Jaunliepājā tirgojas, kaulējas un atdzīvina vēsturi
Labs tirgus ir tāds, kur var pārdot pāris simtus makaronu paku. Teodora Breikša ielas svētkos Liepājā tas neizdosies, aizvadītās sestdienas rītā vērtēja mājražotāja Ivika Vasiļauskaite. Mājražotāja Liepājā gatavo olu makaronus un bija viena no vairāk nekā 30 tirgotājiem, kuri bija atsaukušies T. Breikša ielas svētku organizatores Kristas Kalnarājas aicinājumam piedalīties tirgošanā.
Atbrīvo vietu skapī
Paredzamie nelielie ienākumi nebija iemesls, lai mājražotāja nepiedalītos svētkos. Šādos tirgos vienmēr ir lieliska iespēja pircējiem pastāstīt, kā makaroni tiek gatavoti, kā veidojas to cena, skaidro I. Vasiļauskaite.
Uz peļņu tirgū necer arī Sabīne Beķere, viņa ir Bagāžnieku tirgus dalībniece un gatava kaulēties. “Gribu atbrīvot vietu skapī. Lietas pie manis ir savu laiku nokalpojušas, lai dzīvo tālāk!” skaidro S. Beķere. Arī Ginta Dreimane-Odiņa “Kursas Laikam” pastāsta, ka bērni no drēbēm ir izauguši, tādēļ izmanto iespēju tās pārdot. Viņa un daudzi citi bija atsaukušies aicinājumam piedalīties Bagāžnieku tirgū un apģērbties tērpos, kādus valkāja pirms simts gadiem.
Gids ved ekskursijā
T. Breikša ielas svētkus radošās telpas “Ideju bode” īpašniece K. Kalnarāja rīkoja otro gadu. “Kursas Laikam” viņa atzīst, ka ir svarīgi pastāstīt par Jaunliepājas kultūrvēsturi. T. Breikša ielas svētkos kultūrvēstures slāni palīdzēja nodot Gunārs Silakaktiņš. Viņš atsaucies aicinājumam un sagatavojis vēstījumu par to, kā iela attīstījusies, novadot divas ekskursijas ielas garumā.
T. Breikšs, kura vārdā nosaukta Jaunliepājas iela, bija pirmais latvietis, kurš vadīja Liepājas pašvaldību. Ekskursanti uzzina, ka Annas tirgus allaž ir bijusi vieta, kas pulcina tirgotājus. Gids ir kā staigājoša enciklopēdija un ar savām zināšanām ik uz soļa atdzīvināja vēsturi.
T. Breikša un Tirgus ielas krustojumā vēsturnieks atgādina, ka tur bija Baložu veikals. Veikals tur darbojas joprojām, tikai tagad nav iespējams norēķināties kā pirmajos veikala laikos – uz krīta. Uz krīta – tas nozīmē, ka veikalnieks ar krītu uz tāfeles atzīmēja, cik kāds no pircējiem ir parādā. Parāds bija redzams visiem pircējiem, jo nedarbojās datu aizsardzība kā šodien. Katrs, kurš iegriezās Baložu veikalā, varēja redzēt un atgādināt kaimiņam par parādu. Tā tas bija toreiz. Tagad ielā ir citi “varoņi”, kuri sāka ielu apdzīvot pēc Otrā pasaules kara.
Svētku saimnieciskā puse
“Kursas Laiks” mudina K. Kalnarāju pastāstīt par svētku neredzamo – saimniecisko – pusi. Svētku organizatore secina: daudzi nesaprot, ka aicinājums tirgoties nozīmē oficiālu dalībnieku reģistrēšanu. Tirgoties atsaucās vairāk nekā 30 dalībnieku, un viņiem bija nepieciešams saņemt tirgošanās atļauju un samaksāt par to. “No trim līdz desmit latiem,” tirgošanās cenas nosauc K. Kalnarāja. Turklāt šī nauda nenonāk svētku organizatores kabatā, bet tiek samaksāta Liepājas pašvaldībai, kā to paredz noteikumi.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām