Lai dūmi parādītos īstajā vietā

2015. gada 14. septembris 07:00

467

Kāds pieredzējis skursteņslauķis, kuram darba stāžs jau 55 gadi, teicis: “Uzkāpsi reizi uz jumta, saslimsi uz visu mūžu.” Dainis Kreināts teic, ka ar viņu tā arī bijis. Skatījies līdzi, kā paša mājā darbojas atsūtītais tīrītājs, bet plīts joprojām kūpējusi. Dainis izdomājis, kurā vietā vēl vajadzētu paskatīties, un sekmīgais rezultāts bijis stimuls – “es arī varu”. Oficiāli ar šo arodu viņš nodarbojas no 2005. gada, strādā kā pašnodarbinātais. Lai dabūtu meistara diplomu, bija jābūt stāžam, jāiziet kursi.

Cienā ar pankūkām
“Viņi drīkst basām kājām man sekot divpadsmit metru attālumā,” meistars Dainis norāda uz diviem saviem mācekļiem. Stepans Rila stāsta, ka šajā statusā būs septiņus gadus. Nākamā pakāpe ir zellis, bet meistara vārdu var iegūt pēc Rīgā Amatnieku biedrībā nokārtota eksāmena. Jāzina ne tikai praktiskās lietas, bet arī likumi, darba drošība, piebilst Roberts Vītoliņš.
Vai meistars neaudzina sev konkurentus? “Jā!” Dainis vienkārši atbild. Un smejas, ka kādreiz varbūt varēs sēdēt pie galda un dzenāt abus pa adresēm. “Arods ir sarežģīts, grūts un atbildīgs,” atklāj Stepans. Arī pilsētā netrūkst māju ar krāsns apkuri un skursteņiem un katra ir citādāka. “Nav arī divas vienādas saimnieces. Viena cienā ar penkokiem, otra vispār runāt negrib,” iespaidos dalās Dainis.
Jāizpēta un jāsaprot katra dūmvadu sistēma. “Vecie mūrnieki mūrējuši ļoti forši,” novērtē Stepans. Ēkā, kur nekad nav krāsnis tīrītas, pat pelnu nav bijis – tik meistarīgi veidotas. Turklāt “katrai mājai ir sava aura”, vērš uzmanību Stepans. Ja tā slikta, nav vilkmes arī skursteņos. Gadījies, ka nav vilkmes pat ideāli iztīrītā sistēmā.
Skursteņslauķi jūtot saimnieka attieksmi pret māju un norisēm tajā. “Citiem skursteņslauķi patīk, citi ar jokainu aci noskatās.” Jābūt arī psihologam, jo dažs grib bēdas, cits priekus izstāstīt. Dažs tāpēc vien izsaucot, lai varētu parunāties. “Skursteņslauķi nes laimi. Tāpēc jau ir melni, ka no istabas iznes visu ļauno,” apgalvo Stepans un teic, ka viņam būs laba profesija. Darba pietikšot, no amatbrāļu konkurences viņš nebaidās. “Ir patīkami izdarīt cilvēkam labu, tad arī pats labi jūties.”

Nelaimē neatstāj
Daiņa brigāde pakalpojumus sniedz visā Liepājas apkaimē un arī tālākā rādiusā. Meistars izdomājis savas darbības moto – “Par tīru gaisu un pareizu dūmošanu”. Tīrs gaiss norādot uz ventilācijas sistēmu kārtību, bet “dūmiem uz jumta jāparādās pareizajā vietā”. Sezona ilgst no maija līdz novembrim, decembrim. Dažs “pamostoties” arī janvārī. Gadījies jumta korē pa sniegu brist kā pa trepēm. Klientiem vienmēr piesakot, lai aicina tūdaļ pēc apkures sezonas beigām. Rudens pusē pieprasījuma dēļ nākoties arī atteikt. Šovasar ne tik daudz darba smagums, bet karstums spiedis. Pie vienas krāsns jāpavada vismaz viena stunda, bet mājā tādu var būt trīs. “Un kamēr vēl izrunājas...”
Par niansēm un izmaiņām sistēmās jādomā bieži – “Ko tur vēl varēja izdarīt, lai nekūpētu?” Tad mēģina informāciju “izvilkt no saimniekiem” un problēmu risināt. Kādas lielākās kļūdas saimnieki pieļauj? “Kurina drēbes. Par plastmasas pudelēm saku: dedziniet, bet tiksimies biežāk. Tad jārēķinās arī, ka smaku jutīs kaimiņi.” Katrā vietā arī jāsniedz padoms. Katra situācija jāatrisina, nedrīkst atraidīt. “Ja saimniece raud, tad jācīnās. Nedrīkst sarāt un aizmukt.” Ja nepieciešams, iesaista podniekus un citus speciālistus.
“Cits piešauj šīberi, bet apakšas durtiņas atstāj krietni vaļā. Tad viss “smagums” paliek iekšā un arī siltuma nav. Vēlamāk ir rīkoties otrādi, tad dūmam vieglāk pazust.”

