Šļakatas pa gaisu! Dzīves svinēšana Bādenē

2015. gada 7. septembris 07:00

383

Šļakatas pa gaisu! Dzīves svinēšana Bādenē

Vasaras sākums neko labu nesolīja – vējains, lietains laiks, ūdens pietiekami vēss, lai zustu vēlēšanās tajā pat iebrist. Savāda sakritība, bet līdzīgi bija arī Austrijā, vismaz tās lielākajā federālajā zemē Lejasaustrijā, kur kopā ar dzīvesbiedru pavadījām piecas dienas jūnija otrajā pusē. Atgriežoties Latvijā, sapratu, ka ceļojuma laikā vislielāko prieku sniedza nevis pastaigas pa galvaspilsētu Vīni, tās pilīm un baznīcām, bet gan diena, kuru pavadījām Bādenē – nelielā Austrijas kūrortā. Kulmināciju piedzīvojām veselības un izpriecu centrā “Römertherme”. “Vai tiešām, lai ietu peldēties, ir jābrauc tik tālu?” vīrs mani vēlāk labdabīgi paķircināja.
Nelielā pilsēta Bādene atrodas 26 kilometru attālumā uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas; tā uzcelta Vīnes meža austrumpuses nogāzēs un sērūdeņraža avotu dēļ plašā apkārtnē bijusi iecienīta jau seno romiešu laikā. Toreiz gan šo vietu dēvēja citā vārdā – Aquae Pannoniae. Mūsdienās Bādene ir smalks kūrorts, kur apmeklētājiem piedāvā plašu pakalpojumu un arī izpriecu klāstu – ne tikai peldēšanos un ārstēšanos vien. Taču tagad par visu pēc kārtas.

Šrota lūznis – māksla
Nokļūstot Bādenes dzelzceļa stacijā, šķita, ka prieks par viesošanos Austrijā tiks nedaudz sabojāts, jo sijāja smalks lietus un gaiss bija vēss – gluži tāpat kā Latvijā. Par laimi gan, jāsaka – šī izjūta ātri vien pagaisa, jo kūrorts savus viesus prot ieinteresēt jau tad, kad sperti vien pāris soļu vecpilsētas virzienā. Vispirms izgājām caur austriešu dramaturga, Vīnes modernisma pārstāvja Artura Šniclera vārdā nosaukto parku. Izrādās, Vīnē dzimušajam literātam Bādene bijusi iecienīts nedēļas nogaļu un brīvdienu mērķis. Viņu kūrortam piesaistījusi gan sabiedriskā dzīve, gan skaisti iekoptie parki, gan, pats par sevi saprotams, arī plašās ūdens dziedniecības iespējas. Mūsu uzmanību parkam piesaistīja zālienā izvietotie modernās mākslas darbi – viens no tiem bija avārijā smagi cietusi automašīna. Godīgi sakot, mākslu šai lūžņu kaudzē saskatīt tā arī nepratām; sabuktētajam automobilim piemērotāka vieta būtu lūžņu pārstrādes cehā, nevis kūrorta centrā.
Izejot caur A. Šniclera parku, nokļuvām vecpilsētā, kur ieliņas, ko grezno veikalu un kafejnīcu tuvumā novietotās palmas un ziedoši rododendri milzu podos, pārsvarā paredzētas tikai gājējiem. Protams, nemaldīgi atradām pilsētas centrālo laukumu, kura vidū lepni slejas tēlnieka Džovanni Staneti veidotā Trīsvienības kolonna. Tai pretī atrodas pilsētas rātsnams – monumentāla trīsstāvu ēka. Šķiet pat dīvaini, ka tik mazai pilsētai ir tik liela mērija. Nogriežoties ieliņā, kas aizvijas gar rātsnama kreiso pusi, aizejam līdz vienkāršam divstāvu namiņam dzeltenā krāsā. Uzmanību piesaista tikai marmora plāksnīte, kas piestiprināta fasādes pusē. Tajā ar apzeltītiem burtiem iegravēts, ka 1821., 1822. un 1823. gada vasaras mēnešos šeit dzīvojis vācu klasiskās mūzikas komponists Ludvigs van Bēthovens, kurš savā pēdējā Bādenē pavadītajā gadā sacerējis ievērojamu daļu 9. simfonijai. Šo rindu autore atļaujas apgalvot, ka minētais skaņdarbs pazīstams ikvienam lasītājam: tā finālā skan “Oda priekam”, kas izvēlēta par Eiropas Savienības himnu.

Neaizmirstamie ūdensprieki
Vieta, kuru pēc brauciena atceros ar lielu prieku – veselības centrs “Römertherme”– iekārtota greznā namā. Tā kā lietus aizvien vēl nemitējās, šai namā sākotnēji iegriezāmies vien intereses pēc un lai nedaudz sasildītos. Vilinošs šķita jau foajē, kas veidots tā, lai cilvēkiem būtu vēlme šeit uzkavēties pēc iespējas ilgāk. Tieši pretī ieejai ir stikla siena, caur kuru redzami vairāki baseini, viens no tiem īpaši liels, ar samērā daudz peldētājiem. Foajē pa labi atrodas restorāns, kura durvīs stāvēja viesmīlis un gaidīja apmeklētājus, savukārt pa kreisi – biļešu kases un ieeja uz baseiniem.
Uzzinājuši, ka biļeti baseiniem var nopirkt uz trim stundām, nevis vienu, sākumā nedaudz šaubījāmies, vai tik ilgu laiku neapniks peldēties, taču pieredze atklāja, ka nē – šīs trīs stundas pavadījām jautri, bez nekādas garlaicības! Samaksājot par ieejas biļeti, mums tika piešķirti gumijas rokas pulksteņi, kuros kasiere ieprogrammēja laiku. Visā peldēšanās laikā pulkstenis atrodas uz rokas, lai nepazustu.
Kā zinādami, ka šai dienā mums paredzētas ūdens atrakcijas, peldkostīmus un dvieļus bijām paņēmuši mugursomā līdzi, savukārt apmeklētājiem, kuriem baseinam nepieciešamo mantu nav, iespējams tās iegādāties turpat nelielā veikaliņā, taču jārēķinās ar augstajām cenām. Piemēram, vīriešu peldbikses maksāja 35 eiro, tāpat nesamērīgi dārgi bija arī dvieļi un baseina čības.
Tikai ieejot plašajā baseinu telpā, ko sedz stikla jumts, pamanījām, ka šeit ir iespēja izmantot arī divas āra peldvietas. Lasītājam varētu rasties jautājums: vai patiesi trīs stundas ūdens atrakcijām nav par daudz? Protams, visu laiku tikai peldēt vai plunčāties nav iespējams, tādēļ ik pa brīdim no baseina izkāpām un pastaigājāmies pa zāli, kurā tie iekārtoti. Milzīgās telpas vidū izveidots tiltiņš, lai atvieglotu tikšanu no vienas tās malas līdz otrai. Tas pat ir svarīgi, jo vienā baseina malā atrodas restorāns! Ko tādu savā pieredzē piedzīvoju pirmoreiz! Cilvēki peldkostīmos, peldmēteļos vai arī ietinušies dvielī ūdensprieku starplaikā sēdēja pie restorāna galdiņiem, skatījās, kā citi peld, un ieturējās.
Interesanti bija pavērot šā centra darbinieku, kurš peldviesus nedaudz uzraudzīja, vai kādam nav nepieciešama palīdzība, kā arī ik pa brīdim mēģenē iesmēla baseina ūdeni, lai, izmantojot bordo krāsas reaģentu, to pārbaudītu. Diez kas notiktu, ja viņš pēkšņi konstatētu, ka ūdens kvalitāte ir pasliktinājusies?
Lielākais kazino Eiropā
Stāsts par Bādeni nebūs pilnīgs, ja ne ar vārdu nepieminētu kūrorta parku, kura aizsākums datēts ar 1792. gadu. Ziedu bagātība, senlaicīgās strūklakas un celtnes, piemēram, mūzikas paviljons, kurā vēl aizvien ik vasaru rīko koncertus, parkam piešķir neatkārtojamu šarmu. Vispirms uzmanību piesaistīja Undīnes aka, kura izveidota par godu Bādenes ūdensvada ierīkošanai 1903. gadā. Tālāk mūsu ceļš veda uz komponistu Johana Štrausa un Jozefa Lannera pieminekli, kas ir iemīļotākā fotografēšanās vieta.
Daudz vairāk par minētajiem apskates objektiem aizrāva ziedu daudzveidība un pārbagātība. Jau agrāk bijām konstatējuši, ka Austrijas pļavās ziedošās puķes lielākajā daļā mums ir svešas, jo Latvijas fauna kaut nedaudz, bet atšķiras. Staigājot pa parka celiņiem, mēģinājām pamanīt kādu zināmu augu. Piemēram, hostas šeit ir tikpat iecienītas kā pie mums, savukārt Austrijas augu topa pirmo vietu neapšaubāmi ieņem rozes. Savukārt parka pļavā netālu no slavenā Bādenes kazino pamanījām divus brīnumus – taurenīša formā izveidotu puķu dobi un raibi raibo Bādenes ziedu pulksteni, kas kūrorta viesus priecē kopš 1928. gada.
Rezumējot jāatzīst, ka mazā Bādene pie Vīnes vienaldzīgu neatstās nevienu. Vienu iepriecinās nesteidzīga pastaiga kūrorta parkā, citu – peldēšanās termālajos ūdeņos vai kādas dziednieciskas procedūras, taču vēl kādu – austriešu komponistu klasiskās mūzikas koncerts Vasaras arēnā kūrorta parkā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Šļakatas pa gaisu! Dzīves svinēšana Bādenē

Kategorijas