Viens traktors – divas degvielas
Ap ES prasību traktoros liet iekrāsotu degvielu šķēpi tiek lauzti jau sen. Pašlaik kā pēdējais tās izpildes termiņš Latvijā ir noteikts 30. oktobris. Zemniekiem nav līdz galam skaidri krāsainās degvielas lietošanas noteikumi, pastāv bažas, ka tās cena “noēdīs” subsīdijas.
“Tas ir smagnējs jautājums,” atzīst Durbes novada bioloģiskās ZS “Pauzeri” saimnieks Raimonds Rencis. Ar Lauku atbalsta dienestu par šo jautājumu zemnieku sapulcēs esot diskutēts “līdz nemaņai”, ieviešana daudzas reizes atlikta. Zemnieks pieļauj, ka lielās saimniecības šo lietu “pietur”. Piemēram, tas nav izdevīgi, ja saimniecībā ir lielās fūras, kas ved graudus un citu produkciju uz ostu. Krāsotā degviela paredzēta tikai lauku darbu veikšanai.
Lauksaimnieku neziņu vairo nosacījumu maiņa. Sākumā bijusi prasība, ka krāsoto varēs lietot tikai zemes apstrādei. “Tad iznāk, ka ne pļaušanai, ne kulšanai,” secina R. Rencis.
Bioloģiskajiem zemniekiem ar valsts subsidēto degvielas daudzumu nepietiekot. Būtu nepieciešami ap 100 litriem uz hektāru, jo ķīmiju lietot nedrīkst. “Par papuvi subsīdijas maksā, bet degvielu nedod,” norāda zemnieks.
Priekules novada lauksaimnieks Andis Eveliņš uzskata, ka lietas ir jāsakārto. Esot taisnība, ka neiekrāsotā subsidētā degviela tiek lieta personīgajās automašīnās.
“Par to, ka tā būs krāsota, man uztraukuma nav,” saka gavieznieks Dainis Mednis. Viņam neesot nepieciešami tik lieli daudzumi, lai būtu jāuztraucas par uzglabāšanu. Pagājušajā gadā ar iedalīto bezakcīzes degvielu viņam nav pieticis, pircis klāt par pilnu cenu. “Bet, ja zemnieks strādā ar tehnoloģijām, kas limitu neiztērē, kāpēc gan nevarētu ieliet automašīnā?” Pāri varot palikt arī tad, ja graudu pārvadāšanai izmanto pakalpojumus no malas.
Noteikumos D. Mednis neesot “smalki iedziļinājies”, bet būtu muļķīgi, ja paliktu variants, ka līdz pirmapstrādei graudus drīkst vest ar krāsoto degvielu, bet iztīrītos vairs ne.
Gan R. Rencis, gan D. Mednis uzskata, ka pievienotās krāsas dēļ degvielas cena mainīsies. To sadārdzinās krāsošanas process, uzglabāšana, pārvadāšana un administrēšanas izdevumi. “Beigās sanāks tāda pati cena kā ar akcīzi.” Šādu variantu pieļauj arī Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane. Viņa ir strikta: “Neredzu šai prasībai jēgu.” Saimniecībā, kas galvenokārt nodarbojas ar graudkopību, viena un tā pati tehnika tiek izmantota gan ražošanai, gan vides sakopšanai un palīgdarbiem, bet ne visu drīkstēs veikt ar viena veida degvielu. Būšot arī vajadzīgas jaunas degvielas tvertnes – un tas būs ražošanas izmaksu sadārdzinājums. Kā allaž, līdz pēdējam brīdim nebūšot zināmi visi konkrētie noteikumi. Piemēram, vai, vedot graudus no lauka, krāsoto degvielu varēs liet traktorā, bet automašīnā ne?
ES direktīva paredz krāsot degvielu arī ar samazināto akcīzes nodokļa likmi. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone skaidro, ka, ieviešot krāsošanu, panākta likmju diferenciācija pa nozarēm: lopkopībā tie būs 130 litru uz hektāru, graudkopībā – 100 litru, pārējās nozarēs – 60 litru. Līdz šim subsidētā degviela, iespējams, palikusi pāri tā sauktajiem appļāvējiem, kas zemi neapstrādā, un viņi varējuši to izmantot personīgām vajadzībām.
Biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) pārstāvji jaunajā sistēmā saskata praktiskas dabas trūkumus. ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka jaunie limiti ir nepietiekami, jo piena lopkopībā strādājošie iztērē vairāk nekā 130 litrus uz hektāru. Lai uzglabātu krāsoto un nekrāsoto degvielu, saimniecībā nepieciešamas vismaz divas tvertnes, un vienas iegāde izmaksājot vismaz 3000 eiro.
Iebildes izskan arī pret prasību, ka degvielu ar samazināto akcīzes nodokli lauksaimniekiem dod izmantošanai tehnikā, kas nepārvietojas pa ceļiem. Tātad to nevarēs izmantot smagajām automašīnām, lai, piemēram, aizvestu nodot graudus.
Izskan aprēķini, ka marķētās dīzeļdegvielas cena pieaugs pat par pieciem līdz sešiem eiro centiem par litrā. Neesot arī veikti pētījumi iekrāsotās dīzeļdegvielas ietekmi uz dzīvniekiem, vidi, traktoru un citas tehnikas dzinējiem. Ir bažas, ka krāsainās pēdas var palikt degvielas vedēju, uzpildes staciju cisternās un radīt problēmas tiem, kas ar lauksaimniecību nemaz nenodarbojas.
Saimnieki bažījas, ka nāksies iegādāties arī lieku traktoru, ar ko braukt uz mežu pēc malkas vai izšķūrēt ziemā ceļu. Ar iekrāsoto degvielu to darīt nedrīkstēs, tiekot solīta stingra kontrole. Savukārt degvielas nomaiņa vienā traktorā esot darbietilpīgs process.
L. Gūtmane brīnās par zemnieku vienaldzību šajā jautājumā. Lielākā daļa gaidot, lai to kāds atrisinātu viņu vietā. Par iespēju lauksaimniekiem arī turpmāk pirkt un lietot nemarķētu bezakcīzes dīzeļdegvielu tiek vākti paraksti interneta vietnē www.manabalss.lv, bet līdz šim īpašu atsaucību lauksaimnieki nav izrādījuši. No nepieciešamajiem 10 000 parakstiem līdz pirmdienai uzlikti vien 703.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām