte liecinot, ka “mēris ir neizbēgams”, apdraudēta visa mežacūku populācija. Mednieks spriež, ka reti kura izdzīvos, un sekas būs “uz ilgu laiku”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izsprukšana no cūku mēra būs brīnums

Kategorijas