"Kazdanga dzīvo, Kazdanga rullē! Salidojums var notikt!"
Pozitīvas atmiņas, sirsnīgi rokasspiedieni un ziedi sirdis pildīja siltām emocijām un pat smidzinošais lietus 5. septembrī netraucēja satikties Kazdangas tehnikuma absolventiem un pedagogiem, lai kopīgi atskatītos uz 85 gadu seno skolas vēsturi.
Svinīgajā uzrunā Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis pārbauda, vai zālē sabraukuši visi agronomi, zootehniķi, mehāniķi un zivkopji, kuri reiz skolu absolvējuši. Atsaukušies visi, tāpēc priekšsēdētājs nosaka: “Kazdanga dzīvo, Kazdanga rullē! Salidojums var notikt!” Salidojuma organizatori pastāsta, ka vislielākā atsaucība ir no 1959., 1961. un 1968. gada absolventiem. Dienas vidū reģistrējušies bija ap 160 dalībnieku. Sastaptie absolventi vienbalsīgi atzīst, ka salidojums vienmēr nes siltas atmiņas.
Satiek kursabiedrus
“Ir forši, bet mūsu kurss satiekas gandrīz katru gadu. Mums ir tāds draudzīgs kodols, pat nezinu, vai citiem tā ir. Lielākais prieks ir par to, ka es zinu visus. Citam varbūt vieglāk gājis, citam grūtāk, bet visi ir uz pareizā ceļa. Kā saka, pa grāvjiem neviens nav,” pastāsta Aigars Stonis. Viņš 1984. gadā tehnikumā ieguvis agronoma izglītību, tomēr atzīst, ka no kursa iegūtajā profesijā strādā tikai viens cilvēks. Viņš uzskata, ka agronomi nav vajadzīgi, ja pašam nav saimniecības.
Savā profesijā strādā Laimdots Riežnieks, kurš Kazdangā 1982. gadā beidzis mehāniķus. Vaicājot, vai izdevies sastapt kādu no kursabiedriem, viņš nosaka: “Skumji jāpaziņo, ka nevienu īsto kursabiedru vēl neesmu saticis, bet kaut kas jau parādīsies un būs jau būs.” Daži no tā laika skolasbiedriem dzīvojot kaimiņos, bet pārejos saticis pagājušajā salidojumā.
Kursabiedru meklējumos izdodas sastapt arī Valiju Rogu. Viņa ir viena no vecākajām salidojuma apmeklētājām un 1949. gadā beigusi agronomus. “Nav izdevies vēl satikt nevienu. Es te stāvu un skatos, daudz baltu galvu. Salidojumu apmeklēju 10 gadus atpakaļ, tad kursabiedru bija vairāk. Tagad cits ir uz gultas, cits ir aizgājis tajā saulē. Vēl aizvien sazinos ar kursa meitenēm, no 15 meitenēm vēl sešas esam. Tās vecenes, ziniet, ir izturīgas! Puiši bija 13, bet tagad palicis viens vienīgs Jānis Blūms. Pacilājošs garastāvoklis, visi jaunāki, tikai ar baltām galvām,” nosaka sirmā, bet enerģiskā kundze.
Izdod grāmatu
Starp absolventiem un skolotājiem arī pazīstamais skolotājs, sporta treneris, vēsturnieks un publicists Alfrēds Leja. Nav viegli uzskaitīt visus amatus un titulus, ko savulaik ieņēmis un saņēmis kazdandznieks. Salidojuma laikā dienasgaismu ieraudzīja viņa sarakstītā grāmata “Kā sportoja Liepājas rajonā”. Arī pats A. Leja savulaik ir beidzis Kazdangas tehnikumu – iestājies 1943. gadā un absolvējis 1948. gadā, kā pats saka, ļoti dēkaini. “Valsts eksāmenus pieņēma Lauksaimniecības ministrijas priekšnieks, visiem absolventiem iedeva anketu, tur bija viens jautājums – Vai tu mīli lauksaimniecību? Es uzrakstīju, ka nē. Tad sacēlās baigā vētra, priekšnieks sasauca pedagoģisko padomi un sauca: “Ko jūs te esat izaudzinājuši! Vanckars jums te ir iznācis! Beigās viņš pasaka, ka nemīl lauksaimniecību. Nedodiet viņam diplomu, lai viņš iet, kur grib!” Tad mani aizveda uz Aizputes apriņķa pārvaldi un tur sadalīja amatos. Visiem uzreiz pateica, kur tu iesi, un man pateica: “Jums ar to lauksaimniecību tā pašvaki, dosim jums sporta darbu, jūs būsit Aizputes apriņķa sporta biedrības “Daugava” padomes priekšsēdētājs.” Tā es sāku savas darba gaitas, četrus gadus pēc tam Kazdangas tehnikuma direktors mani aicināja atpakaļ. Atgriezos tehnikumā 1952. gadā un nostrādāju līdz 1972. gadam, bet te nebija normāli apstākļi, lai strādātu. Lūdzos, lai ceļ sporta zāli, to necēla. Līdz pensijai aizgāju strādāt par pamatskolas direktoru. Mani aicināja, lai es atgriežos atkal tehnikumā, bija cits direktors, citi apstākļi. No skolas pedagoga darba aizgāju prom 90. gadu sākumā.” Pazīstamais sporta skolotājs Kazdangā ieguvis agronoma izglītību, tomēr sirdij vienmēr tuvāks bijis sports. Kazdangas tehnikuma audzēkņi tajā laikā vienmēr bija sporta rezultātu spicē.
Skolas vairs nav
Skolu jubilejā ieradies sveikt arī bijušais tehnikuma direktors, tagad SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis. Viņš skolu vadījis laika posmā no 1989. līdz 1994. gadam. Tas bija laiks, kad daudz kas mainījās. Izmaiņas skāra ne tikai mācību procesu, bet arī praktiskās apmācībās. Kopumā gadi tehnikumā bijuši interesanti. “Man jau vairāk kā direktoram iznāca būt, pasniedzot diplomus. Ja kāds bija nogrēkojies, ziepes sataisīja, tad man vajadzēja izšķirties, ko tad darīt – slēgt ārā vai atstāt.” Laiku direktora amatā viņš vērtē pozitīvi: “Dzīvoju ar demokrātiskiem uzskatiem, neesmu bijis ar autoritatīvu vadīšanas stilu. Piegāju tā diezgan reāli tam visam.”
Lai gan skola savu darbību beigusi, tomēr daudzi tās absolventi kļuvuši gan par prasmīgiem lauksaimniekiem, gan uzņēmumu vadītājiem, gan uzticamiem darbiniekiem.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām