Izmanto, ko citi met ārā

2015. gada 11. septembris 07:00

5297

Priekules vidusskolas darbmācības skolotājs Kristaps Šteinbergs savās stundās bērniem māca izmantot materiālus, kurus citi gatavi izmest. “Es mācu ieraudzīt lietas, mācu saskatīt, kā no saimniecībā nederīgā var pagatavot ļoti derīgas mantas,” saka skolotājs.

“Kursas Laiks” Priekules vidusskolas darbmācības kabinetu apmeklēja pirms 5. klases pirmās šā mācību gada stundas, kad gaidāma drošības instruktāža. Ralfs Spēks un Aleksis Kiceļuks stundas sākumu gaida uz citu skolēnu darinātiem krēsliem. Tie tapuši no veciem automobiļu sēdekļiem. “Te tikai stūres pietrūkst,” aiz galda nosēdušies, smejas zēni. Katrs priekšmets kabinetā liecina par otrreizēju materiālu izmantošanu. 21. gadsimtā, kad rūpniecisko atkritumu un it kā nederīgo lietu gan no koka, gan metāla, gan plastmasas kļūst aizvien vairāk, šāds uzsvars ir nozīmīgs, jo materiālu pārstrādei būtu jāpatērē pat lielāka enerģija nekā to otrreizējai izmantošanai.

Skolēni piedzīvo atklāsmi
K. Šteinbergs citu pēc cita no skapjiem izvelk skolēnu darinātos priekšmetus. Katram ir savs stāsts, jo materiāli sadabūti gan no gatera atgriezumiem, gan uzmeklēti pašu skolēnu bēniņos. “Bērniem tā ir atklāsme, ka no vecām un nederīgām lietām iespējams izveidot derīgas lietas. Cenšamies gatavot ko tādu, ko viņi var nest mājās un dot saviem vecākiem lietošanā un izmantot arī paši,” saka K. Šteinbergs, rādot grāpju paliktņus, kurus bērni izgatavojuši no kokmateriāliem, kas citādi būtu nonākuši krāsnī.
Jautāts par automobiļu sēdekļiem kabinetā, K. Šteinbergs smejas: “Tie viņiem patīk un uzreiz piesaista uzmanību, jo ir praktiski lietojami. Sēdekļi ir mīksti, un tajos var atlaisties. Domāju, kad viņi izaugs, katram garāžā būs šāds krēsls, nelon taču pirkt neērtāku veikalā.”

Atrod radošu kopību
Nozīmīgi ir panākt, ka skolēni, meklējot materiālus, piedalās radošajā procesā. “Katrs priekšmets vispirms ir jāizdomā, bet pēc tam ir jāizdomā, no kā to taisīt, un tad var izrādīties, ka sākotnējā ideja ir mazliet jāmaina. Ir iespējams, ka vispirms ir materiāls, bet pēc tam tikai rodas doma, ko no tā var pagatavot. Tas ir process, kurā piedalāmies visi kopā: gan skolotājs, gan skolēni. Un netieši tiek iesaistīti arī vecāki,” saka K. Šteinbergs.
Tieši radošumu veicinot, pirmajā stundā piektklasniekus sagaida atjautības uzdevums. Uz galda Latvijas karte no finiera, kurā no mazākiem gabaliņiem visi novadi. Tāda prāva puzle. “Vispirms ir jāparāda atjautība un zināšanas par savu dzimto zemi. To darīsim pēc drošības instruktāžas. Darbs vienmēr saistās ar dzimteni, jo, ko darot, vairojam savas zemes un pašu labklājību,” tā skolotājs.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izmanto, ko citi met ārā

Kategorijas