Pogas vairs nerauj
Kad Dainis uzvelk meistara goda ancuku, Stepans paķer: “Nu tu pēc Ķenča izskaties.” Aiz jostas aizbāztā karote pagarā kātā agrāk esot lietota to vietu aizsniegšanai, kurām netiek klāt ar roku. “Tagad modernāk – ar putekļu sūcēju.” Baltais kakla lakatiņš arī darbam – to aizliek priekšā mutei un degunam pret putekļiem.
Spožie aksesuāri atvairot, lai neveiksmi nepievelk pats sev. “Vai pats tam ticat?” jautāju tieši. “Obligāti. Kā lai es neticu? Ir jātic.” Arī lietišķā sarunā Dainis it kā nemanāmi kāpj pāri robežai starp pragmatisko un mītiski romantisko. Viņa atraktivitāti pamanījuši kāzu vedēji, un dažkārt jaunais pāris pēc laulību ceremonijas “nejauši” pilsētā sastop skursteņslauķi pilnā ekipējumā, kurš dod “kārtīgus novēlējumus” un laimes pogu piedevām. Lai tās raušana no apģērba nesabojātu drēbi, Dainis sarūpējis īpašu pogu krājumu azotē.
Gaviezes senlietu krātuves veidotāja Alma Kāle ir sajūsmā par Daiņa dāvanu pēc darbošanās ēkā – viņas atslēgu piekaram nemanīti tikusi pievienota poga ar skursteņslauķa attēlu.
Uz jostas iegravēts amata brālības ģerbonis. Tā esot Daiņa ideja, kas noskatīta Mazajā ģildē no vecajiem ģerboņiem. Darinājis meistars Liepājā, arī formastērps šūdināts vēju pilsētā. “Cenšos būt Liepājas fans. Fanoju par savu darbu.”

Darba devējs – vārna
“Kāpēc skursteņslauķim galvā cilindrs, zināt?” eksaminē Dainis un kliedē sarunas biedru nezināšanu: “Lai spainis nav jānes līdzi. Noliek pie plīts, iegrābj sodrējus, iet ārā un izber. Un, kad iet parādē, skursteņslauķi nes līdzi pilnus cilindrus ar konfektēm, ko izdāļā bērniem.”
Daiņa klienti ir gan privātie, gan pašvaldības un valsts iestādes. Gadoties, ka konkurenti paņem viņa objektus. “Lai ņem! Galvenais – lai visu labi izdara! Viņi tos pašus sodrējus sarijas.” Dainis par amata brāļiem sakot tikai labu. “Man patīk viņu sabiedrība.” Viņš labprāt piedalās skursteņslauķu parādēs, kas pulcējas Rīgā un citās pilsētās. Tā ir relaksācija, bet šogad aizņemtības dēļ nesanākšot piedalīties.
Uz Daiņa mašīnas arī vārnas attēls. Šis putns esot skursteņslauķa galvenais darba devējs. Skursteņos ievītās ligzdas tiekot izvilktas slepeni, lai putns neredzētu. Vārnām esot septiņus gadus ilga atmiņa – atceras ļauna darītājus un parāda tos citiem bara putniem. “Pamēģini tad parādīties uz jumta!”
Dainis teic, ka darba dzīve paiet, tupot uz ceļiem pie krāsns. Un no augstuma, protams, šajā arodā nedrīkst baidīties. Nācies kāpt uz deviņstāvu ēkas jumta, Karostā uz cara laika mājām. “Ir jābaidās, nedrīkst būt pārdrošs,” Stepans teic par staigāšanu pa jumtiem. “Kas nebaidās, tas lido no jumta,” zina Dainis. Viņam gadījies, ka kāja pēkšņi iziet cauri šīferim. “Darba drošība pirmajā vietā.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lai dūmi parādītos īstajā vietā

Kategorijas