Kurš dedzina Durbi?

2015. gada 16. septembris 07:00

6690

Tieši ar šādu jautājumu Durbē pretī nāk katrs otrais iedzīvotājs. “Esmu nobijusies, jo šķūnī sausa malka,” saka pirmā pretimnācēja. “Siens savākts un stāv šķūnī,” bilst cita. Visi ir pārliecināti par to, ka pieci ugunsgrēki Durbē izraisīti ļaunprātīgi. Dedzinātāju meklē arī policija, jo lūdz iedzīvotāju palīdzību un patrulē pilsētā.

Par ļaunprātīgu dedzināšanu pirmo reizi Durbes pusē “Kursas Laiks” rakstīja jau šā gada aprīlī, kad saimniecībā “Atvases” liesmās gāja bojā zirgi. Šķiet, pirmajā brīdī Durbes dedzinātājs pieklusa, jo saimniecība pieder Vizmai Petrēvicai, domes priekšsēdētāja sievai. Pēdējā mēneša scenārijs, kad notikušas četras dedzināšanas gan Durbes centrā, gan nomalēs, liek pieļaut, ka ļaunprātis apzinās savu nesodāmību un turpina pielaist uguni visam, kas labi deg. Gluži tāpat kā “Atvasēs” dedzinātājam arī augustā un septembrī paticis siens, bet, ja tā nav, tad malkas šķūņi. Iedzīvotāji ir pamatīgi satraukušies, jo pilsētā ir daudz koka celtņu, un norāda, ka nav kārtībā pilsētas hidranti, kas apgrūtina dzēšanas darbu.

Kā uz pulvera mucas
Pēdējā dedzināšana notika 10. septembrī, kad nakts melnumā aizdegās Raibāmuižas Robežu kūtiņas pašā Durbes pievārtē. “Man sadega deviņas vistas un gailis. Instrumenti sadega, labs zviedru zāģītis. Siens sadega un daudz labu, saimniecībā noderīgu lietu,” “Kursas Laikam” stāsta Kristīne Rāte, kuru sastapām mazdārziņā, netālu no notikuma vietas. “Te kūtiņas bija daudziem Raibāmuižas māju iedzīvotājiem. Citi vienkārši turēja mantas, citi – vistas kā mēs,” piebilst Kristīnes mamma Dzintra Rāte. Abas sievietes atzīst, ka ļoti sāp ēkas sabojāšana. “Mums ir vēl viena kūtiņa, bet daudziem tā nav. Šo ēku neatjaunos. Vispār mēs Durbē tagad dzīvojam kā uz pulvera mucas. Visiem taču sausa malka šķūņos,” saka K. Rāte.
Abas sievietes norāda, ka ugunsgrēks sācies kūtiņu augšstāvā, kur nav ne elektrības vadu, nedz arī kādi citi iespējami uguns ierosinātāji. “Ir skaidrs, ka kūtiņas aizdedzinātas ļauna prieka pēc,” piebilst K. Rāte.

Uzdarbojas pilsētas pazinējs
Raiņa ielas nama pagalmā, kur ugunsgrēks plosījās 6. septembrī, “Kursas Laiks” sastapa Vilni Gūtmani. “Sadega kādi septiņi truši. Trušu mājas man vairākos stāvos, un dedzinātājs bija iesviedis sērkociņu vai ko nu viņš tur sviež šķūnīša otrā stāva sienā. Augšējie dzīvnieciņi netika ārā no būriem un nosmaka. Kaimiņiem sabojāta malka, bet es šonedēļ uz slimnīcu aizvedu savu māmuļu. Kreņķi par lielu, vai maz pārdzīvos – viņai jau 84 gadi,” stāsta V. Gūtmanis.
No saimnieka “trušu debesskrāpja”, kā V. Gūtmanis to sauc, palicis vien pirmais stāvs no trim. Tagad dzīvi palikušie truši gaida remontu. “To ir izdarījis Durbes pazinējs. Mani šķūnīši ir dziļi pagalmā, redzat! To, ka te ir siens, ko aizdedzināt, ir jāzina,” domā V. Gūtmanis. Līdzīgi par savu šķūnīti domā Visvaldis Brikmanis. Aizputes ielā 11 šķūni aizdedzināja naktī, un to, ka sētā nav suņa un paša saimnieka, varēja zināt kāds Durbes iedzīvotājs vai regulārs viesis. “Nezinu, viņš te ir strādājis vai arī dzīvo un ir starp mums. Katrā ziņā šis cilvēks zina, kur piezagties un aizdedzināt viegli degošu materiālu. Paldies Dievam un apdrošināšanas sabiedrībai “Balta”, varu šķūni atjaunot,” saka V. Brikmanis.
Savukārt uz ielas sastaptie Durbes iedzīvotāji par nepieskatīto īpašumu Raiņa ielā domā, ka tas nevarēja aizdegties citādi kā vien ļaunprātīgi. “Mums jau Durbē nav tādu bezpajumtnieku. Tie, kas tukšā mājā iedzer, neietu to dedzināt,” uzskata V. Gūtmanis.

Policija aicina palīgā
Sakarā ar ugunsgrēku virkni pilsētā policija izplatījusi aicinājumu iedzīvotājiem palīdzēt notvert dedzinātāju. “Mēs ar lielāko prieku viņu notvertu un atdotu policijai, ja zinātu, kurš to dara,” “Kursas Laikam” saka Dz. Rāte no Raibāmuižas. Viņa apstiprina, ka izsaukta uz policiju liecību sniegšanai. Par to, ka papīri uz policiju jābrauc rakstīt kaudzēm, stāsta arī citi iedzīvotāji.
Durbes pašvaldības ugunsdzēsējs Varis Štrehers atzīst, ka uguns izcelšanās iemesli ir aizdomīgi. “Es nedrīkstu teikt, ka kāds dedzina Durbi, kamēr neviens nav noķerts pie rokas. Ar šo lietu noņemas policija un valsts ugunsdzēsēji,” saka V. Štrehers, zem kura logiem sākās viena no dedzināšanām Raiņa ielā. “Ugunsgrēku nevis pamanīju, bet izdzirdēju. Tornī redzam tālu un labi, bet dega zem jumta. Vispirms izdzirdēju sprakšķam šīferi, tikai vēlāk parādījās liesmas, bet līdz ugunsgrēkam pārdesmit soļu no depo,” atklāj V. Štrehers.

Nelaimes atklāj nepilnības
Ugunsgrēku sērija Durbes pilsētā atklājusi vairākas nepilnības ugunsdzēšanā. Iedzīvotāji paši redzējuši, ka ugunsdzēsēji nevar dabūt ūdeni no pilsētas hidrantiem, kas apgrūtinājis dzēšanu. “Ir vairāk jādomā par drošību kopumā, tostarp par apgaismojumu pilsētā. Visi ugunsgrēki notikuši tumšās vietās,” atzīst V. Štrehers. Viņš atgādina Durbes iedzīvotājiem, ka nav vajadzīgs mēģināt sazvanīt viņa sievu, bet ugunsgrēka gadījumā jāzvana uz tālruni 112. Avārijas dienests zina, kur atrodas ugunsdzēsēji, un paziņo daudz ātrāk. “Ir labi, ka pazīst mani un sievu, bet zvans uz 112 uzreiz mobilizē visus ugunsdzēsējus. Var taču gadīties, ka esmu jau izsaukumā,” saka V. Štrehers.

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kurš dedzina Durbi?

Kategorijas