Grib attīstīt melleņu audzēšanu

2015. gada 2. septembris 07:00

4285

Otro gadu “Bebru” mājās Grobiņas novada Dubeņos mellenes audzē bijušais jūrnieks Aldis Ķeiris ar sievu Elvitu. Tas ir tikai sākums, abi atzīst, jo ir paredzēti Napoleona cienīgi plāni.
Dzimtas mājās, kurās agrāk atradusies Dubeņu pienotava, liepājnieki iekopuši zemes stūrīti ar sešu šķirņu dažādiem melleņu stādiem.
To paredzēts ar katru gadu paplašināt, cik varēs finansiāli atļauties, piepērkot par aptuveni 50 stādiem.

Pārsvarā audzē mazdārziņos
Melleņu krūmiņi iepirkti no Latvijas stādaudzētavām Pūrē, Talsos un Jelgavā. Nākamos stādus audzētāji cer pavairot pašu spēkiem, jo atzīst, ka divgadīgs melleņu krūms maksā ap 15 eiro. Mazos dabūjuši, kā paši saka, par “blatu”, jo pieteikušies laicīgi, un tad viens stāds izmaksājis 7 eiro. Ogu audzēšanas prasmes A. Ķeiris apguvis pašmācības ceļā. Abi ar sievu gājuši uz izstādēm, iepazinušies ar lielajiem audzētājiem. Kādam no viņiem bijis aptuveni 40 hektāru liels melleņu lauks. Kurzemē lielākie audzētāji ir Talsos, bet pārsvarā audzē mazdārziņos pa dažiem krūmiem. Citiem ieaug, citiem neieaug un atmet ar roku. “Pašiem arī daži krūmi neieauga,” pastāsta A. Ķeiris.

Uzķeras uz ažiotāžas āķa
Pirms tam par melleņu audzēšanu ļoti daudz lasījuši internetā. Abi atceras, ka pirms diviem gadiem bijusi liela ažiotāža ap mellenēm. Cītīgi sākuši lasīt pieejamo informāciju, kura sākumā bijusi ļoti skopa. Sākotnēji ogas Latvijā ievestas no Amerikas un sakrustotas ar zilenēm. Abi atzīst, ka melleņu audzēšanā ir jāiegulda daudz mazāk darba nekā, piemēram, zemeņu. Grūtākais ir stādīšana un stādu appļaušana. Saimnieks pastāsta, ka pirmos gadus ziedus ieteicams plūkt nost, lai stāds vairāk aiziet saknē. “Bebru” māju izvēlētie stādi būs līdz 2 metriem, arī ogas ir dažāda lieluma. Šodien aizsākto biznesu Ķeiri vēl sauc par eksperimentu, jo jānoskaidro, kuras šķirnes būs labākās un ejošākās. “Cik es esmu lasījusi, tad teorijā rakstīts viens, bet, kad sāk audzēt, ir pilnīgi kaut kas cits,” saka audzētāja sieva. “Tas atkarīgs no zemes un laikapstākļiem. Iemācīties to nevar. Vidzemē un Latgalē pa ziemu mellenes nosalst, mums laiks ir labāks, es domāju, ka nevajadzētu tā būt,” piebilst A. Ķeiris. Mellenes tiek stādītas, izrokot 50 centimetru dziļu bedri un piepildot to ar kūdru. Pa virsu tiek uzkaisīta mulča, svarīga ir arī aplaistīšana. Krūmi tiek pabaroti ar minerālmēsliem. To saimnieks dara pavasarī, kad vēl nav ogu. Pagājušajā gadā ap krūmiem iesēts zāliens, bet abi parēķinājuši, ka tas sanāk ļoti dārgi, tāpēc iztiks ar dabisko zāli.

Sapņo par viesu namu
“Sākumā visu darījām tā, kā bija rakstīts pamācībās, bet ar laiku katrs iemācās savu paņēmienu, un ne viss ir jāklausās no citiem,” nosaka E. Ķeire. Sākumā Alda sieva uz jauno biznesu skatījusies skeptiski, tomēr šodien secina, ka izskatās, ka tas varētu izdoties. “Cik zinu, odziņas pieņem ļoti daudzās vietās, pieprasījums ir, turklāt tās ir labas veselībai – vienkārši zelta oga.” Pašiem gan šogad izdevies panašķoties ar 3 – 4 krūzītēm melleņu, tomēr tas ir tikai pats sākums, kamēr krūmi kārtīgi ieaugs. Ap melleņu lauku apjozts žogs, tas krūmus pasargā no stirnām un zaķiem.
Pagaidām Ķeiru ģimene lauku mājas apdzīvo tikai darbadienu vakaros un brīvdienās, tomēr abi cer pārcelties uz lauku mājām pavisam. Iekopts ne tikai melleņu lauks, bet arī bijusī cūku kūts, tajā iekārtota atpūtas telpa. Savukārt sētā, goda vietā, novietota Alda dzimšanas dienas dāvana – grils. Tas ir “Bebru” māju lepnums. Uz tā var gan vārīt zupu, gan kūpināt gaļu. Brīvdienās un svētkos ap to pulcējas gan paši, gan draugi un radi. Nākotnē abi cer uzcelt arī pirti un kūts augšstāvā iekārtot istabiņas. “Kādreiz te būs arī viesu nams un melleņu zaptes,” nosmej Elvita Ķeire.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grib attīstīt melleņu audzēšanu

Kategorijas